«Bauskas Dzīve» saņēma satrauktu zvanu no «Latvijas Valsts mežu» Bauskas iecirkņa mežkopja Ulda Dzērves – mežā jau atkal izgāztas atkritumu kaudzes. Vērienīgo cūkotāju šogad kļuvis vairāk, turklāt jo tuvāk blīvi apdzīvotām vietām, jo biežāk un lielākā apmērā meži tiek piedrazoti.
Kopā ar mežkopi devāmies uz Zālītes meža masīvu, kuram īpaši nepaveicies, jo tuvumā ir gan pilsēta, gan vasarnieku rajoni.
Pavisam netālu no galvenā ceļa lielo koku pavēnī paveras aina, ko neviens godprātīgs meža apmeklētājs dabā redzēt negribētu. Prāvā kaudzē, kura izskatās atvesta pat ar pašizgāzēju, vairāki desmiti autoriepu, veco koka logu grēda un vēl cita lielgabarīta draza. Šeit esot daudz atkritumu, vērtē U. Dzērve, to savākšanai tagad būs jātērē ievērojami līdzekļi, jo katrs kubikmetrs atkarībā no atkritumu veida maksā. Parasti izdevumi mērāmi vairākos simtos, pat pustūkstotī eiro.
Lielos apmēros mežos parasti tiek izgāzti tieši būvgruži, tajā skaitā azbestu saturošie, vai autoriepas, turklāt ar izteiktu sezonalitāti, – galvenokārt pavasaros un rudeņos. U. Dzērves pārraudzībā Zālītes meži ir kopš 2017. gada. Ik gadu viņa iecirknī, kas praktiski aptver visu bijušo Bauskas rajona teritoriju, ir aptuveni desmit līdzīgi gadījumi. Situācija daudz neatšķiras arī Vecumnieku iecirknī. Savukārt kolēģiem no attālākiem reģioniem, kas prom no pilsētām, atkritumu problēma mērāma vien dažos kubikmetros.
Tā kā šis nav pirmais gadījums ar līdzīga veida atkritumiem, mežkopis min, ka ar nelegālo rūpalu, iespējams, nodarbojas pat kāda būvfirma, kura apņemas izvest būvgružus, bet patiesībā tos izgāž tuvējā mežā.
Pavisam netālu no tikko minētās nelegālās atkritumu izgāšanas vietas U. Dzērve rāda vēl vienu. Tur tik daudz nepārsteidz atkritumu apmērs, cik mēslotāju nekaunība, – viss atvestais nosviests turpat uz ceļa. «Ja te, mežā, izceltos ugunsnelaime, glābēji pat netiktu iekšā,» mežkopis satraucies.
Šeit «rokraksts» nedaudz citādāks – redzams, ka vests vairākos piegājienos un izkrāmēts ar rokām. Pēc atkritumu sortimenta noprotams, ka, visdrīzāk, tīrīts īpašums, un viss savāktais, tajā skaitā būvgruži, bērnu rotaļlietas, pa kādai nolietotai mēbelei, atvests uz mežu.
Mežkopis pieļauj, ka atkritumu izgāšanas gadījumu skaita pieaugums varētu būt saistīts arī ar to, ka pieaudzis atkritumu ievešanas tarifs poligonos.
Uzņēmumā «Latvijas Valsts meži» (LVM) skaidro: «Kaut arī pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, tomēr šogad prognozējam savākto atkritumu apjoma pieaugumu, jo jau pirmajā pusgadā dati rāda, ka atkritumu daudzums Bauskas novadā un LVM valdījumā esošajā teritorijā ir sasniedzis iepriekšējo gadu līmeni. Dominē trīs veidu mežā izvestie atkritumi – sadzīves atkritumi 46%, būvgruži 18% un riepas 16%. Šā gada sākumā vērojams izmesto riepu pieaugums mežā – lai jautājumu risinātu, plānota tikšanās ar Valsts vides dienestu.»
LVM apkopotie dati rāda, ka šogad tikai piecos mēnešos Bauskas novadā jau konstatēti 108 m³ mežā izvesto atkritumu, savukārt pērn visa gada laikā tie bija 96 m³.
Par abām minētajām atkritumu izvešanas vietām mežkopi U. Dzērvi informēja vietējais mednieku klubs «Zālīte». Tās vadītājs Andris Kalniņš stāsta, ka kopējais atkritumu daudzums gan mežā ir samazinājies. Kad klubs tikai sācis talkas mežā, tad tika savākts tiešām ievērojams daudzums, kas bija uzkrājies gadiem. Taču pašlaik parādījušās šīs liela apjoma «nelegālās izgāztuves». Mednieki lēš, ka vaininieki varētu būt no tuvējiem vasarnīcu kompleksiem – Jāņupes, Plakanciema. Sūdzības par atkritumiem dzirdētas arī no privāto mežu īpašniekiem.
Mežkopis U. Dzērve uzteic mednieku klubu, ar kuru izveidojusies laba sadarbība. Uzraudzīt tīrību mežā palīdz arī mednieku uzstādītās kameras.
Kad atkritumu kaudzes konstatētas, mežkopis par tām ziņo pašvaldības policijai vai Valsts vides dienestam, ja starp izmestajām mantām ir arī autoriepas.
Mēslotājiem varētu šķist, ka vainīgos nekad neatrod, bet tā gluži nav. U. Dzērve atminas atrisinātus gadījumus. Mēslotājus galvenokārt nodod atkritumos atstātie dokumenti – LVM drošības un kontroles daļai reiz izdevies izmestā apģērba kabatā atrast pat vēl derīgu bankas karti. Vainīgo izdevās noskaidrot arī gadījumā, kad meža malā regulāri tika izmestas plastmasas automašīnu detaļas. Nesen atkritumu izvedēji tika atrasti arī Jelgavas novadā. Vainīgajiem par pārkāpumu draud naudas sods pat vairāku tūkstošu apmērā.
Lai notvertu piesārņotājus, LVM izmanto meža kameras, kā arī regulāri apseko teritorijas, kurās ir augsts piesārņojuma risks.
Uz jautājumu, kāpēc iebraucamos ceļus vienkārši neaiztaisa ciet ar barjerām – mežkopis noteic, ka varētu, bet tad apzinīgā sabiedrības daļa netiktu ne ogot, ne sēņot. LVM prioritārā kārtā barjeras jau ierīkojusi Pierīgas teritorijā.
Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis apstiprina, ka atkritumu izvešana neatļautās vietās ir nopietna problēma Bauskas novadā: «Ir cilvēki, kas mēģina savu pienākumu, kurš atrunāts Atkritumu apsaimniekošanas likumā, nepildīt. Neslēdz līgumus, izmet atkritumus pie kaimiņa, mežos.» Viņš atzīst, ka ar šādiem pārkāpējiem būtu vieglāk cīnīties, ja arī iedzīvotāji vairāk ziņotu. Diemžēl šādu zvanu esot ļoti maz.
Mežkopis U. Dzērve aicina sabiedrību nebūt vienaldzīgai – ja manīti šādi atkritumu izvedēji, var informēt LVM vai arī pašvaldības policiju. Savukārt, ja pastaigā pa mežu uzieta atkritumu kaudze, var izmantot lietotni «Vides SOS», lai precīzi norādītu tās atrašanās koordinātas.
Ja pieķer vajag bargākus sodus.Transportlīdzekļa konfiskācija piemēram.Šiem cūkmeņiem uzspļaut uz pārējo sabiedrību tādēļ nav ko ar viņiem auklēties.
ja tā turpināsies celt cenas uz apsaimniekošanu,miskastēm un komunāliem maksājumiem…cilvēki vairāk metīs ārā,kur pagadās…jo nespēj samaksāt!!!!
diemžēl, latvietis ir diezgan attapīgs radījums, kurš bieži vien atrod “pretlīdzekli”, redzēdams, ka viņu “slauc”, jo, ja būtu citādi, tad diez vai atkritumu bizness būtu tik iekārojams pat starp bijušajiem un , varbūt, esošajiem oligarhiem. Piedevām, atkritumi nav gāze vai elektrība, vai arī ūdens daudzdzīvokļu namā, siltums, kur iedzīvotājiem atliek maksāt vien ragā, šeit latvietis un protams arī cittautieši pieiet “radoši”
Reakcija un pretreakcija.Ja oficiāli atļauj no citām valstīm ievest ar kuģiem atkritumu kalnus ”pārstrādei” un pēc tam pielaist uguni saindējot visu apkārtni ko var prasīt no vietējās mēslu vaboles.Sakārtojiet atkritumu biznesu lai izdevīgāk būtu nodot poligonos nevis izmest mežā.Atkritumi ir globāla problēma nevis peļņas iegūšanas bizness!
Lai viņiem rokas nokalst!
Kad cenas bija pa septiņu kubu konteineri 200-250 eiro,tāpat mēsloja mēžā, tagad ir 500 eiro un nekas nemainas gāz ka maz neliekas.
Tad ir pretjautājums, remontam sanāk bet savus sūdus savāk nav naudas?
Riepas ar izmest mežā,cik aprobežotam ir jābūt,jo katru gadu tās var utalizēt pa velti.
Un vispār tās auto daļas mežā vipār fascinē, servisa pakalpojumi pa kosmossu bet savus sūdus nevar nodot >vajadzētu pieprasīt visiem servisa darboņiem līgumus ar atkritumu poligoniem.
Ā ha, kā tad – 200-250 eiro par konteineri … Tikai uzreiz bija nosacījumi, ko var likt tajā konteinerī un ko nevar … Beigās sanāca tā, ka jāņem kādi 3-4 konteineri priekš dažādiem būvatkritumiem, jo visus kopā vienā bērt nedrīkst, un jāmaksā pilna cena par katru konteineri kā tādu neatkarīgi no tā pilnuma!!! Bez tam, par azbesta šīferi vispār bija teju neizpildāmi nosacījumi, kad gribēju civilizēti to nodot!!!
Iespēja nodot ir? Kādi ir tie nosacijumi tādi nu ir.
Vai tad tas dod Tev tiesības vest uz mežu?
Un tajā laikā kad varēja nodot pa 200 e varēja mest visu izņemot šīferi.
Tagad ir tā ka vairs nevar izdedžus un vel kaut ko bet ja Tu taisi mājās remontu tad viss kas paliek pāri ir nododams bez problēmām!
šo nelikumīgo atkritumu vākšanas izmaksas jāpieskaita godīgo pilsoņu rēķiniem un problēma atrisināta.
Paldies taromātiem, PET pudeles ir pazudušas no meža
Sakam lielu paldies tiem, kuri slēdza atkritumu poligonu – konteineris būvgružiem maksā neadekvātu summu un esmu pārliecināts, ka tas spiedīs cilvēkus piemēslot vēl vairāk.
Būvgruži jau neveidojas no maksātnespējas par komunālajiem pakalpojumiem, bet gan no remonta darbiem , kuriem līdzekļi atrodas.
Līdzīgi kā ar PET pudelēm un taromātiem, ir vajadzīga adekvāta būvatkritumu, t.sk. azbesta šīfera, savākšanas sistēma (un, galvenais, adekvātas izmaksas un nosacījumi), tad arī tie tāpat kā PET pudeles pazudīs no mežiem! Savus būvatkritumus uz mežu es, protams, nevedu – izdomāju, kā tos utilizēt, bet maksāt neadekvātas un pilnas cenas par 3-4 dažādu būvatkritumu nepilniem konteineriem arī nemaksāju!!! Lūk, tā!