Iecavnieki sociālajos tīklos pauduši neapmierinātību ar janvāra komunālo pakalpojumu rēķinos iekļauto maksu par ūdens patēriņa starpību. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kas tam par iemeslu un kā situāciju risināt.
Iecavas daudzdzīvokļu mājas iemītnieks Atis Avots, kuram ir pieredze komunālajā jomā, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pašvaldības uzņēmuma «Bauskas novada komunālā saimniecība» (BNKS) uzskaitē kļūdas ievērotas jau pērn.
«Pagājušā gada novembrī vai decembrī ūdens rēķinā patēriņa starpība jeb zudumi vispār nebija iekļauti,» stāsta iecavnieks, «BNKS pēc tam informēja, ka tā bijusi kļūda.»
Kā skaidro A. Avots, ūdens patēriņa starpību aprēķina, salīdzinot daudzdzīvokļu mājas kopējā ieejas skaitītāja rādījumu ar dzīvokļu skaitītājos reģistrēto patēriņa summu. Nesakritība var rasties dažādu iemeslu dēļ – ja rādījumu fiksēšanas laiks uz kopējā un atsevišķajiem skaitītājiem ir atšķirīgs, ja nav akurāti dzīvokļu skaitītāju lasījumi, reģistrējot datus dienu pirms vai pēc noteiktā datuma u. tml. Jo lielāks dzīvokļu skaits, jo lielāka starpība var izveidoties, un maksu par to sadala starp mājas iemītniekiem.
«Ideāli, ja ūdens skaitītāja rādījumus nolasa līdzīgi kā centralizētajam siltuma skaitītājam – precīzi pusnaktī,» saka A. Avots, piebilstot – rādījumu starpība var rasties arī tāpēc, ka mērinstrumentu precizitāte un jūtīgums atšķiras dažādām skaitītāju klasēm, vai iespējama neliela noplūde no kādas caurules, kas aiziet zudumos. Pēc viņa teiktā, labākais risinājums būtu visu skaitītāju centralizēta nolasīšana, taču tas prasa ieguldījumus, lai nomainītu visus mājas skaitītājus un izveidotu vienotu sistēmu.
BNKS valdes loceklis Uģis Saukums atzīst, ka ideālā variantā komercuzskaites jeb mājas kopējā mēraparāta un dzīvokļu individuālo skaitītāju rādījumu summai būtu jāsakrīt, taču tā ne vienmēr ir.
Viņš skaidro detalizētāk: «Esam izanalizējuši vairāk nekā 20 māju, kuras ir mūsu apsaimniekošanā, datus no 2022. gada par ūdens skaitītāju nesakritībām. Pirmais, ko var teikt – decembrī un janvārī ir vislielākās nesakritības starp komercskaitītāja rādījumiem un to, ko iesniedz iedzīvotāji. Decembra un janvāra nesakritības, salīdzinājumā ar vasaras mēnešos konstatētajām, ir par 12–8% lielākas. Tālāk analizējām, kas varētu būt cēlonis. Pirmais, ko pieļāvām – skaitītāju verifikācija. Taču jūtamas un ticamas korelācijas starp to, ka mājā ir neverificētie skaitītāji un lieli zudumi, nav. Vislielākā nesakritība, ko konstatējām, ir saistīta ar to, kādā veidā nododam skaitītāju rādījumus. Tas, cik daudz mājā ir skaitītāju, kuru rādītāji pēdējos trīs mēnešos nav iesniegti un līdz ar to ir ņemts vidējais patēriņš, stingri korelē ar to, kādi mājā ir ūdens zudumi. Jo lielāks skaits iedzīvotāju, kuri ilgstoši nenodod rādījumus, un mums jāliek vidējais patēriņš, jo lielāka ir atšķirība kopējā iedzīvotāju sniegtajā rādījumā un tajā, ko uzrāda komercuzskaite. Šī likumsakarība redzama visās mājās, kur ir pārrēķins.»
Kā atklāja BNKS valdes loceklis, ir pat tāda māja, kur 49% iedzīvotāju savu skaitītāju rādījumus neiesniedz.
Līdzīgi mājai var veidoties ūdens pārtēriņš, kad komercuzskaite uzrāda mazāku patēriņu nekā iedzīvotāju iesniegtie rādījumi, informē U. Saukums. Viņš atzīst, ka tam «labas zāles ilgtermiņā būtu skaitītāju nolasīšana no attāluma, tad to var izdarīt precīzi un vienā laikā».
BNKS jau sākta komercuzskaites nomaiņa ar viedajiem skaitītājiem, informē komunālā uzņēmuma pārstāvis. «Noteikti aicināsim arī iedzīvotājus to darīt savos dzīvokļos, īpaši mājās, kur ir ilgstoša ūdens zudumu problēma. Viedie skaitītāji ļautu arī minimizēt ūdens noplūdes un zādzības,» pauž U. Saukums.
U. Saukums apstiprināja, ka mājas nedisciplinēto iedzīvotāju rīcība, nenododot rādījumus, var atsaukties uz pārējiem. Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, kā mājai nosaka pārrēķinu par zudumiem, proti, to aprēķina skaitītājiem, kas nav verificēti, bet, ja tādu nav, tad visiem iedzīvotājiem proporcionāli patēriņam. Tiem, kas regulāri neiesniedz rādījumus, rēķinā parādās atgādinājums to izdarīt, turklāt pareizā datumā, nevis vēlāk vai ātrāk. «Tā ir disciplīna – jo tā ir precīzāka, jo precīzāk uzskaite sakrīt,» piebilst U. Saukums.
BNKS pārstāvis norādīja, ka ne vienmēr arī tie, kas iesniedz ziņas par patēriņu, dara to korekti. «Tikpat labi cilvēks pēc ieraduma var iesniegt, ka patērējis divus kubikmetrus ūdens, bet patiesībā tas daudzums ir 2,5 kubikmetri. Precīzi identificēt, kuri dzīvokļi patiesi rada mājai zudumus, nevar,» atzīst BNKS pārstāvis.
MK noteikumi gan arī paredz, kā apsaimniekotājam jārīkojas, ja zudumi ir ilgstoši – ne mazāk kā trīs mēnešus līdz 20%. Mājas apsaimniekotājam ir jāpārbauda visi skaitītāji.
«Ir bijusi tāda māja, kur pārbaudīti skaitītāju rādījumi, salīdzinot ar to, ko iedzīvotāji ir iesnieguši, lai meklētu iemeslu ilgstošiem ūdens zudumiem. Šādi konstatēta gan negodprātīga iedzīvotāju rīcība, gan nelielas ūdens noplūdes mājas pagrabā,» atklāja U. Saukums.
