Bauskas slimnīcā rinda uz izmeklējumu pat 2 gadu garumā; medicīnas iestāde aicina mainīt kvotu sistēmu

Strauji izsīkstošās valsts kvotas un garās gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem ir nopietna problēma – Zemgales medicīnas iestādēs uz medicīnisko pakalpojumu nereti jāgaida vairāki mēneši, bet ir pakalpojumi, kurus varēs sniegt pat tikai pēc diviem gadiem. Mediķi aicina piešķirt vairāk naudas un, iespējams, arī mainīt kvotu sistēmu valstī, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Brigita sāka dzīvot Latvijā pirms pāris gadiem, kad apprecējās ar jelgavnieku, bet jau ir iepazinusi veselības sistēmas problēmas un saka atklāti – nedod Dievs saslimt. Krītot viņa guva vaļēju rokas lūzumu, un sākās ilgs ārstēšanās un rehabilitācijas ceļš, kas viņā raisīja izmisumu.

“Man teica – [rehabilitācija pieejama] pēc 10 mēnešiem, kad viņi man bija noņēmuši šinu. Kur pēc 10 mēnešiem, ja man tagad vajag, lai viņa lokās! Nu vismaz parādiet man, kā to izdarīt, es darīšu to mājās!”

Brigita atzina, ka vēlāk bija nepieciešama magnētiskā rezonanse, uz kuru rindā Jelgavā bija jāgaida pusotrs mēnesis, kas vēl ir salīdzinoši ātri, bet par maksu – 160 eiro.

Jelgavas poliklīnikā skaidroja, ka valsts kvotas beigušās jau vasarā un rindas pastāvīgi aug. 

Savukārt Bauskas slimnīcā situācija ir vēl skaudrāka – tur ir pakalpojumi, uz kuriem rindā jāgaida pat divi gadi.

“Doplerogrāfija cilvēkam būtu jāgaida rindā aptuveni divus gadus,” pastāstīja SIA “Bauskas slimnīca” vadītāja Margarita Epermane. “Viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc šīs rindas ir un kāpēc cilvēkiem ir jāgaida – ir noteikts finansējums, kas attiecīgi mums ir jāsadala gada ietvaros.”

Lai palīdzību saņemtu ātrāk, pacienti nereti spiesti maksāt par pakalpojumiem. Tie nav lēti, un arī ne katrs pieejams uzreiz. Nacionālais veselības dienests (NVD) pauda, ka to apzinās, tomēr norādīja, ka medicīnas iestādēm stingri jāievēro kvotas, kā arī jāuzlabo rindu pārvaldība.

“Uzdevums ir sekot līdzi valsts finansējuma izlietojumam atbilstoši plānotajam, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienmērīgu pakalpojumu pieejamību visa gada ietvaros. Tas ir, katru mēnesi var tikt izlietota 1/12 daļa no gadam plānotā finansējuma. Ja ārstniecības iestādes to neievēro, veidojas pārstrādes,” skaidroja NVD pārstāve Kitija Grīna.

Atzīstot, ka valsts apmaksātu pakalpojumu vajag vairāk, Veselības ministrijā pauda, ka trūkst naudas un tā tiekot prasīta no valsts. Savukārt medicīnas iestādes norādīja – nepieciešamas izmaiņas kvotu sadales principos. Piemēram, rosinot ideju “nauda seko pacientam”.

“Bauskas novadā ir reģistrēti aptuveni 42 000 iedzīvotāju. Tad šis pakalpojumu apjoms diemžēl vēsturiski ir iegājies salīdzinoši, es teiktu, ievērojami mazāks attiecībā pret ambulatoriem pakalpojumiem. Salīdzinot, piemēram, ar citiem novadiem ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Tam tā nav jābūt,” sacīja Epermane.

Kopumā 2024. gadā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti 642 miljoni eiro un 676 miljoni eiro stacionārās palīdzības sniegšanai.