Šodien, 2. maijā, pulksten 13 Bauskas pils muzejā ar pasākumu “Kavalērija 17. gs.” tiks atklāta 2026. gada tūrisma sezona, portālu informēja Bauskas pils muzeja vecākā komunikācijas speciāliste Airika Kalēja.
Viņa pastāstīja, ka sarīkojums tiek organizēts Senā dzīvesveida skolas ietvaros, un tā laikā pils stallī būs apskatāms reāla izmēra zirga manekens ar 17. gs. sākumam atbilstošām zirglietām, sedliem, nepieciešamo aprīkojumu un kavalēristu 17. gs. sākuma bruņās.
Ekspozīcijas priekšmeti tapuši, sadarbojoties vairākiem vēsturisko rekonstrukciju meistariem. 17. gadsimta sākuma sedlu kopiju izgatavojis Marcins Ruda Polijā, zirglietas, bikses, zābakus un citas ādas detaļas darinājusi ādas rekonstrukciju meistare Guna Zommere, bet bruņas – vēsturisko bruņu kalējs Edvards Puciriuss Igaunijā. Reāla izmēra zirga manekenu izgatavojis SIA “Yes We Can”, savukārt tā krāsojumu veidojusi māksliniece Sabīne Silarāja.
“Par zirgu staļļa esamību pilī liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības, ko apstiprina arī 17. gadsimta inventāra dokumenti. Piemēram, 1630. gada rīkojumā par Frīdriha Johana fon der Rekes iecelšanu Bauskas pilskunga amatā noteikts, ka viņam pienākas uzturs sešiem zirgiem, kā arī staļļa zēns ar zirgu un ratiem. Arheoloģiskajos materiālos Bauskas pilī uzieti priekšmeti, kas saistīti ar jātniekiem un zirgiem – zirglietas, pakavi un to fragmenti, zirga mutes laužņi, iemauktu bronzas kniede, pieši un to daļas, kā arī bruņu fragmenti,” pavēstīja A. Kalēja.
Sestdienas pasākumā par bruņu attīstību, zirglietām un jātnieku ekipējumu stāstīs muzeja speciāliste Ruta Garklāva. Pasākumā piedalīsies arī bruņu meistars Edvards Puciriuss un ādas rekonstrukciju meistare Guna Zommere, iepazīstinot ar bruņu un ādas izstrādājumu tapšanas procesu. Pasākuma otrajā daļā apmeklētāji varēs vērot kalēja un ādas meistara darbu un paši praktiski izmēģināt senos amatus.
A. Kalēja norādīja, ka Bauskas pils muzejam pagājušais gads bijis veiksmīgs. Bauskas pili pērn apmeklējuši 215 579 interesenti, kas ir par aptuveni 14,5% vairāk nekā 2024. gadā. Aptuveni astotā daļa no visiem apmeklētājiem bijuši ārvalstu tūristi, galvenokārt no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas un Ziemeļvalstīm. Vislielākā interese bijusi jūnijā, jūlijā un augustā, savukārt klusākais periods piedzīvots ziemas mēnešos.
“Sliktu laikapstākļu gadījumā tūristi bieži izvēlas apmeklēt objektus, kurus var novērtēt arī no iekšpuses, tāpēc pat lietainajās vasaras dienās apmeklētāju skaits bija stabils.
Ir jūtams, ka ceļotāju aktivitāte pakāpeniski atgriežas pēc pandēmijas ierobežojumiem – gan vietējie iedzīvotāji vairāk izmanto iespējas ceļot Latvijā, gan ārvalstu viesi no tālākām valstīm izvēlas apmeklēt mūsu zemi,” sacīja A. Kalēja.
Pagājušajā gadā būtiski palielinājušies arī muzeja ieņēmumi. 2025. gadā tie sasniedza 276 527 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu ieņēmumu – 86% – veido biļešu pārdošana, kam seko telpu noma (6%), suvenīri (4%), kā arī gidu pakalpojumi (1%) un izglītojošās programmas (3%).
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis informēja, ka kopējie muzeja izdevumi 2025. gadā bija 780 600 eiro, no kuriem 553 861 eiro nodrošināja pašvaldības dotācija. Lielākā izdevumu daļa novirzīta atalgojumam, kas veido 65% no kopējā budžeta, savukārt pārējie līdzekļi atvēlēti muzeja darbības nodrošināšanai: komunālajiem, apkures un sakaru izdevumiem (6%), nekustamā īpašuma uzturēšanai, remontmateriāliem (5%), muzeja pasākumu finansēšanai (3%), eksponātu sagādei (11%), pamatlīdzekļu iegādei (1%).
M. Skanis atklāja, ka virsplāna ieņēmumi 85 600 eiro apmērā novirzīti muzeja krājuma papildināšanai un nākotnes projektiem. No tiem 49 300 eiro izmantoti pamatekspozīcijas pilnveidošanai. Pils Hercoga zāles interjera ekspozīcijas iekārtojumam ir iegādāti: 17.gs. sākuma flāmu gobelēns “Jēkabs raud par Jāzepa tuniku”, 16. gadsimta beigu Briseles gobelēns “Romiešu triumfs” un 17.gs. sākuma kavalērista bruņu komplekta kopija pils militārajai ekspozīcijai.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis pastāstīja, ka 2026. gada budžetā 36 300 eiro paredzēti Bauskas pils austrumu aizsardzības grāvja gājēju tilta būvprojekta izstrādei. Šobrīd jau ir izsludināts atklāts konkurss “Būvprojekta „Bauskas pils austrumu aizsardzības grāvja gājēju tilts” izstrāde un autoruzraudzība”, piedāvājumu iesniegšanas termiņš noteikts šī gada 14. maijs. Tilta būvniecības indikatīvās izmaksas tiek lēstas aptuveni 470 000 līdz 500 000 eiro apmērā, un būvprojekts ir nepieciešams Eiropas Savienības investīciju piesaistei, jo projektu konkursos priekšroka ir augstas gatavības projektiem.
Šajā gadā muzeja plānos ir organizēt jau tradicionālos apmeklētāju iecienītos pasākumus – 23. maijā “Muzeju nakts” par tēmu – priekšmeta piedzīvojumi, 13. jūnijā Bauskas pils svētki, piedaloties poļu jātnieku grupai, 27. jūnijā Bauskas pils seno deju grupas “Galms”, Vecumnieku un Bauskas mūzikas skolu koru un senās mūzikas apvienības Pētera Vaickovska vadībā koncertuzvedums “Svētceļnieki”, bet 26. decembrī Livonijas laika Ziemassvētku balle.
A. Kalēja apliecināja, ka papildus šiem pasākumiem tiks īstenoti arī citi izglītojošie pasākumi un koncerti dažādām auditorijas grupām, par kuriem aktuālā informācija būs atrodama muzeja sociālajos tīklos un mājaslapā.
