Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas novada TIC izstrādāts jauns tūrisma logo un tīmekļvietne visit.bauska.lv

Bauskas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) sadarbībā ar «KG-Dizains» ir pabeidzis apjomīgu projektu – izveidota jauna, moderna tīmekļvietne un tūrisma logo. Projekta sākumā tika izveidots logo, pēc tam – lapas dizains, «Bauskas Dzīvi» informē Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas novada TIC vadītāja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa paskaidro, ka tūrisma logo izstrāde bija nepieciešama, lai veidotu Bauskas novada kā tūrisma galamērķa pazīstamību.

«Vērojot Eiropas tūrisma tendences un tūrisma profesionāļu ieteikumus, tika pieņemts lēmums jaunajā logo izmantot vārdu savienojumu «Visit Bauska», ko Tūrisma informācijas centrs pēdējos desmit gadus lieto arī kā tīmekļvietnes un sociālo mediju adresi. Kad sāksies jaunā  tūrisma sezona, lapa būs pieejama arī svešvalodās – angļu, lietuviešu un igauņu valodā,» stāsta I. Turkupole-Zilpure.

Izstrādājot tūrisma logo, tikuši ņemti vērā novada simboli, krāsas, asociācijas, veikta arī tūrisma profesionāļu aptauja sociālajos medijos par to, ar kādām krāsām asociējas Bauskas novads un tā tūrisma piedāvājums. TIC vadītāja skaidro: «Ņemot vērā visus šos faktorus, tapa jaunais logo – tā grafiskajā dizainā izmantots simbols no novada ģerboņa, kas simbolizē upju sateces vietu, šajā gadījumā arī virzienu un norādi – apmeklēt Bausku. Logo dominē divas krāsas – tumši zilā un zelta. Tumši zilā krāsa simbolizē gan upes, gan debesis, gan arī seno Zemgaļu tautastērpa krāsu, bet zelta krāsa  – labības laukus, zelta lauvu pilsētas ģerbonī, mūsu piļu un muižu fasāžu krāsu.»

Publicitātes foto.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (11)

  1. Kājāmgājēju maršrutus vajag vairāk izstrādāt, kartes izdot ērtai iešanai. Citādi nevar zināt, gar Lielupi ejot uz Cepli, uz Mežotni, kur iz privātīpašums, kur tauvas josla gar upi, kurai jābūt brīvi pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpat gar citām upēm, nav smuki, ka upes malas ieguvuši īpašumos un žogus sabūvējuši.

  2. tiešām, to jau nevar zināt, kur nu vēl interneta “dziļumos” atrast, cik plata tā “tauvas josla” gar upes krastu valsts lielākajām upēm un, cik tā liela pārējām. Kā arī, ja ne priekš visiem, tad vismaz aktīvistiem, tā taka līdz Mežotnes ceplim jābūvē izbraucama vismaz vieglajām mašīnām, jo tagad pat ar moci nav izbraucama līdz Mālenei, pretī Ķirbacenei tikām un pļurkts…

    4
    3
  3. Aizsargjoslu likumā jābūt tauvas joslai. Civillikumā visticamāk ir pretruna ar Aizsargjoslu likumu. Tātad īpašnieks teorētiski var jūs “pasūtīt” un teorētiski jūs varat īpašnieku “pasūtīt” tauvas joslā. Naudu vinnēs advokāts jebkurā gadījumā. Tomēr gar Lielupi esot dabas parks, tātad īpašnieku tomēr var drošāk “pasūtīt” tauvas joslā, ja tikai kaut kur ir parka apzīmējumi.

  4. un ko tad tu gribi tā “tālāk pasūtīt” tos noteikumus, kas jāievēro šādos dabas parkos, ar aizliegumu sunim bez pavadas tur atrasties? Dabas parka statuss neatceļ tavu pienākumu ,pilsonīt, pārvietoties vien “tauvas joslas” noteiktajos 10 metros gar Lielupi

  5. Ja dabas parkā nav iekārtotu taku, tad parku var baudīt jebkurā virzienā kur vien acis rāda. Ja tomēr nē, tad tas ir dabas liegums. Tātad iesim un brauksim kur vien ienāk prātā. Kamēr nebūs labiekārtotu taku.

  6. tad jau varēji savas tiesības pieprasīt novada domē, lai tev ļauj “nokārtoties” turpat domei blakus esošajos laukumos, kanalizācijas sistēmai būs zināms atvieglojums. Vien atceries, ka Dabas parka teritorijā iekļauta arī privātīpašniekiem piederīgā zeme ar visiem sekojošajiem ierobežojumiem. Tā kā “nokārtojies” vien, kur tas likumīgi atļauts un arī Dabas parkā šīs darbības tev atļautas vien 10 metru platā joslā gar Lielupi

  7. Dabas parks ir publiska teritorija, dabu ir dieviņš radījis .Varbūt pats dievs komentē un aizstāv savu īpašumu? Suns droši vien dievam neuzbruks, bet mēs staigāsim.

  8. tad, kuru no šiem “speciālistiem”, kas pie kafijas tases sazīmēja Dabas parka plānu, bieži vien neapzinoties, kas no tā galarezultātā sanāks, tu uzskati par “dieviņu”?

  9. Gaujas nacionālajā parkā cilvēki dzīvo gadu desmitiem un arī tūristi, velosipēdisti, suņi, makšķernieki, malu zvejnieki gadu desmitiem pārvietojas pa mežonīgām un labiekārtotām takām. Nav manīts, ka kāds vietējais nāktu kauties ar tūristiem. Vietējam vajag psiholoģiski sevi nomierināt un vienreiz saprast, ka tas viņa zemes gabals ir apzieģelēts uz laiku, tikpat cik sieva vai vīrs ” līdz kapa malai”. Zeme bija pirms vietējā un būs , vēl ilgi. Varbūt pēc 10000 gadiem te būs ledājs vai tuksnesis.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.