Antra Ērgle
Bauskas novada uzņēmumu un biedrību pārstāvji nedēļas nogalē piedalīsies sarunu festivāla «Lampa» diskusijās.
Izklaidējošā sarunā ar ironisku nosaukumu «Kurš uzvarēs – es vai birokrātija?» iecerēts apspriest absurdas prasības, ar ko saskārušies Latvijas uzņēmēji. Šajā sarunā savu pieredzi piektdien, 20.jūnijā, pulksten 19 – 20.30 Darba devēju teltī Cēsu pils parkā atklās Iecavas pagasta AS «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps un Gailīšu pagasta munīcijas ražotnes SIA «Ammunity» vadītāja Beāte Krauze–Čebotare.
Diskusiju vadīs Edgars Bāliņš, piedalīsies arī zvērināts advokāts Andris Tauriņš no biroja «Sorainen» un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktors Kaspars Gorkšs. Šī saruna notiks tikai klātienē, bet netiks ne translēta, ne transkribēta tiešsaistē, vēstīts festivāla programmā.
Savukārt Vecumnieku pusē aktīvā Ļūmaņu ģimenes fonda līdzdibinātāja Kristīne Kopce-Ļūmane piedalīsies diskusijā «Kas ir labs kaimiņš? Kā atjaunīgās enerģijas ražotājiem par tādiem kļūt?», kas risināsies piektdien, 20.jūnijā, pulksten 18.30 – 20 uz skatuves «Apgaismo» Cēsu pils parkā.
Sarunā apspriedīs nosacījumus labām kaimiņu attiecībām gan cilvēku starpā, gan starp uzņēmumiem, tai skaitā vēja un saules enerģijas projektu attīstītājiem un vietējām kopienām. Diskusijā piedalīsies arī TV un radio raidījumu vadītāja Lelde Ceriņa, «Ignitis Renewables Latvija» vadītāja Baiba Lāce, biedrības «Zaļā brīvība» vadītājs Jānis Brizga un vides eksperts, uzņēmuma «Estonian, Latvian, Lithuanian Environment» partneris Oskars Beikulis. Šai diskusijai festivāla mājaslapā būs pieejama interneta tiešraide un reāllaika transkripcija.
Vairāk informācijas par Cēsu sarunu festivālu «Lampa» mājaslapā https://festivalslampa.lv .
Pagājušajā gadā “Lampas” publika radīja dīvainu iespaidu. It kā būtu salietojušies. It kā būtu vecmeitas vai birokrātes. LGBT brēca, ka vara būs viņu rokās. Baltkrievi izrādījās dāņi. Viss tur ir dīvaini.
Tas tukšmuldēšanas fests ir pārņemts no ārzemēm , piem . Londonā parkā sanāk frīku bars , noliek vidū dārzeņu kasti , un tad katrs , kas vēlas kāpj uz kastes un izsaka pārējiem savu manifestu , ko tie izšvilpj vai applaudē .
to muldētāju šeit vienmēr ir bijis gana, tik tos darītājus, tos gan jau tagad nākas meklēt pat Uzbekistānā. Kā būtu, ja tos muldētājus Saeimā un valdībā arī mēs meģinātu importēt, jo, redzams, ar savējiem jau desmitiem gadu pa “kūtspkaļu” muļājamies un nebūtu tās ES naudas, ko tad tie muldētāji šeit darītu? Īrijā sēņu lasītājus arī vairs nevajagot…
Ja Saeimā, ministrijās saliktu turkmēņus, uzbekus, par viņiem pieņemamām algām? Vai nebūtu grandiozs ietaupījums?