Dārza siltummīļiem par aukstu un par slapju; speciālisti skaidro, kā tiem nākt palīgā

Nu jau arī jūnijs bijis nelabvēlīgs siltumu mīlošajām dārza kultūrām, kuras izstādītas uz lauka. Par aukstu, par slapju un piedevā vēl spēcīgi vēji – tā ir kārtīga izdzīvošanas skola gurķiem, ķirbjiem, kabačiem, arbūziem, melonēm, tomātiem un pipariem. Vai var šos augus kā pasargāt, gaidot siltākas dienas?

Šādā laikā cieš augu saknes
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils atzīst, ka pašreizējos laikapstākļos, kad gandrīz katru dienu uzlīst, vissliktāk varētu justies lauka tomāti un paprika. Ja nu kāds drosminieks ārā izstādījis arī baklažānus, tad tiem klājas pavisam plāni. Tomātiem un pipariem atšķirībā, piemēram, no gurķiem nepatīk pārāk liels mitrums. Turklāt vidējā diennakts temperatūra tiem ir krietni zem vēlamā, īpaši jau paprikai. Kaut gurķiem patīk mitrums, tomēr nu jau arī tiem ir par slapju, tāpēc pārmitrā augsnē ātri vien cieš to saknes.
Aukstā un mitrā laikā attīstās dažādas sakņu problēmas, puves, fuzarioze. Gurķus var skart neīstā miltrasa. Tomātiem, ja tā turpināsies, var paātrinātā kārtā parādīties lakstu puve, kura augu ātri vien var pievarēt. Ķirbjaugiem – kabačiem, patisoniem – novēro aizmetņu puvi, proti, ziedu gali sāk pūt, puve pāriet uz augļaizmetni, bet, ja tos savlaicīgi neizplūc, var skart arī augu.

Sargāt no vēja
Māris Narvils norāda, ka šobrīd izšķirošs ir tas, kādā vietā siltumu mīlošās kultūras ir iestādītas. Ja tas ir klajš lauks, kur zēģelē vēji, turklāt augi nav stādīti uz ģeotekstila vai melnās agroplēves, kas kaut nedaudz augsni iesilda, siltummīļi jūtas ļoti slikti.
Nevienam augam nepatīk lieli vēji, kas tos nepatraukti purina, jo tiem jāpatērē daudz spēka, mēģinot noturēties. Vējš samīca arī to lapas, līdz ar to samazinās fotosintēzes virsma, un augšana apstājas.
Vai tie būtu tomāti, kabači vai melones – visiem šiem augiem jāizvēlas no vējiem pasargātākā un siltākā dārza vieta. Ja tādas īsti nav, jau laikus jāpadomā par, tā dēvētājiem, kulišu sējumiem vai stādījumiem. Kas tie tādi? Tās ir aptuveni metru platas augumā augstu viengadīgu vai daudzgadīgu augu joslas, kas pasargā jutelīgos augus no stiprākiem vējiem un veido labāku mikroklimatu augšanai. Kā viengadīgās kultūras tām var izmantot, piemēram, rudzus, kukurūzu, saulespuķes. Šobrīd gan šis solis jau ir nokavēts, taču to var laikus izdarīt nākamajai sezonai, rudenī sasējot rudzus. Māris Narvils piebilst, ka kulišu joslas labi sevi parādījušas pat lielās platībās: «Mums patīk paļauties, ka gan jau laikapstākļi būs labi. Jāmaina ir domāšana no tā, ka prasām, ko darīt, kad jau problēma ir klāt, uz to, ka savlaicīgi gatavojamies un padomājam par potenciālajām likstām.»
Ļoti svarīgi par vēja aizsargstādījumiem ir piedomāt tām lauku sētām, kuras gluži kā saliņas palikušas lielo lauku masīvu viducī. Bez vēja barjerām šajos dārzos būs grūti ko izaudzēt.

Pārmitrā vietā augšanas nebūs
Grūtāk šobrīd klājas augiem mālainās augsnēs, kurās jau tāpat ir slikta ūdens notece. Pēc nemitīgajām lietavām šādas teritorijas ir pārmitras, un tādās augu saknēm ir nopietnas problēmas. Bet tas, kas darās sakņu zonā, ļoti labi atspoguļojas arī auga lapojumā.
Ūdeni dārzā gan varot vērtēt divējādi: no vienas puses tas vairāk uzņem siltumu, kas vēsā laikā būtu pat labi, bet no otras puses tas spiež no augsnes ārā gaisu, kas ļoti svarīgs visu kultūru sakņu sistēmām.
Ja dārzā ir regulāras problēmas ar mitrumu, vispirms jau jāskatās vispārīgi, cik labā kārtībā ir kopējā ūdens notece, meliorācijas sistēma. Svarīgi, lai ūdens cirkulē ne tikai desmit piecpadsmit centimetru dziļumā, bet vēl dziļāk, tad ir daudz lielākas iespējas lieko ūdeni dabūt prom.
Ātrāks un vienkāršāks risinājums vietām, kurās novēro problēmas ar lieko mitrumu (te, protams, nav runa par slīkšņām, kur ūdens stāv ilgstoši), ir pāriešana uz augstām vai vismaz paaugstinātām dobēm, lai augiem nav «slapjas kājas». Ja siltummīļi vēl nav izstādīti, vērts pārdomāt šo iespēju.

Siltumam agroplēve, mulča un akmeņi
Siltuma ziņā melnie segumi – agroplēve, ģeotekstils – uz zemes varētu situāciju nedaudz uzlabot, taču pārmērīgā mitrumā tie var raisīt arī negatīvas lietas. Šie segumi var aizkavēt augsnes apžūšanu, jo zem tiem jau vējš, kas paātrina žūšanu, netiek. Turklāt augsni, tiklīdz iespējams, vajadzētu parušināt, bet zem segumiem to izdarīt nevar.
Arī mulča sadaloties izdala siltumu, ko var izmantot siltummīļu sakņu sistēmas komforta uzlabošanai. Tāpat mulča regulē nokrišņu atdošanu augsnei, jo pati kā sūklis uzsūc mitrumu. Taču pārmitru zemi mulčēt nevajadzētu, tas kavēs tās žūšanu. Jādabū adekvāts mitruma līmenis augsnē, un tad var nomulčēt.
Papildu siltumam augu virszemes daļai var izmantot agrotīklu, vismaz uz nakti, kad temperatūra nokrīt zemāk par 10 grādiem, augus sasedzot. Jāatceras, ka agrotīklu nevar vienkārši uzmest virsū, kā to darījām pavasarī. Būs vajadzīgi loki, kas to balsta. Ja dārzā ir prāvāki laukakmeņi, tos var izkārtot ap siltummīļu dobēm. Pa dienu akmeņi labi uzsilst, bet pa nakti siltumu izdala.

Plēves segumam vajag konstrukciju
Lai pasargātu tomātus un piparus no nokrišņiem, tiem var sarūpēt jumtu virs galvas, izmantojot ūdeni necaurlaidīgu materiālu. Paprikas gadījumā bez šādas papildu iejaukšanās ražu var arī nesagaidīt, jo tai vajag vismaz par diviem trīs grādiem siltāku nekā gurķiem. Turklāt tā salīdzinoši ilgi aug, tāpēc var neizdoties arī otrais dublis.
Ja esat nolēmuši siltummīļus glābt ar plēvi, jādomā par konstrukciju, kas neļautu tai gulēt uz augiem un ļautu gaisam cirkulēt zem pārsega. Māris Narvils pastāsta, ka pieejami ir arī dažādi individuāli augu pārsegi.
Sliktākajā gadījumā šobrīd vēl ir tikai nedaudz pēc Jāņiem, vēl var paspēt pārstādīt to, kas nav izturējis jūniju. Ja vien būs labs jūlijs un augusts, daudz kas vēl pagūs izaugt. Savukārt, ja arī pārējie vasaras mēneši būs līdzīgi, tad gan siltummīļiem uz lauka klāsies bēdīgi.

Barības vielu uzņemšana kavējas
Kamēr laiks ir vēss un apmācies, Māris Narvils iesaka uzmanīties ar mēslošanu. Šādos apstākļos barības vielu uzņemšana augos kavējas, īpaši siltummīļiem. Ja nevar parūpēties, lai mitruma režīms normalizētos, tad vajadzētu izvairīties pārlieku mēslot. Normālos apstākļos barības vielu aprite ir strauja, bet kad tā aizkavēta, ātri vien var pārdozēt ar barības vielām.
Šādos laikapstākļos dārzkopības speciālists iesaka lietot augus stiprinošus, piemēram, humīnskābi saturošus preparātus. Tie uzlabo kopējo augšanu. Noderīgas būs arī komposta tējas, kas ir ūdens ekstrakts, kas iegūts, kompostu noteiktu laiku mērcējot ūdenī.

Tomāti un paprika uz izdzīvošanas robežas
Dārzniecības «Neslinko», kurā ārā audzē ne vienu vien tomātu šķirni, galvenā dārzniece Elga Bražūne secina, ka lauka tomāti jūtas ļoti slikti. Lietus, vēja un aukstuma ietekmē tie ir uz izdzīvošanas robežas. Viņa stāsta, ka tomāti, kas aug tālu prom no saimniecības uz lauka, atstāti pašizdzīvošanas režīmā. Platība ir tik pakļauta vējam, ka tik vienkārši tur nemaz nevar neko pārklāt. Šie tomāti atstāti novērošanai, vai šķirnes ir izturīgas. «Mums ir svarīgi saprast, kā augs izdzīvos, ja netiks īpaši lolots. Šī vasara būs tieši tāda, kad to ļoti labi var paskatīties,» teic Elga Bražūne.
Atklātā laukā aug arī paprika. Patlaban tā izskatoties bēdīga, bet nodzeltējusi vēl nav. Paprika iestādīta paaugstinātās dobēs kādu pusmetru augstumā no grunts. Dobes noklātas ar melno agroplēvi. Līdz ar to zeme tur ir krietni siltāka un arī atrauta no gruntsūdeņiem, kas šobrīd daudzviet ir nopietns pārbaudījums. Elga Bražūne cer, ka tas varbūt arī paglābs augus. Taču, ja dienas vidū ir tikai 14 grādi, šiem siltummīļiem tas ir izdzīvošanas līmenis, attīstība tādā nenotiek. Ja tomātiem vēl veidojas kāds auglis, tad paprika gaida labākus laikus.

Vienīgais glābiņš – jumtiņš
Dārzniecības «Neslinko» teritorijā augošajiem tomātiem ir uzlikts jumtiņš. Daļa aug pie siltumnīcas, kur tiem ir ne tikai jumts, bet arī viena slēgta puse. Tiem netiek klāt aukstais vējš, un tomāti jūtas pavisam labi.
Elga Bražūne atzīst, ka jumta ierīkošana ir praktiski vienīgais, ko lauka tomātu labā var izdarīt. «Neslinko» tomātu nojumju konstrukcija ir vienkārša – augsnē ielikti stabi, uz kuriem balstās šķērskoki, un pāri pārrullētas polikarbonāta loksnes. Tās vieglāk nostiprināt, jo nav jānospriego kā plēve, kurā var veidoties ūdens peļķes un iegrimes, dažkārt no salijušā smaguma tās var arī plīst. Jumtiņu var veidot ar nelielu slīpumu uz vienu pusi, tā uzlabojot ūdens noteci. Polikarbonāta loksnes rudenī norullē, un nākamajā vasarā izmanto atkārtoti.
Dārzniece iesaka arī citiem uztaisīt jumtiņu saviem tomātiem un pipariem, jo tas tiem palīdzēs izdzīvot: «Ja augs izdzīvos un saņemsies, tad arī ražos.» Augi zem jumtiņa būs jālaista, taču izžūšana tur nenotiek tik ātri kā siltumnīcā. Tāpat Elga Bražūne norāda, ka šajā brīdī slieku biohumuss augiem būtu tas piemērotākais. To var izkaisīt apkārt stādījumiem un ar lietu tas ieskaloties augsnē un augi to varēs uzņemt. ◆