www.bauskasdzive.lv
Bauskas vecpilsēta ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kur saglabājusies viduslaiku pilsētas plānojuma struktūra. Bet vai tā tiešām tiek saglabāta un uzturēta pienācīgi? Te joprojām ir daudz ēku, kas gan pēc skata, gan ar konstrukciju drošību ir vērtējamas kā sliktas. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par māju sakārtošanu Būvvalde atbild, ka strādā ar īpašniekiem, kam pašiem līdzekļu remontam nav, bet atbalsts ir nepietiekams.
Baušķenieki «Bauskas Dzīvei» raksta: «Vecpilsētā daudzu ēku īpašnieki neuztur mājas pienācīgā kārtībā. Apbūves un namu uzturēšanas noteikumi bijuši Bauskā jau kopš viduslaikiem. Pašlaik izskatās, ka nevienu tādi neinteresē, tie netiek ievēroti, un kontroles arī nav. Kaut tikai minēsim dažas mājas Plūdoņa ielā – numur 46, 19 un ēka šai līdzās, kam nav pat numura plāksnīte redzama: nolupušas, nodrupušas. 19. mājai uz āru «izblīdusi» siena kā vēders, mājas izsistiem logiem stāv ilgstoši. Skats kā pēc kara. Ko darījusi pašvaldība un Būvvalde, kāds konkrēts darbs notiek ar namu īpašniekiem? Kas darīts, lai savestu kārtībā kaut ielas puses fasādi?»
Komentāru sniedz Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna: «Pasākumi, ko Būvvalde dara vecpilsētā, ir darbs ar saistošajiem noteikumiem, kur apsekojam ēkas, piešķiram vidi degradējošu vai bīstamas būves statusu un attiecīgi pielemjam trīs procentu paaugstināto nodokļu likmi. Šie saistošie noteikumi ir varbūt labi ar to, ka, ja īpašnieks saņem nodokļu paziņojumu ar trīs procentu nodokļu paaugstināto likmi, viņš sāk kaut ko darīt, domāt par īpašuma pārdošanu vai iespēju sakārtot īpašumu. Tas nav īstais risinājums.»
Būvvaldē kopš maija strādā arhitekte Vija Ozola, kas sākusi darboties ar vidi degradējošiem objektiem vecpilsētā, informē D. Putna. «Mēs uzaicinām šo īpašumu saimniekus uz Būvvaldi, tiekamies pārrunās un meklējam veiksmīgākos risinājumus, kā finansiāli izdevīgāk, saprātīgāk kaut vai uz laiku sakārtot fasādes.»
Pašlaik aktuālas pārrunas rit ar īpašniekiem no Pasta ielas 1 un 3, kur ēku daļas ir degradējošā izskatā. D. Putna informē, ka panākta vienošanās par daļēju ēku konservāciju un pārkrāsošanu. «Īpašniekam nav vīzijas un iespēju turpmāko gadu laikā paredzēt līdzekļus, lai šīs ēkas sakārtotu un ekspluatētu,» secina Būvvaldes vadītāja.
Līdzīgi strādājot ar Plūdoņa ielas 38. namu, kas ir Rātslaukuma kafejnīca. Te notiek mākslinieciski arhitektoniskā izpēte. «Kolīdz būs zināms šai ēkai vēlamais krāsu tonis, sāks fasādes remontu un pārkrāsošanu,» stāsta D. Putna, «paredzēts, ka mēs līdzīgā veidā, sākot ar Rātslaukumu kā centrālo vecpilsētas vietu, iesim uz malām, arī uz vēstulē minētajām adresēm, aicināsim īpašniekus uz pārrunām, lai vienotos par risinājumiem.»
Vecpilsētā vairākumā ir privātīpašnieki, kam finanšu līdzekļi nav tādā apjomā, lai īpašumus uzreiz sakārtotu. Tāpēc jāpriecājas par pašvaldības saistošajiem noteikumiem un līdzfinansējuma piešķiršanu, norāda Būvvaldes vadītāja.
«Sākotnēji, kad saistošos noteikumus par pašvaldības atbalstu vēsturisko ēku atjaunošanai pieņēma, atsaucība bija ļoti maza, ar varu vilkām iekšā īpašniekus pieteikties. Tagad atsaucība ir ļoti liela, visiem līdzfinansējuma nepietiek,» skaidro D. Putna, secinot – tas apliecina nekustamo īpašumu saimnieku augošo vēlmi ēku kvalitatīvā saglabāšanā.
Bauskas novada Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija vērtē vecpilsētu ēku saimnieku iesniegumus, izskata tāmes un projektus, pieņem lēmumus, kuriem pretendentiem līdzfinansējumu piešķirt.
Līdzfinansējumu piešķir kvalitatīvai īpašumu sakārtošanai, kas atbilst arhitektoniski vēsturiskās izpētes rezultātiem, tehnisko apsekojumu norādēm un secinājumiem. «Tā kā interese aug augumā, jācer, ka kopējais līdzfinansējums arī varētu pieaugt,» teic Būvvaldes vadītāja, «pagājušajā gadā tam saņemti 11 pieteikumi, desmit no tiem – Bauskas vecpilsētā.»
Vecpilsētas ēku uzraudzīšanā piedalās arī pašvaldības kārtības sargi.
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis skaidro: «Iesaistāmies šādās situācijās. Ēkas izskatās vizuāli nepievilcīgas, un namam Plūdoņa ielā 19 siena gāžas ārā. Ar īpašniekiem runājām, sola savest kārtībā.»
E. Gailis informē, ka pašvaldības policisti apskatījuši arī citas ēkas. «17. ēka Plūdoņa ielā ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā minētās. Arī tur ar īpašnieku esam tikušies. Viņš solīja tuvākajā laikā ēku savest kārtībā saviem spēkiem, pat neprasot līdzfinansējumu.»
draudzenīte no Būvvaldes jāpiesedz?
tagad, pēc gadiem desmit var droši apskatīt, kādu postu nodara mūsu “speciālistu “varēšana” un akadēmiskās izglītības “zināšanas” pilsētbūvniecības jomā. Vēl tolaik, Rīgas ielas pārbūves laikā, es vērsos personīgi pie Bauskas Būvvaldes vadītājas, skaidrodams, ka ielas braucamās daļas un trotuāra, pieguļošā ielas malā esošajām ēkām kolmatāža (līmeņa paaugstināšana) drīz vien novedīs pie šo ēku pastiprinātas bojāšanas un novedīs līdz to nelietojamībai apdzīvošanai. Pēc savas “sāpes” izteikšanas, Bauskas būvvaldes vadītas sejā varēja redzēt, ka viņa vispār nesaprata, par ko es viņai stāstu… Kā jāsaka, tagad apsekojam savas varēšanas vai tieši nevarēšanas sekas.
savulaik, kad vērsos tieši pie Būvvaldes vadītājas Putnas par pieļautajām aplamībām Rīgas ielas rekonstrukcijā, paaugstinot ielas un ēkām pieguļošā trotuāra līmeni, minētā speciāliste izlikās ka mani nesaprot. Tagad varam apskatīt šī pašas uzliktā paraksta sekas.
Piekrītu, ka visiem parakstu licējiem solidāri jānovērš kaitējums un jākompensē zaudējumi! Diemžēl pilsētā ielas turpina celt debesīs. Brauktuvei uz Bauzes tirgu pat daudzdzīvokļu namu trotuāriem paredzams uzkalniņš. Ak, kā tur uz melnā ledus lūzīs kauli! Traģiski, ka atbildīgie ielas pārveido par dzelzceļa uzbērumiem. Privātīpašumam kaitējums, bet amatpersonām vienalga. Kāpēc viņiem maksājam algas?!
Bauska ir pilnīga bedru un ielāpu ieleja.
KAUNS
Par apsaukāšanos un goda cieņas aizskaršanu var nonākt līdz tiesai.
Tad būs tev komentāru dzēsēja!
Uzvaras skolu pārbaudiet!Katastrofa!
tādus jēdzienus diez vai tur domē pazīst, ja tie jāattiecina uz domes amatpersonu rīcību, kas ietekmē novada iedzīvotāju dzīvi, protams, ne jau visu. Zem šiem “lētākajiem variantiem” iepirkumos mēdz slēpties arī parasta korupcija, jo ne jau VK vai KNAB spēs konstatēt, cik zemes izrakts un aizvests ielas rekonstrukcijas laikā. Konstatēt var vienīgi, cik piebērts, un to “piebēršanu” vieglāk darīt neko nenorokot un neaizvedot, vai darot to minimāli, kā tas redzams vai it visās rekonstrukcijai jau pakļautajās ielās. Kā kaķi, nedaudz pakaš un vairāk uzkaš. Arī tie, ar aci parastam cilvēkam neievērojamie uzkalni šajās ielās uzbērti, lai radītu slīpumu lietus ūdens notecei un lai nebūtu jāierīko tik daudz gūliju, kā arī ielu varētu “remontēt” jebkura salasīta brigāde ar nedaudz zinošāku “prorābu”, kādus novērojām būvfirmas “Laterna” darbošanās laikā pilsētā. Jo vajadzīgie slīpumi uz gūlijām, to ierīkošanai uz ielām jau vajadzīgi meistari, kādus atrast var tikai lielās, prestižās firmās. Bet, vislabākais variants mūsu “godam un cieņai” ir lietus ūdens no ielām novadīšana uz turpat blakus esošo privātīpašumu, tāda prakse visu laiku, jau no padomju laikiem Bauskā ir bijusi un ir cieņā.
Kāpēc joprojām Bauskā ielas ceļ debesīs, novadot lietusūdeni privātīpašumos? Ēkas deformējas, dārzi noslīkst. Kāpēc graujat saimniekus? Patiešām, par ko mēs Jums maksājam algas?!
jautājums, kas Bauskas pilsētā visaugstākais, neskaitot celtnes? Pilskalns, vai brīvvalsts laikā uzbertās ielas?
Plūdoņa iela 19.,kur siena gāžas ārā nav privātīpašums.Plūdoņa iela 17.gan.Kādu līdzfinansējumu vēl Plūdoņa ielas Nr.17. īpašnieks varētu prasīt.Plūdoņa iela ir samērā šaura.Kāpēc kaut vai pie veikala Veltras centrs nav ātruma ierobežojošas zīmes.Ne jau pat uz 50 km stundā te brauc,bet daudz ātrāk.Zīme 30 km st.ir tikai pirms pamatskolas.Ziemā,kad kaisa uz ieliņas sāls šķidrumu,mašīnas braucot slapjumu met uz tā jau brūkošajām ēkām.Tā kā ne jau tikai fūres vainīgas pie Vecpilsētas ēku bojā ejas.Tāpat par ātrumvaļņiem.Kāpēc nav šai posmiņā no Pasta ielas līdz Slimnīcas ielai.Būtu vismaz kaut cik drošāk iet pa šaurajām ietvēm.
Attēlā redzamā ēka Plūdoņa 46.Tur nu gan diez vai īpašnieks brauks pie jums aprunāties.Pašiem vien būs jābrauc.Neticās,ka pēkšni būvvalde ir palikusi tik čakla.Tas noteikti ir kādas augstāk esošas iestādes rīkojums.Nolaiduši esat Vecpilsētu līdz klinķim.Te nu liela vaina ir jāuzņemas Raitim,un viņa vienaldzībai pret Vecpilsētu.
Bauskas muzeja ēka viena no pilsētas vixītkartēm. Salāpīta un noplukusi. Pašvaldības īpasums ne? Tur ari miljonus vajag lai fasādi sakārtotu?Ābelnieks taču pats tur strādā. Rātsnams arī pamazām noplūk. Bauskas karogs ka lupata. Ja pasi nevarat7 sevi sakopt ko tad prasiet no privātajiem.
Kārtējā tukšā muldēšana. Kā nav apnicis? Brūk tā vecpilsēta un drīz sabruks pavisam. Un būs miers mājās.
Salātu iela būs etalons. Redzēsiet.