Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes sēdē 22. februārī deputātiem būs jālemj par četriem līdzfinansējuma projektiem, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Trīs objekti atrodas Bauskas pilsētā, viens – Rundāles apvienības Viesturu pagastā.
Jautājumus iepriekš skatīja 8. februārī vides un attīstības komitejas sēdē un 15. februārī finanšu komitejas sēdē. Par lēmumprojektiem informēja attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, norādot, ka visi lēmumprojekti iepriekš skatīti Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijā.
Deputāts Juris Krievs gan vēlējās, lai arī valsts vairāk naudas ieguldītu teritorijas attīstībā. «Skatos, ka piešķiram naudu gan vecpilsētai, gan reģionālas nozīmes kultūras pieminekļiem. Bet vai mums vajag atvēlēt savu naudu valsts nozīmes kultūras pieminekļiem – vai valsts par tiem rūpējas vai nerūpējas nemaz?» vaicāja J. Krievs. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis gan atbildēja, ka tikai tāpēc, ka Kuldīgas pilsētas vecpilsētas teritorija tagad ir pasaules UNESCO mantojums, pasaulei vien par šo teritoriju nebūtu jārūpējas. «Gribētu tomēr, lai valsts arī piedalās,» uzstāja J. Krievs. «Biedrības un iedzīvotāji izmanto valsts budžeta programmas, lai arī tas ir neliels finansējums. Tāds bija, piemēram, digitālās datubāzes izveidei,» norādīja I. Tijone.
Līdz šim pamatā līdzfinansējumu lūdza novērtēšanai, apsekošanai un projektu izstrādei, bet pirmais šī gada projekts saistīts jau ar reāliem restaurācijas darbiem – iedzīvotāji lūdz līdzfinansējumu dzīvojamās mājas jumta konstrukcijas restaurācijai Bauskā, Plūdoņa ielā 18.
«Cilvēkiem ir interese sakārtot savas ēkas – kultūras pieminekļus – un uzlabot situāciju. Objekts ir daudz skatīts. Viena no vērtīgākajām senākajām mājām, celta 18. gadsimtā. Pieprasītais finansējums ir desmit tūkstoši eiro jumta konstrukcijas atjaunošanai. Ēkai ir veikta mākslinieciskā inventarizācija. Kopējās izmaksas ir gandrīz 40 tūkstoši, bet pēc noteikumiem nevaram finansēt vairāk kā desmit tūkstošus,» skaidroja I. Tijone, norādot, ka ēkas iedzīvotāju pilnvarotā pārstāve ir Malda Ignatjeva. Deputāti bez diskusijām apstiprināja šo pieprasījumu.
Nākamie trīs jautājumi bija par līdzfinansējuma piešķiršanu dokumentācijas sagatavošanai. Pirmais bija par ēku Bauskā, Saules ielā 2, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas sagatavošanai. «Ēka ir Bauskas vecpilsētas kā pilsētas būvniecības pieminekļa daļa, celta 19. gadsimtā,» pavēstīja I. Tijone. Kopējās izmaksas ir 1284 eiro, pašvaldības finansējums 1100 eiro.
Lielāki plāni ir ēkas Bauskā, Rīgas ielā 15, īpašniekiem, kas vēlas šogad veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un arī tehniskā apsekojuma sagatavošanu. «Arī šī ēka ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, celta 18. gadsimtā,» sacīja I. Tijone. Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas kopējās izmaksas ir 1566 eiro, no summas 1418 eiro ir līdzfinansējums. Savukārt tehniskās apsekošanas izmaksas ir 1860 eiro, no tās līdzfinansējums 1674 eiro.
Diskusijas izvērtās par līdzfinansējuma piešķiršanu Bērsteles luterāņu baznīcas torņa restaurācijas projekta sagatavošanai. «Projekts saņēma vienu no augstākajiem vērtējumiem. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, dievnams celts 1653. gadā. Jau sagatavots tehniskais apsekojums. Kopējās izmaksas plānotas 5978 eiro, pašvaldības līdzfinansējums projektam būs 5000 eiro,» izklāstīja I. Tijone.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis aicināja izvērtēt, vai draudzei ir iespējas sagatavoto projektu realizēt. «Lai nav tā, ka izlietojam naudu, projektējam, bet nav skaidrs, vai būs finansējums rekonstrukcijai. Cik zinu, draudze ir gana trūcīga,» pauda A. Okmanis. «Viņi startē valsts ēku glābšanas projektos, gatavo projektu pieteikumus,» norādīja I. Tijone. «Pašlaik paļaujos uz komisijas atbildību, jums būs jāpalīdz draudzei iet tālāk,» pauda A. Okmanis un I. Tijone apstiprināja, ka komisija palīdzēs projektu sagatavošanā un izstrādē.
Te gan jāmin, ka Bauskas novada pašvaldība regulāri sagatavo projektus ar domu, ka būs iespēja tos aktualizēt un startēt dažādu projektu pieteikumos. Savulaik Bauskas Centrālās bibliotēkas projektos iztērēja vairākus desmitus tūkstošus eiro un nevienu no tiem tā arī nerealizēja – šogad un nākamgad ir plānota bibliotēkas pārcelšana uz ēku Uzvaras ielā 3, nevis jaunas ēkas celtniecība.
Iespējams, daudz ātrāk vecpilsētas “atjaunošana” un kultūras mantojuma “atjaunošana” veiktos, ja novada vadība šīs “nenovērtējamās” ēkas pārņemtu savā bilancē, lai vēlāk tajās izvietotu, piemēram, finanšu departamentu, plānošanas departamentu, iepirkumu departamentu, juristus un citas novadam svarīgas pašvaldības dienestus. Patreizējiem īpašniekiem vietā piedāvājot tās smieklīgi lētās, bet vismaz vēl simt gadus bez nopietna remonta kalpot spējīgās tagad pašvaldības īpašumā esošās ēkas, kā nevajadzīgo BS ēku? Tā kā mums jau sen kā izveidots Vienotais klientu apkalpošanas centrs, tad nekādas vajadzības nav visu šo speciālistu masu koncentrēt vienā ēkā. Vai nebūtu kolosāli, ja Okmanis ar tuvāko svītu aizņemtu “atjaunotā” rātsnama visus trīs stāvus, kā te ne viens vien ir ieminējies. Vai tas nebūtu vietējo baušķinieku pašapziņas pacēlums, ja viņu iemīļotie vadītāji tagad sēstos miljonus vērtās ēkas tūkstošus vērtos krēslos. Arī zemākas klases ierēdņiem taču pienāktos savu titānisko darbu veikt atbilstošas vērtības kabinetos, ne tādos, kā dažu dasmitu vai simtu tūkstošu vērtās “pelēkās mājas” padomju laika standartā. Sakārtosim ātrāk “rātsnama perimetru” un celsim, ja ne visu novadnieku, tad vismaz attiecīgo dienestu darbinieku pašapziņu, ka arī viņi ir “kultūras mantojuma” sastāvdaļa
Te īsti nav ko piebilst. Klīniskā aina skaidra.
Gan jau, ka tas pats pamodies “perimetrs”, kurš labāk par visiem zina rātsnama vēsturisko arhitektūru un Mežotnes senpilsētas ēku zīmējumā ieraudzīja šifera jumtus, klāt piesaucot “prūsijas arhīvus”. Tiešām, diagnoze acīmredzama.
Eu,kā ar to Zālītes skolu?
Ilgi mans bērns sēdēs 1×1 kvadrātmetrā?Kyr tā reorgnizācija?
Kur jaunā skola?Okman,skaidrojumu!
vien, vajadzētu pajautāt, kā jūtas šī “kultūras mantojuma” patreizējie īpašnieki, tie, kuri ēkas ieguva mantojuma procesā, savulaik nopirka, vai šajā “kultūras mantojumā” savulaik privatizēja dzīvokļus? Vai viņi nav kā ķīlnieki attiecīgo valsts un pašvaldību ierēdņu dēļ? Kāda ir šo simtgadīgo ēku faktiskā “atlikusī vērtība”? Ar divām nullēm rakstāma- nulle komats nulle, bez tās iedomātās “kultūras mantojums vērtības”? Protams, ir vēl vecpilsētā ēkas, kuras būtu un vajadzīgs savest kārtībā, bet, ne jau kāda aizpagājušā gadsimta durvju kliņķa dēļ, vai podiņu krāsns dēļ. Kālab privātajam “kultūras mantojuma” īpašniekam ir pavisam citas prasības “mantojuma saglabāšanā”, nekā valsts vai pašvaldības īpašumā esoši ēkai? Kādēļ Rūpniecības ielas “restaurētajai” ēkai iekšējais plānojums ir pilnīgi cits, nav arī saglabātas stāvās, šaurās kāpnes uz otro stāvu, kā arī ēkas tagadējiem iemītniekiem diez vai pirmajā stāvā būs dzirdami otrā stāva iemītnieku soļi, kas bija neatņemama kolorīta sastāvdaļa ēkām ar koka siju starpstāvu pārsegumu? Tātad, vairumam patreiz vecpilsētā esošā kultūras mantojuma vērtība ir vien zem “mantojuma” esošai zemei un īpašnieka ķīlnieka statusam, jo pārdot par zemes vērtību negribas, jo par iegūto summu pat vienistabas dzīvoklis iznāks, nemaz nerunājot par dzīvokli jaunajos projektos. Tā, kā darbojamies, taisām inventarizācijas, “vērtību” projektus- tūkstošiem vērtus, bet, ne jau visiem kabatās un galvās ir tas, kas ierēdņiem un vietējiem speciālistiem, kuri pat ar miljoniem budžeta naudas tomēr negrib iemitināties savās sapņu kultūras mantojuma ēkās.
Veco zēn, aizej un apskaties! Tavas šaurās trepes stāv savā vietā kā dzīvas, tā ka beidz te vienreiz ar saviem meliem un demagoģiju cilvēkiem smadzenes pūderēt!
tām, tagad Rūpniecības ielas namā uz otro stāvu iebūvētajām trepēm, ir tik pat maz “radniecības” ar orģinālu, kā tavai radniecībai ar kādreizējo bijušās tipogrāfijas ēkas īpašnieku Jankeloviču. .
Vai šogad tiks pārspēts 1 m2 cenas rekords? Kur šogad grūdīs miljonus? Miljoni- tā ir laime.
Beidz piesārņot ēteru!
nu nav jau visiem tās smadzenes aptēstas ar datorā un viedtelefonā atrodamo “dominējošās sugas” izplatīto informāciju. Piedevām, tai “dominējošajai sugai” arī argumenti drīz izbeidzas, jo diez vai normāls cilvēks par 6 tūkstošiem iegādāsies ar datoru apstrādātu, pēc jūsu versijas “slimā galvā” dzimušu fantāziju, kaut papīra formātā. Varbūt, labāk to ar “makgraivereni” uz sienas pielīmēto banānu, vairāk būs to tūkstošu, ko sadalīt?