Kristīne Sēnele
Bauskas novadā šogad saskaitītas aptuveni 150 balto stārķu ligzdas. Aplūkojot karti, var redzēt, ka vairāk ligzdu piefiksēts Brunavas, Codes, Ceraukstes, Vecumnieku un Valles apkārtnē.
Pagaidām vēl nav apkopoti dati, cik sekmīga bijusi stārķu ligzdošana, taču, kā novērojusi Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus, apsekojot četrus parauglaukumus, mazuļu ligzdās tik tiešām ir vairāk. «Ligzdu it kā ir mazāk, bet ligzdošanas sekmes ir labākas par vidējo,» secina ornitoloģe. Vidēji ligzdās esot pa diviem stārķēniem, jo ne visās tie izaug.
Šogad šis skaitlis būs lielāks. Tas, kā norāda M. Janaus, neizskatās slikti, taču, salīdzinājumam – pirms 80 gadiem ligzdā vidējais izaugušo stārķēnu skaits bija 2,7, 2,8. Ligzdu skaits gan esot krietni lielāks, taču ligzdošanas sekmes sākušas pasliktināties jau pirms 40, 50 gadiem. Šobrīd Latvijā stārķu visos novados ir daudz. Vēsturiski, kad tika sākta uzskaite, vairāk to bija tieši Zemgalē, Kurzemē, bet mazāk – Latgalē. Skaidrojums – stārķiem patīk lauksaimniecība. Labāk, protams, ekstensīvā, kad lauki mazāk nosusināti, netiek lietotas ķimikālijas. M. Janaus atgādina – tas ir mīts, ka stārķi pārtiek tikai no vardēm, viņi ēd kukaiņus, to kūniņas, kāpurus, sliekas, iztukšo arī citu putnu ligzdas. Tāpat šie putni var pacienāties arī ar maitu. «Kāpēc tos sauc par svēteļiem – to gan nesaprotu,» smejas ornitoloģe.
Stārķi šajā laikā meklē vietas, kur ir vairāk ēdamā, tāpēc tiem patīk kombaini un traktori, kas atbrīvo laukus no apauguma un ļauj vieglāk sameklēt barību. Jau pavisam drīz, augusta nogalē un septembra sākumā, stārķi dosies prom. Pat, ja laiks pieturēsies vasarīgi silts, stārķu iekšējais pulkstenis tiem liks pulcēties baros un pamest Latviju.
Veikaliņš «Lepšas» Bauskas pievārtē jau pavasarī un vasarā sociālajos tīklos dalījies ar ziņām par savu stārķu pāri. Veikala darbiniece Iveta Savicka pastāsta, ka šogad stārķiem bijis ļoti bagāts gads – izaudzināti pieci mazuļi. Sākumā virs ligzdas malas bija redzamas vien trīs galvas, tad piepulcējusies ceturtā un arī piektā. Iveta novērojusi, ka arī stārķu jaunuļu vidū bija izveidojusies noteikta hierarhija, līderis komandējis brāļus un māsas.
Stārķi Lepšās ligzdo jau gadiem. Šogad vispirms atlidoja viens stārķis – saremontēja mitekli, tad piebiedrojās arī otrais. Stārķēni esot bijuši visai droši – Iveta iemūžinājusi, kā šie pa vārtiņiem ienāk veikala teritorijā, apstaigā to un tad tāpat pa vārtiņiem dodas ārā savās gaitās. Nu jau stārķi ligzdā vairs nav manīti, dzīvojas pa tuvējiem laukiem un ietur bagātīgas maltītes. Iveta teic, ka Lepšās visi par stārķu ģimeni ļoti pārdzīvojot. Viņa pat bija gatava apgādāt tos ar vistas filejām, ja pārtiku stārķu vecākiem neizdotos sagādāt pietiekamā daudzumā.
Šogad notiek jau astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite. Tādas tiek organizētas ik pa 10 gadiem, un sākums meklējams vēl pagājušā gadsimta 30. gados. Iepriekšējā uzskaitē 2014. gadā kopā Latvijā bija saskaitīts14 tūkst. ligzdu. Tas ļauj novērtēt, vai un kādas pārmaiņas notikušas šīs labi pamanāmās sugas izplatībā un skaitā. Arī iedzīvotāji tika aicināti iesniegt savus novērojumus.
Titulattēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Reklāma