Bauskas slimnīcu vadīs bijusī Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja

Bauskas pašvaldības uzņēmumā SIA «Bauskas slimnīca» pirmdien, 5. septembrī, darbu sāka jaunā valdes locekle Margarita Epermane (bij. Meļņikova), kura amatam izvēlēta konkursa kārtībā.

Jaunieceltā «Bauskas slimnīcas» vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un sabiedrības veselības speciālista kvalifikāciju. M. Epermanei ir pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un kvalifikācija kā jurista palīgam, profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kā arī uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikācija. Šogad M. Epermane ir pabeigusi rezervistu militārās apmācības kursu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Iepriekš M. Epermane Veselības inspekcijā strādājusi par inspektori un vecāko inspektori, vēlāk arī pildot Līguma uzraudzības nodaļas vadītājas pienākumus, savukārt Nacionālajā veselības dienestā veikusi Kontroles un uzraudzības departamenta direktores amata pienākumus. Pēdējā darbavieta bijusi SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca», kur valdes priekšsēdētājas amatā M. Epermane nostrādāja nepilnus trīs gadus.

M. Epermane atklāja, ka ir rīdziniece, galvaspilsētā dzimusi, augusi, skolojusies. Profesionālajā ziņā M. Epermane piedzīvojusi ne vienu vien izaicinājumu, neatlaidīgi tiecoties pēc arvien jauniem mērķiem. Līdzīgi kā Bauskā, arī Jēkabpilī izturējusi konkursu un tikusi iecelta vadītājas amatā, bet pēc nostrādātiem divarpus gadiem atkāpusies no amata.

Atšķirīgu uzskatu dēļ uzraksta atlūgumu

«Negribētu to saukt par lielām nesaskaņām. Uzskatu, ka ir jābūt vienotai sapratnei, kas ir kvalitāte, kurp mēs virzāmies, kā mēs strādājam. Ja redzējums ar darba devēju kaut kādā veidā nesakrīt, veiksmīga sadarbošanās nevar būt. Man prioritāte ir kvalitāte, pēc tam uz tās pamata tālāk tiek «audzēti» pakalpojumi. Diemžēl tā reizēm gadās, ka uzskati ir atšķirīgi,» darba pamešanu Jēkabpilī skaidro M. Epermane.

Par ārstniecības iestādes vadītājas aiziešanu šajā pavasarī ziņoja arī Latvijas Televīzija, kas minēja, ka M. Epermanes vadīšanas periodā uzlabojies Jēkabpils slimnīcas finansiālais stāvoklis, – iepriekšējās valdes laikā ārstniecības iestādei bija 800 tūkstošu eiro lieli zaudējumi, bet  pagājušā gada rudenī tā jau strādāja ar vairāk nekā 146 tūkstošu eiro lielu peļņu.

Vienlaikus slimnīca piesaistījusi arī jaunus speciālistus. Darbu aizvadītā gada laikā sākuši vismaz 15 jauni ārsti speciālisti, piemēram, ķirurgs, dermatologs, ginekologs, vairāki radiologi, nefrologs, zobu higiēnists un citi, tomēr Jēkabpils novada pašvaldībā uzsvēra, ka slimnīcā neesot pietiekami strādāts, lai piesaistītu jaunus ārstniecības speciālistus.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis LTV sacīja: «Mūsu iedzīvotāji mums nepateiks paldies par sakārtotu un skaistu slimnīcu, kurā mēs nevaram dabūt pakalpojumu.»

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos  Aivars Vanags («Konservatīvie») teica: «Vai mums teikt, ka ir saskaņas vai nesaskaņas ar domi, – es uzskatu, ka tas ir normāls darba process un ir katra cilvēka izvēle, vai viņš grib strādāt vai negrib strādāt.» Jēkabpils novada domes opozīcijā gan pauda viedokli, ka izmaiņas slimnīcas valdē saistītas ar politiskajām interesēm.

Deklarē 111 950 eiro parādsaistības

M. Epermanes deklarācija par 2021. gadu liecina, ka Jēkabpils slimnīcas maksātā alga pērn bijusi 59 019,80 eiro, bet Latvijas Universitātes aģentūra «Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža» viņai algā samaksājusi 271,75 eiro. M. Epermanes lietošanā bijis dzīvoklis Jēkabpilī, valdījumā 2018. gadā ražota «BMW» markas automašīna un īpašumā 2005. gada izlaiduma vieglā automašīna «Opel Tigra». Iepriekš M. Epermanes īpašumā bija arī 2007. gadā ražota «BMW» markas automašīna, kuru pērn uzdāvinājusi savai mātei Aijai Meļņikovai.

Deklarācijā, kas iesniegta šogad, beidzot pildīt amata pienākumus, M. Epermane norādījusi, ka par 102 300 eiro iegādājusies nekustamo īpašumu Stopiņu pagastā. Deklarējusi parādsaistības 111 950 eiro apmērā. SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» šogad M. Epermanei samaksājusi 24 230 eiro, bet no Latvijas Universitātes aģentūras «Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža» saņēmusi 50,47 eiro.

No lielākas slimnīcas uz mazāku

Vaicājot, kālab izlēmusi pieteikties uz Bauskas slimnīcas valdes locekļa amatu, M. Epermane atbildēja, ka uz šo soli pamudinājusi kāda iedzīvotāja un pati nodomājusi, kāpēc gan nepamēģināt.

«Varbūt sākumā šķitīs dīvaini, kālab uz mazāku slimnīcu, kādas tad vēl ir iespējas šai ārstniecības iestādei, tad es gribētu teikt – salīdziniet  un palūkojieties uz skudru! Redzēsit, ko var izdarīt nosacīti kaut kas mazāks. Skudra var pacelt desmit līdz piecdesmit reizes lielāku svaru nekā pati, tieši ar tādu pašu perspektīvu es skatos uz Bauskas slimnīcu. Nenoliegsim, ka kvalitātes zīme šeit, iespējams, nav tāda, kā tas ir augstāka līmeņa slimnīcām, taču ir, uz ko tiekties,» sacīja M. Epermane.

Savā sociālā tīkla «LinkedIn» kontā viņa norādījusi: «Darīšu visu, lai Bauskas slimnīca kļūtu par modernas un inovatīvas ārstniecības iestādes piemēru. Gribētos teikt, ka atsevišķās pakalpojumu programmās būsim vadošie un aptversim visu Zemgales reģionu. Mazu pacietību, un uzzināsit!»

Jau ziņojām, ka šī gada jūlijā Bauskas novada pašvaldība izsludinājusi atklātu konkursu uz SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekļa amatu, piedāvājot 2625 eiro atalgojumu.

Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs paskaidroja, ka līdzšinējai valdes loceklei Mirdzai Brazovskai beidzies pilnvaru termiņš, kas bija noteikts līdz 2022. gada 31. augustam. Bauskas novada vadībai, komunicējot ar “Bauskas slimnīcas” vadītāju, noskaidrojies, ka M. Brazovska nav gatava turpināt pienākumu izpildi, tālab rosināts nominācijas process jauna valdes locekļa rašanai.

SIA “Bauskas slimnīca” ir Bauskas novada pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. 2021.gadā Bauskas slimnīcas apgrozījums pārsniedza 4,3 miljonus eiro, peļņa pēc nodokļiem bija 240 298 eiro, tajā nodarbināti 128 darbinieki, liecina “Lursoft” dati.

Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” piektdien, 9. septembrī.