Bauskas novadu skolēnu dziesmu svētkos pārstāvēs vairāk nekā 900 dejotāju

Šovasar uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā no Bauskas novada plāno doties 1730 dalībnieki, no kuriem 939 ir dejotāji, informē pašvaldībā.

Tautas deju lielkoncerta «Es atvēru Laimas dārzu» dalībnieku atlases skate notiks 15. aprīlī Īslīces Kultūras namā. «Bauskas Dzīve» vairāku kolektīvu vadītājām jautāja, kā tai gatavojas dejotāji skolās.

Bauskas 2. vidusskolas 1.–4. klašu deju kolektīva vadītāja Karlīna Visocka strādā kopā ar koncertmeistari Antru Balgalvi. Viņa saņēmusi skolas direktores Veras Grigorjevas apstiprinājumu par jaunu tautas tērpu iegādi dejotājiem – priecīgi ir gan bērni, gan vadītāja.

Karlīna stāsta, ka pirmās obligātās dejas ar bērniem apgūtas jau iepriekšējā gadā, taču šogad ir mainījies dejotāju sastāvs, tāpēc dejas ir jāmācās gandrīz vai no jauna. Turklāt pāris dejotāji pulkam pievienojušies tikai 2. semestrī, tāpēc viņiem jāpalīdz apgūt dejošanas pamati un skates dejas vienlaikus. «Bērni arī ļoti daudz slimo, ne vienmēr mēģinājumu apmeklējums ir tāds, kādu vēlētos,» atklāj kolektīva vadītāja.

Pedagoģe nav sajūsmā par šī gada svētku repertuāru – dejas šķiet tehniski sarežģītas, arī bērniem tās grūti izdejot. Dejotāji mēdz paust nepatiku par obligātajām dejām, tāpēc kolektīvam ir salīdzinoši liels repertuārs, lai bērni varētu dejot arī to, kas viņiem patīk. K. Visocka šogad absolvēs Latvijas Kultūras koledžu un pašlaik studiju noslēguma darbam ar bērniem iestudē deju «Pieneņpūka» ar pašas veidotu horeogrāfiju. Vadītāja teic, ka bērni ar prieku apgūst jauno deju un cenšas dejot tā, lai būtu gandarījums par paveikto.

Domā, ka nakšņo teltīs

Dejotājs Kristiāns Piekus no 3.b klases pauž, ka dažkārt mēģinājumu process ir sarežģīts, jo visi nespējot apgūt soļus un kombinācijas vienlaikus. Kristiāns dejo jau trīs gadus, viņam dejot ļoti patīk, tas nesagādājot lielas grūtības. Visgrūtākā deja viņam šķiet «Ciguļi», bet par mīļāko deju uzskata vadītājas Karlīnas «Pieneņpūku» – viņš ļoti gribētu to dejot arī svētkos. Par dziesmu svētkiem dejotājs ir dzirdējis no vecmāmiņas, kura stāstījusi savus iespaidus. «Es domāju, ka mēs tur paliksim kādā mājiņā, smiesimies, runāsimies un drusku arī padejosim,» tā Dziesmu un deju svētkus pašlaik iztēlojas Kristiāns.

Savukārt citam 3.b klases dejotājam Raivo Balodim grūtākais šķiet saskaņot deju soļus ar mūziku tā, lai tas izskatās labi. Sarežģījumus radot dažu skolēnu nevēlēšanās apmeklēt mēģinājumus. Līdz šim Raivo ir redzējis Dziesmu un deju svētku koncertus pa televizoru, tāpēc sagaida daudz – viņam šķiet, ka mēģinājumi norisinās pa nakti un pēc ilgās vingrināšanās dejotāji nakšņo teltīs.

Dejotāja un kolektīvu vadītāja Mārīte Bulla māca skolēnus Codes pamatskolā kopā ar koncertmeistari Silviju Geibu, kā arī Vecsaules pamatskolā ar koncertmeistari Sarmīti Zanderi. Mārītes vadībā ir krietns kolektīvu skaits – pirmsskolas dejotāji, 1.–4. un 5.–9. klašu dejotāji Codes pamatskolā. Vecsaules pamatskolā M. Bulla strādā ar pirmsskolas, kā arī 1.–2., 1.–4. un 3.–6. klašu kolektīviem.

Vadītāja stāsta, ka katrā skolā mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā. Codes pamatskolā repertuārs apgūts jau iepriekšējā gadā, tāpēc šogad vairāk pievērsta uzmanība detaļām, kļūdu labošanai un soļu precizitātei. Viņa atklāj, ka dejotāju Vecsaules pamatskolā ir daudz, tāpēc 1.–4. klašu grupa tapusi tikai šogad – tur repertuāru šajā mācību gadā apgūst no jauna.

«Ir pienācis laiks, kad skolēni jāmotivē apmeklēt mēģinājumus,» pauž Mārīte. Īpaši tas parādījies pusaudžu vecumā, kad līdzās slimošanai uznāk arī kāds slinkuma vilnis.

Trūkstot meiteņu

Šogad vadītāja saskārusies ar meiteņu trūkumu kolektīvā. Taču viņa cenšas skolēnus motivēt un ieinteresēt, stāstot par savu pieredzi Dziesmu un deju svētkos, daloties ar atmiņām un piedzīvojumiem, uzsverot, cik liels kopdarbs ir lielie svētki un cik lieliska sajūta ir būt uz deju laukuma ar tik daudziem dejotājiem.

Bērniem ir savas domas par svētkiem – mazākie ir satraukušies, jo neko nezina, taču vecākie ļoti gaida vasaras lielāko piedzīvojumu, lai piedzīvotu ko jaunu un izaugtu kā dejotāji.

Arī Mārītei Bullai šī gada dejas likušās sarežģītas, taču smagais darbs atmaksājas un liek saprast, ka ar cītību viss ir iespējams. Ir bērni, kuri grib mācīties jaunas dejas, savukārt citi priecājas par svētku repertuāru.

«Galvenais pirms dejas iestudēšanas ir izskaidrot tās galveno domu,» stāsta M. Bulla, «jo tad bērniem ir interese un ir saprotams dejas stāsts.»

Atminas gan sajūtas, gan soļus

Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolas 1.–4. un 3.–6. klašu kolektīvu pedagoģei Evai Brigmanei šie būs pirmie dziesmu svētki dejotāju grupu vadītājas lomā. Viņa skolēniem deju nodarbības pasniedz viena, bērni ir paklausīgi, kārtīgi, ļoti labprāt apmeklējot mēģinājumus: «Viņi zina, ka deju zālē mēs darām tikai to, kas patīk vislabāk – dejojam!»

Kad Griķu pamatskolas kolektīvi sākuši gatavoties svētkiem, vadītāja kopā ar bērniem noskatījās 2015. gada deju lieluzvedumu «Līdz varavīksnei tikt», kur ar vidusskolas kolektīvu piedalījās arī Eva. «Mani nepievīla atmiņa, un man pat izdevās viņiem nodemonstrēt soļus,» atceras skolotāja. Viņa ar lepnumu stāsta bērniem par savu pirmo pieredzi svētkos, jo tad bijusi viņu vecumā – skolēniem ir interese par nezināmiem notikumiem, tāpēc viņu acīs var redzēt degsmi. Eva uzskata, ka pedagogu pozitīvā pieredze ir jāstāsta bērniem, lai lai viņiem būtu priekšstats un izpratne par notiekošo.

E. Brigmane svētkiem bērnus gatavo jau otro gadu. Iepriekšējā gadā bērni apguva vairākas dejas, lai izjustu dažādību, iekļaujot arī dejas, kas nav svētku koncerta programmā, bet šogad visa uzmanība pievērsta tikai repertuāram. Šajā gadā skolā ir mainījušās arī deju kolektīvu klašu grupas, kas radījis nelielus sarežģījumus, taču ar tām veiksmīgi tikuši galā.

Īpaši mīļa 1.–4. klašu audzēkņiem ir deja «Kur tad tu?» – tā ir fiziski grūta, tāpēc Eva mēģinājumos uzsvaru liek uz fiziskās izturības vingrinājumiem, lai skolēni ar pilnu atdevi var nodejot visas četras minūtes. Turklāt dejotāji iemācījušies dziesmas vārdus, lai mēģinājumos to izdejotu ar jautrāku noskaņojumu. Skolēniem 3.–6. klašu kolektīvā ļoti patīk dejas «Kas mežā brakšķināja» soļi un mūzika, taču nedaudz sarežģītāk ir bijis apgūt deju «Man lustīga dzīvošana», jo tā ir ātra un ar grūtām soļu kombinācijām.

«Reiz pie manis ieradās 3.-6. klašu grupas skolēni ar lūgumu apgūt repertuāru papildstundās,» atceras Eva. Griķu pamatskolas bērniem ir interese par kvalitatīvu un ātrāku repertuāra deju apgūšanu, par ko kolektīva vadītāja ir ļoti priecīga. Viņa cer, ka «deju bērniem» līdz pat svētkiem saglabāsies lielā degsme un pacietība mēģinājumos, lai bez satraukuma nodejotu skati un noslēgumā baudītu svētku burvību.

Repertuāru precizē

Pilsrundāles vidusskolas deju kolektīvu vadītāja Aiga Vangale jau gadu gadiem gatavo dejotājus gan skolēnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem. Šogad viņa vada 1.–4., 5.–9. un 10.–12. klašu kolektīvus, mēģinājumos viņai palīdz koncertmeistare Aina Grīnberga.

Repertuāru Pilsrundāles vidusskolas kolektīvos apgūst otro mācību gadu, taču ir dejas, kuras mācās tikai šogad. A. Vangale stāsta, ka viss norit ļoti labi, dejotāji cītīgi strādā, lai skatē rezultāts būtu pozitīvs. Arī par mēģinājumu apmeklējumu vadītāja nevarot sūdzēties. Aiga atklāj, ka dažkārt bērni neatnāk uz skolu, bet saplāno laiku tā, lai atnāktu uz mēģinājumu.

Dejotāji pauž, ka šī gada dejas ir grūtas, tam piekrīt arī kolektīva vadītāja, īpaši izceļot vidusskolas repertuāru. Repertuārā esot dejas, kas paredzētas augstāka līmeņa kolektīviem. «Tur ir jāceļ meitenes, nepieciešama fiziskā sagatavotība, kas šobrīd jauniešiem nav tik liela,» teic Aiga Vangale.

Arī jaunākajiem dejotājiem ir grūtākas dejas, taču viņiem tās patīk un skolēni dejo ar lielāko prieku. Kad repertuārs ir apgūts, atliek vien pievērsties detaļām, tāpēc kolektīvi aicina uz mēģinājumiem arī Bauskas novada bērnu deju kolektīvu virsvadītāju Ligitu Irbīti, kura palīdz ar deju precizēšanu.

Neaizmirstamas emocijas

«Es izvēlos bērniem neko daudz nestāstīt par svētkiem, lai neradītu veltas cerības – runāsim tad, kad būs skates rezultāti,» atklāj Pilsrundāles vidusskolas kolektīvu vadītāja. Viņa atceras, ka reiz bērnus gatavojusi svētkiem, skatē saņēmuši I pakāpes, taču rezultātā uz svētkiem netika, un stā vadītājai bijusi rūgta mācība. Vidusskolēni ir bijuši uz pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā, tāpēc viņiem jau ir pieredze un sapratne par to, kā noris mēģinājumu process Daugavas stadionā.

Pilsrundāles vidusskolas 11. klases skolēnam Kristapam Dzidrumam šie būs pirmie deju svētki, tāpēc viņš cer iegūt pozitīvas emocijas un lielisku pieredzi. Gatavojoties svētkiem, grūtākie dejotājam liekas mēģinājumi, kur jāspēj precīzi apgūt repertuāru. «Dejojot deju, katru reizi atklājas kas jauns,» stāsta skolēns. Lai arī sākotnēji dejas likušās tehniski sarežģītas un grūtas, tagad repertuārs viņam patīk.

Denīze Rence no 12. klases jau ir piedalījusies deju svētkos un uzstājusies Daugavas stadionā, tāpēc viņa ar prieku gaida šīs vasaras spilgtāko notikumu, kas rada neaizmirstamas atmiņas kolektīviem un skatītājiem. Viņa uzskata, ka šī gada repertuārā ir skaistas, taču grūtas dejas, kuru apguvei nepieciešama izturība, ko var iegūt mēģinājumos, strādājot lēnām un cītīgi, lai palabotu cits citu un neradītu kolektīvā nesaskaņas.

Mamma un meita

Vecumnieku vidusskolas dejotāji svētku repertuāru apgūst mammas Agitas Seglickas un meitas Rūtas Vilciņas vadībā. Deju svētkiem un skatei Rūta gatavo 5.–9., 7.–9. un 10.-12. klašu kolektīvus, savukārt Agita māca 1.–2. un 3.–6. klašu kolektīvu dejotājus.

Bērni svētku dejas mācījās jau iepriekšējā gadā, kad Agita strādāja un vadīja mēģinājumus viena, un pavasarī Rūta steigusies palīgā, lai mācīšanās ritētu raitāk. No 2024. gada septembra arī R. Vilciņa pievienojās deju pedagogu pulciņam Vecumnieku vidusskolā un ir pārņēmusi vadību dažiem kolektīviem.

Rūta pati dejo jau no pusotra gada vecuma. Vienīgā pauze ir bijusi bērnu kopšanas atvaļinājums, tāpēc viņa ir priecīga un motivēta atgriezties uz deju grīdas un pirmo reizi aizvest savus dejotājus uz Daugavas stadionu jau kā kolektīvu vadītāja.

Šogad R. Vilciņa ir veiksmīgi nokomplektējusi dejotāju sastāvu, tajā ir gan pieredzējuši, gan arī jauni dejotāji. Vadītāja atklāj, ka tagad ir nedaudz sarežģītāk mēģinājumos, jo jāapmāca jauniņie uzturēt ritmu, savākt augumu, noturēt rokas sānos. Viņa neslēpj, ka darbs vienai ir diezgan sarežģīts, jo grūti strādāt bez koncertmeistara. Neskatoties uz grūtībām, Rūtas dejotāji ir pilni gribasspēka sasniegt labus rezultātus.

«Citreiz mēģinājumos viņi ākstās un jokojas, tad es viņiem atgādinu – ja nestrādāsim, uz svētkiem netiksim! Tas spēj iestumt bērnus pareizajā virzienā – viņi saņem sevi rokās un turpina cītīgi strādāt. Arī deju biedri cits citu atbalsta, dažreiz pat mēdz aizrādīt, ka ir jācenšas un jāstrādā, jo visi vēlas tikt uz deju svētkiem,» atklāj vadītāja.

Mulsuma brīži

Rūtas 5.–9. klašu kolektīva dejotājiem vieglāka šķiet deja «Meita puišus apsūdzēja», lai gan skolēni to dejo nelabprāt. «Dejā puišiem un meitām vienam otru jāapķer, puišiem meitas jābučo,» stāsta vadītāja, «tas rada dejotājiem nelielu mulsuma brīdi.»

Kolektīvam 7.–9. klašu grupā ļoti patīk abas viņu dejas – «Dundari dandari» un «Visi ciema suņi rēja», tās viņi labprāt dejo un izbauda uz skatuves.

Vidusskolēni ir izbrīnīti par iemīļotās dejas «Govju kazaks» pavadījuma ierakstu, kas šķiet nedaudz nepierasts. Sarežģījumus radījusi dejas «Druvā bites dzied» beigas, kur jāceļ meitas un vairākkārt jāgriežas – šobrīd dejotāji cenšas uzlabot dejas tehnisko izpildījumu, lai skatē parādītu labāko sniegumu. Toties mīļa deja lielajiem ir «Ai, bagāta man zemīte». Dejotāji stāsta, ka tā ir skaista deja ar lielisku mūziku Renāra Kaupera izpildījumā.

Līdz šim Rūta Vilciņa Dziesmu un deju svētkos ir piedalījusies kā dejotāja un repetitore. Savā pieredzē viņa labprāt dalījusies ar bērniem jau mācību gada sākumā, tāpēc tagad viņi tiecas uz jauno mērķi. «Es pastāstīju par gulēšanu – visiem jāguļ vienā klasē, jābrauc uz ilgiem mēģinājumiem stadionā, bet cik patīkama ir kopā būšanas un gandarījuma sajūta pēc koncerta!» stāsta Vecumnieku vidusskolas deju kolektīvu vadītāja. Viņa cer, ka ikvienam viņas dejotājam būs iespēja izbaudīt un piedzīvot piesātinātu svētku nedēļu, radot maģisku un atmiņā paliekošu pirmo pieredzi par Dziesmu un deju svētkiem