Pavasarī pieaug rosība darba tirgū Bauskas novadā; vakances ar atalgojumu līdz 3000 eiro

Bauskas novadā marta sākumā kopumā bija 1117 bezdarbnieki, kas ir par 3,54 % (41 personu) mazāk nekā pagājušajā gadā šajā pašā periodā, portālu informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane.

NVA apkopotā statistika liecina, ka Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad februāra beigās bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 2025.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 49 889 bezdarbnieki. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās bija Rīgas reģionā – 4,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 11%.

Vidzemē un Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis februārī bija attiecīgi 5,8% un 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās bija 5,7%.

“Bezdarba līmenis mazliet samazinās ne tikai Bauskas novadā, bet valstī kopumā, kas skaidrojams ar ekonomisko  aktivitāti un sociālekonomiskajiem aspektiem. Bez tam darba tirgu un strādājošo skaitu ietekmē arī demogrāfiskā situācija, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās,” teic I. Bēmane.

Bezdarbnieka statistiskais portrets Bauskas novadā 2025.gada martā: Visvairāk bezdarbnieku ir pirmspensijas vecuma grupā – 166 personas jeb 14,86% no kopējā bezdarbnieku skaita. Otru lielāko grupu veido jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 117 cilvēki jeb 10,47%. Nedaudz mazāk ir bezdarbnieku ar invaliditāti – 98 personas jeb 8,77%. Ilgstošo bezdarbnieku skaits ir salīdzinoši neliels – 39 cilvēki jeb 3,49%. Vismazākā grupa ir personas, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – 25 personas jeb 2,24% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Bauskas filiālē šobrīd nav uzskaitē neviena persona pēc ieslodzījuma.

Bezdarba ilgums: līdz sešiem mēnešiem – 889 jeb 79,59% no kopējā skaita, no 6-12 mēnešiem – 189 jeb 16,92%, 1-3 gadi – 38 jeb 3,40%, 3 gadi un vairāk – 1 jeb 0,09%.

“Reģistrēto bezdarbnieku vidējais bezdarba ilgums Bauskas filiālē ir 104 dienas. Salīdzinoši vidēji valstī – 150. Mūspusē ir viens no zemākajiem ilgstošā bezdarba rādītājiem. Varētu, teikt, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kam lielākajā daļā ir objektīvi iemesli, piemēram, ilgstošas veselības problēmas, sarežģīti ģimenes apstākļi kā slima ģimenes locekļa kopšana un citi apstākļi,” stāsta I. Bēmane.

NVA Bauskas filiālē 2025. gada martā visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vecuma grupā no 60 gadiem un vairāk – 166 personas, kas veido 14,86% no kopējā bezdarbnieku skaita. Otrajā vietā seko vecuma grupa no 35 līdz 39 gadiem ar 151 bezdarbnieku jeb 13,52%. Vecumā no 50 līdz 54 bez darba bija 126 cilvēki jeb 11,28%, bet no 30 līdz 34 gadiem – 124 personas jeb 11,10%.

Vecuma grupā no 55 līdz 59 gadiem bija 122 bezdarbnieki jeb 10,92%, savukārt no 40 līdz 44 gadiem – 113 cilvēki jeb 10,12%. Vienāds skaits – 103 personas jeb 9,22% – bija gan vecumā no 20 līdz 24, gan no 25 līdz 29 gadiem. Grupā no 45 līdz 49 gadiem NVA Bauskas filiālē uzskaitē bija 95 bezdarbnieki jeb 8,50%. Vismazāk reģistrēto bija vecumā no 15 līdz 19 gadiem – 14 personas jeb 1,25% no kopējā skaita.

Apkopotie dati rāda, ka bezdarbnieku skaits vecuma grupās ir salīdzinoši vienmērīgs, tomēr visvairāk uzskaitē ir personas no 50 un vairāk gadiem. “Atrast piemērotu darbu šiem klientiem ir grūtāk, kam par iemeslu ir gan prasmju trūkums, gan arī veselības problēmas. Diemžēl, ir dzirdēti gadījumi, ka darba devējs kandidātam ir atteicis, iespējams, tieši gadu skaita dēļ,” situāciju ieskicē I. Bēmane.

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa atklāj, ka visbiežāk bezdarbnieki ir ar vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību – katrā no šīm kategorijām bez darba ir 334 personas, kas veido 29,9% no kopējā bezdarbnieku skaita. Nākamā lielākā grupa ir personas ar pamatizglītību – 235 cilvēki jeb 21,04%, kam seko 175 bezdarbnieki ar augstāko izglītību jeb 15,67%. Zemāka par pamatizglītību ir 24 bezdarbniekiem jeb 2,15%, savukārt 15 personām jeb 1,34% izglītības līmenis nav norādīts.

Šobrīd Bauskas novadā pieejamas vairāk nekā 180 vakances, no kurām ievērojama daļa saistīta ar lauksaimniecības un būvniecības nozari, kas ir aktuālas īpaši sezonas laikā.

Visvairāk tiek meklēti palīgstrādnieki – šobrīd ir 47 vakances. Vēl brīvas darba vietas ir 44 būvstrādniekiem, kā arī 28 lauksaimniecības palīgstrādniekiem. Tāpat augsts pieprasījums ir pēc metinātājiem – 19 vakances un noliktavu strādniekiem – 10 vakances. I. Bēmane norāda, ka šajās darba vietās darba devēji vēlas nodarbināt gan vietējo darbaspēku, gan nepieciešamības gadījumā, arī pieaicināt darbaspēku no trešajām valstīm. 

Papildus tiek meklēti arī speciālisti tādās jomās kā autotransports, veselības aprūpe un iekšlietas. Pieprasīti ir kravas automobiļu vadītāji (4 vakances), automehāniķi (4 brīvas darba vietas), veselības aprūpes darbinieki (3 vakances ), kā arī iekšējās drošības jomā – 5 vakances inspektoriem. Profesijās ar specifiskām prasmēm, piemēram, elektriķiem (1 vakance), psihologiem (2 vakances ) un konstruktoriem (2 vakances) darba vietas ir ierobežotā skaitā.

Viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā tiek piedāvātas vairākas vakances – viesmīlim, pavāra palīgam un virtuves darbiniekiem, kopumā pieejamas četras vakances. Bauskas novadā tiek meklēti arī ceļu būves palīgstrādnieki (2 vakances) un tehniskie strādnieki (2 vakances), kā arī krāvēji (2 vakances).

Visaugstākās algas šobrīd tiek piedāvātas tādās profesijās kā konstruktors, kur atalgojums svārstās no 2000 līdz 3000 eiro mēnesī. Līdzīga alga paredzēta arī mehatroniķiem – no 2000 līdz 2500 eiro, savukārt mehatronu sistēmu tehniķim – no 1860 līdz pat 2787 eiro. Labi atalgoti ir arī metāla konstrukciju atslēdznieki un metinātāji ar algu robežās no 1685 līdz 2000 eiro, kā arī elektriķi, kuriem norādīta alga 2000 eiro. Kravas automobiļu vadītājiem piedāvātais atalgojums ir no 1540 līdz 2000 eiro mēnesī.

Zemākās algas ir aprūpētājiem – no 750 līdz 808 eiro, muzeja izstāžu un zāļu uzraugiem – 740 eiro, kā arī apkopējiem – no 740 līdz 800 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. “To, vai vakance aizpildās ātrāk, nenosaka atalgojums. Kā redzams, katrā vakancē ir pretendentiem noteiktas prasības. Dažkārt ātrāk aizpildās mazkvalificētas darba vietas, ar, attiecīgi, zemāku atalgojumu,” skaidro I. Bēmane.

Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles apkopotā informācija liecina, ka šī gada februārī darbā tika iekārtoti 85 bezdarbnieki. No tiem 10 bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 5 bija personas ar invaliditāti, 23 bija cilvēki vecumā virs 50 gadiem, bet 6 – pirmspensijas vecumā.

Ilgstošs darbinieku trūkums novērojams būvniecības un lauksaimniecības nozarēs, kā arī transporta jomā – īpaši kravas automobiļu vadītāju amatā. Šajās nozarēs pieprasījums ir stabils un pastāvīgs, īpaši, sākoties aktīvajai sezonai.

I. Bēmane atzīmē, ka bezdarbnieki Bauskas novadā arī šogad aktīvi izmanto iespējas apgūt jaunas prasmes vai pārkvalificēties, piedaloties dažādos Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos apmācību pasākumos. Tradicionāli vislielākā interese ir par transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apliecības iegūšanu, kā arī datorprasmju un svešvalodu kursiem. Mazliet mazāka aktivitāte novērojama profesionālās apmācības programmās, ko skaidro gan šo programmu ilgums – tās var ilgt līdz sešiem mēnešiem –, gan arī mācību iestāžu pieejamība. Ne vienmēr ir iespējams apgūt mācības tuvu dzīvesvietai, taču NVA Bauskas filiāles vadītāja I. Bēmane vērš uzmanību, ka kursantiem tiek maksāta stipendija, kā arī piešķirts mobilitātes atbalsts, ja izglītības iestāde atrodas vairāk nekā 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas.

Ilgstošie bezdarbnieki un jaunieši bez darba pieredzes var saņemt vairākus specifiskus atbalsta veidus. Visiem bezdarbniekiem pieejams karjeras atbalsts, kas ietver dažādas konsultācijas, profesionālās piemērotības noteikšanu, psihologa konsultācijas un mobilitātes atbalstu darba attiecību uzsākšanai.

Bezdarbniekiem ir iespēja iesaistīties arī virknē nodarbinātības pasākumu kā subsidētās darba vietas  (attiecas uz personām ar invaliditāti; 55+ un pirmspensijas vecuma; personas vecumā virs 55 gadiem, kurām līdz vecuma pensijai ir atlikuši vairāk kā 2 gadi; personām vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras absolvējušas speciālo izglītības programmu vai kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti, kā arī personām, kuras bijušas bez darba vismaz 12 mēnešus);  darbam nepieciešamo iemaņu attīstība (attiecas uz bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot); bezdarbniekiem ar invaliditāti bez vecuma ierobežojuma (iesaista darba iemaņu attīstībai biedrībās/nodibinājumos); komercdarbības uzsākšana (attiecas uz klientiem, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss un kuri izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību); algoti pagaidu sabiedriskie darbi (personām ar invaliditāti; pirmspensijas vecuma bezdarbnieki; personām, kuras  bez darba bijušas vismaz 36 mēnešus).

Nodarbinātības vidē Bauskas novadā joprojām pastāv vairākas problēmas, ar kurām saskaras gan darba meklētāji, gan darba devēji. “Darba meklētāji kā problēmu norāda vēlmēm piemērotu darba vietu trūkumu dzīvesvietas tuvumā, neatbilstošu atalgojumu, mobilitātes problēmas (īpaši attālāk no pašvaldību centriem dzīvojošie), veselības problēmas, lai veiktu konkrētus darba pienākumus. Savukārt, darba devēji norāda uz kandidātu profesionālo prasmju, zināšanu un atbildības trūkumu,” atklāja I. Bēmane.

Runājot par bezdarba tendencēm, I. Bēmane pieļauj, ka tuvākajā laikā būtisku svārstību nebūs. Ziemas mēnešos tradicionāli ir vērojams neliels bezdarba kāpums, taču pavasarī tas samazinās. Ekonomiskās izaugsmes gadījumā bezdarbs varētu vēl sarukt, jo palielinātos darba iespējas gan pakalpojumu nozarē, gan būvniecībā. Šobrīd jau vērojami signāli par pieprasījuma pieaugumu, piemēram, uzņēmums SIA “Lidl Latvija” pieteicis desmit vakances mazumtirdzniecības veikala pārdevējiem. Klātienes tikšanās ar šo darba devēju paredzēta 9. aprīlī plkst. 11 NVA Bauskas filiālē.

Papildus I. Bēmane atgādina, ka laikā no 1. līdz 14.aprīlim izsludināta atkārtota darba devēju pieteikšanās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu NVA sadarbībā ar darba devējiem īstenos no 1. jūnija līdz 31. augustam. Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbinās skolēnu, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 740 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Darba devēju iesniegtos pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem iesniegšanas secībā izvērtēs NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņems lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA darba devēju informēs elektroniski, nosūtot ziņu uz uzņēmuma e-adresi, un pozitīva lēmuma gadījumā aicinās slēgt līgumu par apstiprināto darba vietu izveidi.

Skolēns pasākumā var tikt nodarbināts uz laiku no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma noteikumi paredz, ka darba devējs var vienoties ar konkrētu skolēnu par darba vietu.

Plašāka informācija par pasākumu un tā īstenošanas nosacījumiem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba devējiem” >> “Valsts atbalsts nodarbinātībai” >> “Skolēnu vasaras nodarbinātība”.