
Sākta publiskā apspriešana par jaunas biogāzes stacijas “Ķekava Bioenergy” būvniecības ieceri Bauskas pievārtē – Ceraukstes pagasta Janeiku ciema “Mazzeltiņos1”, “Bauskas Dzīve” uzzināja Bauskas novada domē. Būvniecības ierosinātājs ir uzņēmums a/s “Ķekava Foods”.
Objekta sabiedrisko apspriešanu Bauskas novada būvvalde pieprasījusi tāpēc, kas saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā (minimālajā attālumā -5 kilometri no Bauskas pilsētas vai ciemu robežas), veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. Tāpat, plānojot koģenerācijas stacijas izbūvi, jāņem vērā valdošo vēju virzienu un tās novietni jāsaskaņo ar pašvaldību.
Uzņēmuma teritorijā šobrīd jau ir 36 putnu kūtis un atklāta tipa mēslu krātuve, bet nākotnē plānots uzlabot kūtsmēslu apsaimniekošanu, pārvēršot tos biogāzē un biometānā. Paredzēts uzbūvēt biogāzes un biometāna ražotni, kurā kā izejvielas tiks izmantoti putnu pakaišu kūtsmēsli, kas tiks piegādāti no uzņēmuma īpašumā esošajām putnu novietnēm. Plānots, ka jaunajā biogāzes stacijā ik gadu tiks pārstrādāti ap 50 000 tonnu putnu kūtsmēslu no kuriem tiks iegūti 10,6 miljoni kubikmetru biogāzes. No šīs biogāzes aptuveni 5,7 miljoni kubikmetru (gadā) tiks attīrīti līdz biometānam un ievadīti a/s “Gaso” dabasgāzes tīklā. Biogāzes ražošanas process notiks anaerobos apstākļos, kas nozīmē, ka fermentācijas tvertnes būs pilnībā noslēgtas, nepieļaujot smaku un piesārņojuma izplatīšanos.
Paredzētās darbības rezultātā radītais digestāts (136 462 tonnas gadā) tiks savākts pēc fermentācijas tvertnēs un tiks nodots SIA “AR Agro”.
Vienīgais iespējamais smaku avots būs hidrolīzes tvertnes, kas tiek atvērtas tikai mēslu uzpildes laikā, taču šajā procesā tiks izmantoti vakuuma sūkņi un bioloģiskie filtri ar 98% efektivitāti, kas ievērojami samazinās jebkādas iespējamās emisijas. Savukārt avārijas gadījumā visa biogāze tiks novirzīta uz īpaši aprīkotu avārijas lāpu, kur sadedzinās visas smaku radošās gāzes, radot tikai CO2 emisijas, kas ir ievērojami mazāk kaitīgas apkārtējai videi nekā no neapstrādātiem mēsliem izdalītais metāns, amonjaks vai sērs.
Paredzētajai būvniecības vietai tuvākā Bauskas pilsētas apbūves teritorija atrodas austrumu
virzienā, bet Janeiku ciems – ziemeļu virzienā, izslēdzot valdošo vēju ietekmi uz minētajām
apdzīvotajām vietām. Valdošo vēju ietekmē tuvākā viensētas dzīvojamā māja atrodas aptuveni
800 metru attālumā no paredzētās būvniecības ieceres vietas, savukārt šobrīd esošā atklātā mēslu
krātuve no tās atrodas 700 metru attālumā.
Saskaņā ar a/s “Siltumprojekts” izstrādāto projektu, biometāna ražošanas komplekss kopumā sevī ietvers 14 būves un tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošinās attiecīgi izejvielu padeves un dozēšanas, fermentācijas un biogāzes attīrīšanas procesus, kas ļaus biometāna rūpnīcai nodrošināt efektīvu un videi draudzīgu biometāna ražošanu.
Ražošanas process norisināsies pilnībā noslēgtā sistēmā un 95% no cauruļvadiem atradīsies zem zemes, tādējādi nodrošinot drošību un vēl vairāk samazinot iespējamo smaku emisiju.
Uzņēmumā norāda, ka biogāzes ražošanas attīstība ne tikai veicinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet arī uzlabos putnkopības nozares ilgtspējību, samazinot atkritumu daudzumu un maksimāli izmantojot blakusproduktus enerģijas ražošanai.
Jau vēstījām, ka a/s “Ķekava Foods” biogāzes ražotnē Ceraukstes pagasta Janeikās plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro.
“Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.
Pašvaldībā informēja, ka būvniecības ieceres publiskā apspriešana norisināsies līdz 24. februārim un ikviens interesents var iepazīties ar projekta materiāliem Bauskas novada pašvaldībā Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Bauskā, Uzvaras ielā 1.
Prezentācijas pasākums notiks pirmdien, 10. februārī, pulksten 17 Bauskas novada administratīvajā ēkā 2. stāva zālē. Iedzīvotāji varēs izteikt savu viedokli un saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem par šo projektu.
vai novadā vēl daudz tādu palikuši, kuri interesējas par dabu, ekoloģiju, drošas dzīves perspektīvēm sev un saviem bērniem? Cik ir to, kuri vispār apjēdz kas un kā šeit noteik, cik ir to, kuri vispār piedalās “saiedriskajās apspriešanās”, ja tādas tiek rīkotas? Tagad jau pietiek, ka atbalstām to “zaļo kursu”. “planētas zaļināšanu”, kas ar ekoloģiju pat bieži vien nav saistītas. Ar to mūsu sapratni par ekoloģiju, kuras stāvokļa uzlabošanai varam pielikt roku ikviens. Pati par sevi šāda biogāzes stacija nav nekas slikts, bet viens no galaproduktiem, tā turpmākā pielietošana gan var izvērsties par vietējo ekoloģisko katastrofu. Digestāts, ja to turpinās laistīt uz laukiem rudeņos, kā tas redzēts līdz šim, tad diez vai drīzumā arī to pašu vimbu varēsim pavasaros mūsu upēs vēl ieraudzīt, kā tas jau noticis ar daudzām zivju sugām, kādreiz piederīgām Lielupei un tās satekupēm, un pietekām. Ja joprojām redzēsim mēnešu garumā šajās upēs ūdeni brūnu kā kafiju, pie tam ar visu tai “kafijai” pievienoto digestātu, domātu kā mēslošanas līdzekli un tā arī izmantotu. Labi,, maz ir to, kuri seko līdzi tam kas notiek mūsu upēs, par to nemēdz rakstīt presē, bet vajadzētu tomēr aizdomāties, ka šī inde, kaut vai atšķaidīta ar lietus un sniega ūdeņiem tiek novadīta mūsu upēs, pie tam, lepni pavēstot, tas taču labi, mēslošanas līdzeklis, bet, cik no šī “mēslošanas līdzekļa” ir spējīgi uzņemt augi un cik no tā paliek vien kā upju piemēslošanas līdzeklis?
ja jau viena šāda biogāzes ražotne Mežotnē savām vajadzībām plāno iepirkt pārtikas atkritumus pat no Viļņas Lietuvā un to ražošanas galaproduktu- digestātu lej uz platībām pieguļošām Lielupei, tad kādēļ Mazzeltiņi savu digestātu nevarētu par velti atdot brāļiem lietuviešiem, tikai ar vienu priekšnoteikumu , lai nelaista to digestātu lejpus saviem uz Mūsas, tās pietekām un Mēmeles pietekām uzbūvētajiem dambjiem.
Nē, nē, nē!!! Lai tik rok, būvē turpat Ķe ka vā! Vel tādu veseligu gāzetavu vajag baltezera maliņā, jūrmalās dzintaros! Bobsleja trasi taisās nojaukt siguldā vismaz ko derīgu uzbūvēs! Bauska iztiks bez sūdu smaržām!
buuvee kekavaa, tur ir vairaak kuutis.Bet lien ar taadaam buuvem tikai tuvaak uudeniem.Un Lielzeltinu maaju iedziivotaaji tacu buus tuvaak par 5 km.Tad jau buus jaaoz visas taas smakas nepaartraukti.
ja finanšu “plūsmas regulēšanas” ziņā patreiz lēmēji un atļāvēji spēs veiksmīgi vienoties ar uzņēmējiem, tad nekādi iedzīvotāju protesti vai iebildumi netisks ņemti vērā, ražotni uzcels un punkts. Vien derētu atcerēties tos laikus, vismaz tiem, kuriem tolaik un tagad no bijušās konservu fabrikas Zemgale līdz Jāneikām zemes pleķīši vasarnīcām un dārzeņu audzēšanai tika iedalīti Mēmeles krastā. Laikus, kad no toreizējās putnu fabrikas Bauska upē novadīja neattīrītus notekūdeņus, upes līcīšos zemāk krājās putnu tauku kārta un bieži vien arī smārds no upes šajā vietā bija ne jau tolaik iecienītā Šipra aromāts. Bet zivis bija, teju ik rītu vietējais inspektors ar entuziastu, airētāju laivā “ķemmēja” šos ūdenus tīklu medībās. Pagāja gadi, mainīja vienas attīrīšanas iekārtas uz citām, tad atkal uz citām un tauki, smaka pazuda, bet, brīnums, arī zivis pazuda, naf un viss, nu vienīgi vimbas, mākslīgi pavairotas, vairošanās instinkta dzītas un pāris mēnešiem šeit sastopamas. Kā mums ziņo, pesticīdus un citu ķīmiju lietojam pēc instrukcijām, pēc normām, ūdeņus attīrām pēc jaunākajām metodēm, bet, kaut vai šopavasar Mēmelē, Plūdoņa ielas galā, iebrieniet upē un paceliet tos gļotainos, apglumējušos akmeņus un mēģiniet zem tiem atrast kaut vienu dzīvības pazīmi, kaut vienu no tām, kas šeit mudžeja zem katra akmeņa upē vēl pirms nieka 20 gadiem. Cilvēka mūžā nozīmīga laika, bet dabai tas ir mirklis, vien cik šājā “mirklī” mēs jau sesam paguvuši sastrādāt un cik vēl sastrādāsim?
Lai tik ceļ!Jutīšos mājīgāk!
Jau tagad braucot no Likverteniem uz Bausku tuvu pie pilstas var sajust Lielzeltiņu smaku ,ik sevišķi kad vejš puš uz to pusi nerunajot par silto laiku vasarā, un tagad bus pus Bauskai un tuvak dzivojušiem tā smaka jaizbauda ?
Nav taisnība kā smaka nāk no Lielzeltiņiem,tur 36 slēgtās kūts!Vienīgā smaka varēja būt kad strādāja utilizācija!Caur pilsētu brauc traktori kas vēd mēslus no kūtīm uz laukiem,no turienes ir tā smaka. Ko darītu ja blakus būtu cūku fermas kā kādreiz Ceplī?!
vēl būtu jāpapildina ar vārdiem – un saprātīga pāri palikušā šķīduma tūkstošiem litru “atdošana dabai”. Jo pārpalikums nav īsti lietus ūdentiņš. Vispirms mūsu “zaļajiem draugiem”, novada vadībai un, visbeizot oficiālajiem dabas sargiem no VARAM un jaunizveidotās, kā tur nu viņu dēvēja, ministrijas ar ekoloģiju saistītās, intitūciju atbildīgajiem darbiniekiem atbraukt un tepat pilsētas pievārtē, Elejas šosejas sākumā pavērot un beidzot ieraudzīt, kas īstenībā notiek dabā ar labas pārvaldības noteikumu un likumu ievērošanu? Ieraudzīt to, kas paveras uz Elejas pusi braucošajiem. Redzēt to strautiņu, pa kuru Mūsā ieplūst notekūdeņi no atīrīšanas iekārtām un arī ne no tām. Nerunāsim šoreiz par strautiņa ūdens kvalitāti, bet par arumiem, tiem arumiem, kas , visticamāk aiz alkatības veikti līdz pašam ūdenim, neatstājot pat metru plavas.Tad kā ir ar tiem ,labaumiem, kas jau šobrīd no arumiem nonāk upē un vēl nonāks pēc mēslojuma un pesticīdu lietošanus intensīvās lauksaimniecības garā apsaimniekotai zemei ar lielu slīpumu uz strautiņa pusi? kas aizturās visa šā “labuma” nonākšanai Mūsā vietā, kur jau divreiz BMMB sadarbībā ar “Dabas fondu” veica “nārsta vietu” ierīkošanu, vienu pirms gadiem 20. otru pavisam nesen. Senākajā “nārsta vietas ierīkošanā” to šeit sakrājušos zampu aizveda ar pašizgāzējiem, bet pavisam nesen “otrajā piegājienā” izklīdināja turpat, vien kāda smaka un zampa, melna smirdīga vēl ilgi pāris hektāru upes gultni klāja līdz pavasara paliem. Ja nav slinkums, aizbrauciet arī nedaudz zemāk zem šīs “nārsta vietas”, aplūkojiet Lielupē ieplūstošās Kaucītes krastus, apartus slīpumā, tādā, ko aizliedz patreizējie likumi, ja tos ievēro.
Nolemts, ka pārtikas atkritumus no Viļņas uz Mežotnes biogāzes ražotni vedīs slēgtā tarā.
Atzinums par ietekmi uz vidi jau nopirkts un sadzejots? Kur ir?
Nu ja , bet no to parvadaraju smards nevar nonakt tik talu , es dzivoju netalu no Lielzeltiņiem un jau labu laiku izbaudu to aromatu
Mediji zvēriem izskaidros,ka tā nav nekāda smaka,bet vissmalkākais Penhaligona aroms,un būs viss kārtībā!
Bauskas tuvināšanās pasākums Iecavai!
Mazliet vairāk smakas Sūnu ciemam nenāks par sliktu.
***