Jaunajā 2023./2024. mācību gadā vairāk nekā 60 Latvijas izglītības iestādes pievienojušās Somijā, Turku universitātē, izstrādātajai «KiVa» bulinga novēršanas programmai. Tai skaitā ir arī Iecavas pamatskola.

Šonedēļ visā Latvijā notika pasākumi, kuru laikā atklāja minētās programmas aktivitātes skolās. Jelgavā lielais pasākums notika 21. septembrī, bet Iecavas pamatskolā to rīkoja 20. septembrī.

Uz pasākumu ieradās visas skolas klases. Kopējo sanākšanu atklāja ar dziesmu, un tālāk skolēnus uzrunāja Iecavas pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā un sociālā pedagoģe Lilita Gārbena. Viņa sacīja, ka visiem kopā ir jārūpējas par drošu un pozitīvu skolas vidi, lai uz skolu var ierasties nevis ar bailēm, bet ar prieku. Noslēgumā visi vienojās kopējā foto, parādot, ka apņemas īstenot programmas idejas.

Dienas turpinājumā skolēni no klasēm parakstījās arī uz «KiVa» stenda. «Esam lepni, ka mūsu skola var piedalīties nodarbībās un bērni apgūs daudz ko jaunu, – kā atpazīt bulingu un kā varam cits citu atbalstīt. Bērni šodien parakstīsies uz «KiVa» akcijas stenda par 365 dienām bez bulinga,» stāsta L. Gārbena. Tādā veidā skolēni apstiprināja, ka piekrīt tam, kas rakstīts uz stenda, – nenoniecinās, nebiedēs, neapvainos, nekritizēs, nespers, neapspļaudīs un tā tālāk.

Iecavas pamatskolā «KiVa» nodarbības būs 1., 4. un 6. klasē. «Esmu priecīga, ka šāda programma ieviesta, tā ir aktuāla problēma Latvijā. Ir izstrādāts speciāls materiāls, ar ko darbosies skolotāji. Ir trīs cilvēki no skolas vadības puses, pie kuriem bulinga gadījumos ir jāvēršas. Šādām situācijām ir izstrādāta metodika, ir apmācības. Gadījumi, ja tādi skolā būs, tiks aprakstīti un dokumentēti, tomēr pieļauju, ka šādu gadījumu būs maz,» pauž L. Gārbena.

Viņa uzsver, ka pats galvenais šoreiz ir tas, ka ir sagatavotas grāmatas, ir metodiskais materiāls un sagatavotas nodarbības. «Projekts turpināsies arī nākamajos gados. Pašlaik esam kā pilotskola, bet projekts attīstīsies un nostiprināsies,» pārliecināta direktores vietniece. 

Bulings ir apzināta rīcība; to pieredzējuši ap 40 procentu 1. – 9. klases skolēnu

● Bulings nav īslaicīgs strīds vai kautiņš bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība – ņirgāšanās, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Aktuāls kļūst arī kiberbulings jeb bulings digitālajā vidē. Bērni, kuri cieš no tradicionālā bulinga, bieži vien piedzīvo arī kiberbulingu.

● «KiVa» bulinga novēršanas programma ir pētījumos un pierādījumos balstīta un starptautiski atzīta metodika bulinga izplatības mazināšanai skolu vidē. Sākot «KiVa» programmas ieviešanu, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts 2023. gada maijā veica skolēnu anketēšanu izglītības iestādēs, kurās šajā gadā sākta «KiVa» programma. Veiktajā monitoringa pētījumā iegūtie dati rāda, ka problēma skolās ir satraucoša – pēdējo pāris mēnešu laikā bulingu pieredzējuši ap 40 procentu 1. – 9. klases skolēnu. Turklāt 19 procenti no skolēniem, kuri pieredzējuši pret sevi vērstu agresiju, no bulinga cieš jau vairāku gadu garumā.

● «KiVa» programmas ieviešanas koordinatore Valsts kancelejā Sigita Sniķere uzsver: «Ja situācija netiek risināta, bērnos, kuri dara pāri citiem, nostiprinās pārliecība, ka ar agresiju iespējams risināt it visu, savukārt cietušie ar laiku paši var kļūt par pāridarītājiem.»

● «KiVa» programma balstās uz trim galvenajiem elementiem: profilaksi, kas ietver nodarbības skolēniem, individuālu gadījumu risināšanu jeb strukturētu un standartizētu veidu, kā skola rīkojas bulinga gadījumā, un monitoringu – ikgadējas aptaujas, kas ļauj digitāli sekot līdzi bulinga izplatības izmaiņām katrā skolā un valstī kopumā.

● «KiVa» nav īstermiņa projekts, bet gan nerimstoša skolas antibulinga darba sastāvdaļa.

● «KiVa» programmas pilotprojektu Latvijā īsteno Valsts kanceleja sadarbībā ar komandu «uzvediba.lv» un Rīgas Stradiņa universitāti.

AVOTS: MK.GOV.LV.