Pašvaldība pie daudzdzīvokļu mājām uzstāda bioloģiskās attīrīšanas
iekārtas, taču arī šiem mērķiem paredzētais finansējums nākamgad tiks
samazināts, komentējot Valsts kontroles (VK) revīziju notekūdeņu
apsaimniekošanas jomā pašvaldībās, pauda Bauskas novada pašvaldība.
Vietvara skaidroja, ka viena no VK konstatētajām problēmām –
neapmierinošs pieslēgumu skaits pie izbūvētajiem kanalizācijas tīkliem –
ir veidojusies vēsturiski, jo Eiropas Reģionālās attīstības fonda
līdzfinansēto projektu ieviešanas laikā varēja izbūvēt tikai maģistrālos
tīklus.
“Tādejādi tika radīta iespēja īpašniekiem saņemt kvalitatīvu
pakalpojumu, bet nebija priekšnoteikumu to obligāti izmantot. Arī
pašreiz nav vērojams straujš situācijas uzlabojums, jo maksātspēja lauku
ciemu iedzīvotājiem ir zema, un cilvēki izvēlas citas prioritātes,”
apgalvoja pašvaldība savā skaidrojumā VK.
Pašvaldība novērojusi, ka situācija pamatā mainās īpašumiem, kuriem
mainās īpašnieks. Vienlaikus domē pauda, ka pašvaldība var pieņemt
saistošos noteikumus un daļēji segt izdevumus par pieslēguma izbūvi, bet
jāņem vērā, ka apzinīgākie iedzīvotāji pieslēgumus ir izbūvējuši bez
valsts un pašvaldības atbalsta.
Vērā ņemams piesārņotājs Bauskas
novada ciematos ir arī atsevišķi stāvošās sešu līdz 12 dzīvokļu mājas
pie bijušajām fermām, kurām ir izbūvētas nosēdakas ar gala izplūdi
meliorācijas grāvjos vai citās ūdenstilpnēs.
“Esam sākuši šo problēmu risināšanu, uzstādot bioloģiskās attīrīšanas
iekārtas, kā finansējuma avotu izmantojot dabas resursu nodokļa
pašvaldībā saņemto daļu. Diemžēl ar 2020.gadu arī šis finansējums
pašvaldībām ir samazināts par labu valstij,” norāda pašvaldība.
Tāpat liela problēma gan pilsētā, gan lauku ciemos esot virsūdeņu
nokļūšana saimnieciskās kanalizācijas sistēmās. Turklāt iepriekšējos
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu realizācijas
periodos netika atbalstīta lietus ūdens kanalizāciju izbūve. Rezultātā
vēsturiski saimnieciskajā kanalizācijā tiek novadīti lietus ūdeņi, kas
kopā ar infiltrātu vietām veido 50% un vairāk no attīrāmo notekūdeņu
apjoma, tā lieki noslogojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, it sevišķi
stipru lietusgāžu laikā.
Savukārt notekūdeņu dūņu pārstrāde jārisina valsts līmenī, uzskata
pašvaldība. Vietvara iesaka veikt dūņu ķīmiskā sastāva analīzi, un
atbilstoši tam noteikt pārstrādes un pielietojuma veidu.
Vēl viena problēma, ar ko nākas saskarties pašvaldībai, esot
projektēšanas jaudas un kvalitāte un būvuzņēmēju jaudas un kvalitāte.
Ņemot vērā, ka ES fondu līdzfinansēto projektu realizācijas laiks ir
salīdzinoši īss, dažādu apstākļu dēļ projekti tiek sagatavoti steigā ar
kļūdām un nepilnībām, kuras arī pasūtītājs ne vienmēr laikus var atklāt,
un tās jānovērš jau būvdarbu laikā.
“Bauskas novadā sadrumstalotais
pakalpojumu sniedzēju loks ir veidojies vēsturiski, un tika atstāts pēc
iepriekšējās teritoriālās reformas, jo pagasta pārvaldes ir saglabātas
kā juridiskas personas un viens no to uzdevumiem ir ūdenssaimniecības
pakalpojumu sniegšana,” revīzijā secināto komentēja pašvaldībā, norādot,
ka lietderīgi saistībā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu
pārskatīt pakalpojumu sniegšanas struktūru un noteikt jaunas
aglomerāciju robežas.
Aģentūra LETA jau vēstīja par VK revīziju, kurā secināts, ka Latvijā
nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas
sistēmām, līdz ar to notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā joprojām
ir daudz neatrisinātu jautājumi un vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms
neattīrītu notekūdeņu, lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas
jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir
ieguldīts viens miljards eiro.
“Lai gan notekūdeņu apsaimniekošanas jomā centralizēto kanalizācijas
sistēmu sakārtošanā ir ieguldīts viens miljards eiro, minēto problēmu
risināšana vēl joprojām ir aktuāla. Risinājumi vai nu nav tikuši
izstrādāti, vai arī nav bijuši pietiekoši efektīvi, lai minētās
problēmas novērstu,” revīzijas ziņojumā raksta VK, “lai gan ir
izstrādāti gan politikas plānošanas dokumenti, gan vairāki būtiski
normatīvie akti, tomēr izstrādātie politikas instrumenti neatrisinās
visas vides kvalitāti ietekmējošās problēmas un nenovērsīs neattīrītu
notekūdeņu nonākšanu vidē.”
VK skatījumā, galvenais un ar publiskā resora investīcijām
visbagātīgāk apveltītais notekūdeņu savākšanas veids – centralizētās
notekūdeņu sistēmas – nesniedz plānoto efektu. “Esam konstatējuši, ka
revīzijas apjomā iekļautajām pašvaldībām, paplašinot centralizētos
kanalizācijas tīklus, nav izdevies apgūt pat pusi no izveidotajām
pieslēgumu iespējām,” uzsver VK.
Revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot
centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no
plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem
kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies pat ne viena mājsaimniecība,
atzīmē VK.
Revīzijā secināts, ka mājsaimniecību pieslēgumu skaita palielinājumu
nav veicinājušas arī pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju tiesības
līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu, kas bija plānotas kā risinājumi
pieslēgumu skaita palielināšanai. Tikai trīs no desmit revīzijas apjomā
iekļautām pašvaldībām, bet valstī kopumā 30 no 119 pašvaldībām esot
radušas iespēju daļēji līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu.
Jaunajos noteikumos, ar kuriem plānots sakārtot decentralizēti
savākto notekūdeņu saimniecību, VK konstatējusi “brāķi”, jo esot
pieļautas juridiska rakstura nepilnības, kas var kavēt noteikumu
izpildi.
Revidentu ieskatā, pieslēgumu skaita pieaugumu neveicina arī tas, ka
pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti nesniedz mājsaimniecībām
detalizētu informāciju par to, kur ir plānots izbūvēt centralizētās
kanalizācijas sistēmas tīklus, un daudzas mājsaimniecības, iespējams, ir
izbūvējušas savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas bez intereses
pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.
Savukārt ievērojamais notekūdeņu daudzums, kas rodas dažādās
mājsaimniecību decentralizētajās kanalizācijas sistēmās, ir ilgstoši
palicis ārpus pilnvērtīgas uzraudzības, uzsver VK.
