Latvijā būvdarbi šogad notiks vairāk nekā 600 kilometros valsts autoceļu, remontdarbi paredzēti arī uz vairākiem autoceļiem Bauskas novadā, portālu informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
LVC precizē, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi tiks veikti 119 kilometru garumā, uz reģionālajiem – 259 km garumā, bet uz vietējiem – 230 km garumā. Karte ar visiem šogad plānotajiem būvdarbiem ir publicēta LVC mājaslapā: lvceli.lv/#kartes.
Pēc būvdarbu veida lielākais darbu apmērs tiks veikts, atjaunojot asfaltbetona segumu, šādi darbi notiks 252 kilometros valsts autoceļu, 157 kilometros ceļu tiks veikta pārbūve,124 kilometros – asfaltbetona seguma vienkārtas virsmas apstrāde, bet 47 kilometros grants ceļu tiks uzklāta divkārtu virsmas apstrāde. Vēl 27 kilometros grants ceļu veiks grants seguma atjaunošanu.
Bauskas novadā šogad plānoti būvdarbi piecos valsts autoceļu posmos. Uz ceļa V1038 Mežotne–Viesturi–Jaunsvirlauka plānots atjaunot grants segumu nepilnu septiņu kilometru garumā (no 0,47. līdz 6,2. kilometram). Uz autoceļa V1020 Likverteni-Jaunsaule-Skaistkalne darbi noritēs divos posmos (no 0.-13.36 un no 26,6. līdz 28,97. kilometram) – te tiks veikta vienkārtas virsmas apstrāde.
Būtiska pārbūve gaidāma uz autoceļa P87 Bauska-Aizkraukle posmā no Ozolaines līdz Bārbelei, kur tiks īstenota brauktuves rekonstrukcija. Savukārt autoceļa P88 Bauska-Linde posmā pie Dāviņiem (7,73.–8,5. km) paredzēta grants seguma divkārtu virsmas apstrāde.
“Šī būvdarbu sezona būs diezgan intensīva. Darbu apjoma ziņā pat labāka nekā iepriekš, strādāsim uz vairāk ceļu kilometriem, bet ir nianse – lielākais apjoms būs vienkāršākas tehnoloģijas – seguma atjaunošana,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
“Dažus pēdējos gadus mēs strādājam faktiski tikai ar valsts budžeta finansējumu, ES fondu līdzekļu ceļu pārbūvei, kā tas bija līdz apmēram 2018. gadam, vairs nav, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas vienkāršākas un lētākas tehnoloģijas. Kamēr bija ES finansējums, notika ļoti vērienīgi pārbūves projekti gan uz galvenajiem, gan uz reģionālajiem autoceļiem. Šobrīd, kad naudas ir mazāk, mēs ne vienmēr varēsim atļauties pilnībā pārbūvēt sliktā stāvoklī esošos posmus, visticamāk, būs jāuzlabo segums, rēķinoties, ka pēc kāda laika plaisas tajā parādīsies atkal, jo segums nav pilnībā pārbūvēts,” uzsver M. Lazdovskis.
Plašākie būvdarbi, kas šogad tiks sākti, būs Daugavpils šosejas (A6) pārbūve no Līksnas pagasta Gančauskiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14) un Daugavpils apvedceļa pārbūve no krustojuma ar Daugavpils šoseju līdz Sventei, reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (P35) pārbūve no Litenes līdz Balviem, Lorupes gravas viadukta pirms Siguldas pārbūve (A2) un vēsturiskās Lorupes caurtekas atjaunošana (V96).
Tāpat šogad plānota Vidzemes šosejas (A2) seguma atjaunošana no Grundzāles līdz Jaunlaicenei, kā arī reģionālā autoceļa Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (P131) seguma atjaunošana no Kaltenes līdz Rojai.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
