Ceturtdien parakstīs līgumu par Mežotnes pils pārņemšanu Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā

Ceturtdien, 15.maijā, Kultūras ministrijā (KM) tiks parakstīts līgums par Mežotnes pils pārņemšanu Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā, portālu informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Viņa precizēja, ka pasākumā piedalīsies KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jau ziņots, ka uzdevumā izstrādāt risinājumus turpmākajai Mežotnes pils nākotnei KM tika izveidota un strādāja darba grupa. Tajā darbojās: darba grupas vadītāja- kultūras ministre Agnese Lāce, darba grupas vadītājas vietniece – KM valsts sekretāre Dace Vilsone, darba grupas locekļi: Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Nekustamā īpašuma vadītājs Andrejs Milzarājs, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, KM valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, kā arī kultūras ministres biroja vadītāja Līna Birzaka-Priekule.

Iepriekš Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse “Bauskas Dzīvei” apliecināja, ka pēc līguma parakstīšanas Mežotnes pils tiks sakārtota atvēršanai.

“Joprojām pils ir diezgan labā stāvoklī. Protams, ja īpašums ilgāku laiku netiek izmantots, nepieciešami kādi sīki kosmētiski uzlabojumi. Sākotnēji domājām, ka pili atvērsim jūnijā, bet process ir ievilcies, turklāt mums vēl jāsameklē darbinieki. Ņemot vērā to, ka vispār ir darbaspēka trūkums un kultūra nav tā labāk atalgotā nozare, turklāt arī mēs pieturamies pie nozares atalgojuma līmeņa, tad paredzu, ka nebūs tik viegli un ātri atrast darbiniekus. Tam jārēķina mēnesis, bet, ņemot vērā mūsu pieredzi ar vakancēm Rundāles pilī, process bieži vien ievelkas arī ilgāk. Grūti šajā brīdī pateikt, kad tieši Mežotnes pili varēs atvērt apmeklētājiem, bet ceru, ka tas būs šajā vasarā. Varbūt ap Jāņiem, varbūt vēlāk jūlijā,” tā L. Lūse.

Viņa piebilda, ka viesnīcas pakalpojumi vēl nav paredzēti. “Viesnīcas infrastruktūra tiks saglabāta, bet vēl skatīsimies, kā to varam izmantot optimāli – varbūt iznomājot vai veidojot kādu apakšstruktūru. Līdzīgi ir ar ēdināšanu un restorānu. Vēl jāsaprot, kas ir tā reālā infrastruktūra, kas mums paliek uz vietas un vai varam piesaistīt kādu uzņēmēju, kas nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu,” pauda L. Lūse.

Uzņēmumā “Valsts nekustamie īpašumi” informēja, ka Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas no 2024.gada oktobra līdz 2025.gada martam sastādīja 8 239 eiro, ko galvenokārt veidoja pils kompleksa teritorijas uzkopšana, infrastruktūras uzturēšana, kā arī ēku inženierkomunikāciju uzturēšana, tostarp  513 eiro tehniskās apsardzes izmaksas.

Apkures nodrošināšana šajā sezonā Mežotnes pils kompleksam izmaksāja 22 699 eiro. Ziemas sezonā pils telpās tiek nodrošināta temperatūra 10 – 15 grādu robežās. Mežotnes pils telpas šajā periodā netika iznomātas, apstiprināja VNĪ.

KM norāda, ka Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802.gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju.

Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, tā saucamais Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairojot jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums.

KM atzīmē, ka iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18.gadsimta beigās, parka veidošanu pabeidza 19.gadsimta 20.gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.

Pils cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959.gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu.

Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001.gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām – vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums. Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu, skaidro KM, klāstot, ka Mežotnes pils ir VNĪ īpašumā.