
Bauskā joprojām vairākās vietās trūd nenovāktu zaru kaudzes, kas radušās pēc pagājušā gadā piedzīvotās vētras. Tāpat dabas takā Brīvības bulvārī kokos karājas nolūzuši zari, kuri apdraud staigātājus.
Nesakoptām vietām Bauskā šīs nedēļas Bauskas novada domes sēdē uzmanību pievērsa arī deputāts Voldemārs Čačs. Viņš aicināja pašvaldības izpilddirektoru ar Bauskas apvienības pārvaldi pārrunāt situāciju trīs objektos pilsētā. “Divdesmit metru attālumā no pārvaldes ēkas atrodas izgāzts celms, vasarā koku nolauza, bet celms kā vides objekts tur stāv un neizdaiļo Bausku, godīgi sakot, man liels kauns par šādu situāciju.
Otra nekoptā teritorija ir Dārza ielā 3, kurai garām dienā paiet simtiem cilvēku. Šāds paskats nedara godu apvienības pārvaldei. Trešais, kur vajadzētu pievērst uzmanību, ir Salātu ielas remonta laikā ierīkotā autostāvvieta bijušā skeitparka teritorijā. Ir saņemti iedzīvotāju signāli, ka jaunieši tur sākuši demolēt automašīnas. Varbūt iespējams noņemt tur izvietotos soliņus, jo jaunieši tur paraduši tusēt, kaut ko salietojas un tad rīkojas. Apkārtnē mētājas pudeles, šļirces. Varbūt soliņu izņemšana, kāds glābiņš būtu. Ķirbaksalu šoreiz nemaz nepieminēšu,” sacīja V. Čačs.
Viņa aizsākto tematu paturpināja deputāte Inita Nagņibeda, kura iedzīvotāju vārdā vēlējas noskaidrot, kurš tieši pašvaldībā ir atbildīgs par Bauskas pilsētas tīrību un kārtību. “Kurš ir tas cilvēks, kas kā saimnieks iet pa pilsētu un redz, ka te nav kaut kas kārtībā? Ietves ir netīras, zālājos samētāti papīri, neviens uz to nereaģē. Vai tiek uzlikti kādi sodi par piegružošanu, par nesakoptu teritoriju?” interesējās deputāte.
Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs norādīja, ka sodīšanas funkcija ir piekritīga Bauskas novada pašvaldības policijai, konstatējot darbības ar vides piesārņojuma radīšanu vai gružu nepamatotu izvietošanu. “Te būtu jāakcentē arī mūsu visu iesaiste un sadarbība, sniedzot šo informāciju pašvaldības policijai, jo pie katra negodprātīga pilsoņa mēs pa policistam nolikt nevaram,” uzsvēra I. Romānovs.
Viņš atgādināja, ka pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA “Vizii Urban” par teritorijas kopšanu Bauskā. “Ja ir samesti papīri, izsmēķi un citas drazas gar ietvju malām, tas ir sētnieku pienākums, to visu savākt. Viņu darbu kontrolē Bauskas apvienības pārvalde, pilsētā konkrēti – Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Gatis Pauniņš,” pauda I. Romānovs.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska “Bauskas Dzīvei” apliecināja, ka bīstamie zari ir novākti. “Pilsētā ir atsevišķās vietās zari, kurus pakāpeniski izvāc. Kas varēja apdraudēt gājēju drošību, ir likvidēti. Zaru kaudzes ir palikušas privātajos īpašumos. Ir bijusi ar šo teritoriju īpašniekiem saruna, viņi nesaprot, kāpēc pašvaldība par to uztraucas,” tā L. Vasiļauska.
Kopš urbāņu invāzijas nekas jau nav mainījies. Pārvaldei viss kārtībā, sūdzību nav par nolīgto darbu. Sniegu šiem nav jāšķūrē šosezon, būtu papīrus un izsmēķus salasījuši.
Viena no fundamentālām patiesībām nosaka:
Jebkuram pakalpojumam ir 3 pamata kritēriji – ātri, lēti un kvalitatīvi. Diemžēl vienlaicīgi ir iespējams izvēlēties tikai divus, visi trīs nekad nesanāk.
– Ja vēlaties ātri un kvalitatīvi, tas nebūs lēti.
– Ja vēlaties lēti un kvalitatīvi, tas nebūs ātri.
– Ja vēlaties lēti un ātri, tas nebūs kvalitatīvi.
Šo patiesību nav ņēmusi vērā Bauskas novada viedā vadība, iepirkumā izvēloties Bauskas teritorijas uzkopēju. Gan jau lētāk ir sanācis, un arī kaut kādos termiņos Urbāņi iekļaujas, taču darbu kvalitāte ir apšaubāma.
Morāle – vienmēr domājiet, no kuru kritēriju esat gatavi upurēt?
Pilnīgi neko nedarīšana ir pilsētas pārvaldnieka darba moto
Pirms visu ko apliecināt Bauskas dzīvei, Vasiļauska lai izbrauc pa Mazā Salātu ielu un pārliecinās par tur esošo koku bīstamajiem zariem, kas karājas aizlauzti virs ielas braucamās daļas un apdraud ne tikai gājējus.
Pilsētā nav “saimnieka”.
Čačiņ, apsveicam ar “uzrašanos” deputātu vidū īsi pirms kārtējās pārvēlēšanas. Diemžēl, tās tantiņas, ar kuru balsīm ne vienu vien reizi “iebrauci” deputātos, būs apmirušas. Tā šos čertrus gadus būsi godam atsēdējis, bet, ko paveicis, īsi pirms vēlēšanām beidzot netīro Bausku ieraudzījis? Izskatās, tas šoreiz neies cauri, ar gadu gaitā iekrāto rutīnu diez vai šīsdienas paaudzi vairs apmānīsi, kā savulaik godīga cilvēka “oreolu” ātri vien pazaudēji, jo pat labi maskēti meli tomēr ir meli.
Jančuk, tie urbāņi Bauskā ieklīda tāpat kā kailgliemeži, arī ap to laiku un ,varbūt, pat no Spānijas, jo skaidru ziņu nav. Atnāca, ieraudzīja un kā sērga pārņēma Bausku, pilsētu un arī novadu, kurā tolaik valdīja pilnīgs haoss, anarhija, jo vadība, deputāti bija kārtējā vasaras atvaļinājumā. Kā arī turpmāk, līdz pat mūsu dienām šie paši urbāņi neko, nevienu neņemot galvā, ne vietējo varu un kur tad vēl jūs- iedzīvotājus ir izrīkojušies pēc sava prāta un patikas, Tas nu ir noticis, tik, varbūt, jau šogad, jūnijā mēģināsim tos deputātus “atsaukt” no garā, četrus gadus ilgušā “atvaļinājuma” vai arī izraudzīšim citus,tādus, kuri mēģinās savus padotos kontrolēt, ne tikai viņus “izraudzīties”?
Pašvaldības domas lidojums ir vienkārši “ekstra”! Lai nedemolētu automašīnas, novākt soliņus – un tas ir viss, uz ko šī “valdība” ir spējīga! Tajā pašā laikā pašvaldības policijas vienīgā funkcija ir sodu iekasēšana. Tas jums šķiet normāli!?
Tā nu gan ir sagadīšanās! Tieši uz vēlēšanu laiku jaunieši sākuši demolēt, lietot kaut ko, apgāzušies koki un strūdēt sākušas lapas. Jaunieši paliek kārtīgi pēc vēlēšanām, koku lapas arī tad pārstāj pūt un viss ir skaidrs un saprotams. Nu nu. Bet nu ir cilvēki, kuri uz šo visu arī pavelkas un vēlēšanu dienā ievelk plusiņu. 🙂
Cik ļoti apriebusies šīs domes ignorance! Bauska pārvērsta par sūdu bedri! Netīras ielas un ietves, nekopti apstādījumi, sad——s Pilskalna parks ar brūkošo estrādi, katastrofāli nolaistā Ķirbaksala. Un pāri tam visam – dažādi apšaubāmi projekti – Plūdoņa ielas koka nams, Dreņģeru sēta, Rundāles Avoti u.t.t. Nu cik tad var?!!! Cik var ņirgāties par cilvēkiem!
Deputāti pamodušies. Tagad it kā no mēness nokāpuši. Vai tad deputāti nav saimnieki? Kas tad viņi ir un ko dara, ja var tā atbildēt – “…kura iedzīvotāju vārdā vēlējas noskaidrot, kurš tieši pašvaldībā ir atbildīgs par Bauskas pilsētas tīrību un kārtību. “Kurš ir tas cilvēks, kas kā saimnieks iet pa pilsētu un redz, ka te nav kaut kas kārtībā?”
Ar urbāņiem viss kārtībā, dara to, kas ir līgumā un par ko maksā. Tas ir neatkarīgs sia, kuru nevar izkalpināt, nav saistošas iegribas un nevar likt darīt visu, kas ienāk prātā kā tas notiek ar bnks.
1.Dreņģeru sētas patieso izskatu var redzēt ieejot pagalmā.Kaut gan netīrumiem vairs nepietiek vietas un tie spraucas āŗā starp dēļiem un ir skatāmi pirms luksofora no Plūdoņa ielas.
2.Nenormāli ar sakaltušām nezālēm aizaugušais Rātslaukums.
3.Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs varētu piecelties no krēsla,nonākt pa Kalna ielu uz leju,un tad pastaigāt pa Kalēju ieliņu.Kreisajā pusē kaut kas prātam neaptverams.
Normāli- salietojas,šļirces mētājas, varbūt drīz līķi ar mētāsies?
Vecās neglītās briesmīgās mājas sākot ar pirmo māju Mēmeles tilta galā blakus zobārstu ēkai tā nolupusī, izsistiem logiem otra vizītkarte drausmonis dreņģerbūda! Ja kāds turists tràpa pie sarkanā signāla var riktīgi aplūkot to vienreizējo šedevru! Tak nojaukt un miers! Daudz tādu māju pilsetā!
Bauskā dzīvošanai potenciāls milzīgs, tikai sakopt vajag.
Nu varbūt sāciet ar sevi?nepiesārņojiet paši to apkārt,protams vieglāk ir citus noriet tas to,tas ne to,nometi papīru kur pagadās,pieķēra Sods,…par tiem pašiem kociņiem,ko meta pa gaisu,noķert.pakaļā iebāzt,paši vien piediršat to dabu…visatļautība….pieraduši kad kāds savāks pēc jums…paši vien tādu vidi veidojat sev ..tad lūk dzīvojat ka cūkas jo paši kā cūkas,Si Si Dra noskatieties ,lieliska pamācība.
Interesanta loģika “senajam” – visu, kas nekopts vai laika zobs, NOJAUKT, nevis mēģināt ko darīt lietas labā. Tad – uz priekšu: nojaukt pusi vecpilsētas!!! Tas tik būs skats, ko visi brauks aplūkot, jo tas būs unikāls problēmu risinājums: tūrisms zeltin zels!
Rātslaukuma kafejnīca Plūdoņa iela 38.,blakus tai frizētava ha,ha kungiem..Skats briesmīgs.Darbdienās auto stāvvieta pilna ar mašīnām.Ja cilvēki grib piestāt un ieiet Veterinārajā aptiekā,aizvest dzīvnieciņu pie ārsta,vai ieiet Mego,jau sākot no 11.00 nav kur nolikt mašīnu.Rātslaukuma kafejnīcā strādnieki atbrauši pusdienās.Vai tiešām telpas iznomātājiem ir tik maza peļņa,ka nevar sakārtot fasādi.Kauns jums ir vai nav.
Cik ilgi ņemsies ar atjaunošanu.Nekas taču nenotiek.Vajag pastaigāt pa Rīgas ielu.Kā pēc sprādziena.Ēka,kur bija ‘”Čuguna roze”,brūk kopā.Vecajām ēkām izsisti logi,izbiruši ķieģeļi.Bīstamas.Nu ja nav,tad nav,bet tā jau nu gan nevar stāvēt.
Vispār komiski deputāta kundzei kaut ko tādu pajautāt, kurš atbild par tīrību Bauskā. Tā kā no citas planētas pēkšņi būtu nokritusi. Ak mīļā zeme atveries!
Beidziet vienreiz noriet tos urbanus,-pie tās nekārtības iedzīvotāji paši ir vainīgi visu met zeme,nevīžo iemest papīrus un koncikus urnas bet visu met kur pagadās ,ka arī suņu saimnieki nevīžo savākt savā lolojuma fekālijas
Es nemaz neņemos! Tas, ka gadiem neviens neko nedara un nerada apstākļus lai novērstu to, kas vecpilsētā ir (tas pat būtu klasificējams kā bezatbildīgs un noziedzīgs nodarījums), ir fakts, bet ne jau problēmas risinājums ir pusvecpilsētas nojaukšana pēc principa ka nav, ta nav!!! Pusi no ēkām nojauks un otra puse arī ir uz kritiskās avārijas robežas – tās arī tad pamazām pēc plāna jājauc nost! LIELISKS RISINĀJUMS!!!
sāciet ar sevi, pierādiet, ka esat saņemtās algas cienīgi, tās, ko mēs, iedzīvotāji jums maksājam. Rādiet piemēru, ka neesiet vien to stundu atsēdētāji, kuras no parastā darba laika jums jānosēž kabinetā, bet varbūt arī nē, jo meitenes no 1. stāva visu nokārtos, lai līdz jums “nepareizajā laikā” pat muša neatlidotu. Varbūt, sāciet ar to, ka nevis sēdiet par desmitiem tūkstošu “aprīkotajā” automašīnā un galvas uz otru pusi pagriezuši aiztraucaties garām pārkāpumam vai pārkāpējiem, kājiņām, kājiņām regulāri veiciet “pastaigas pilsētā, lai apzinīgākie iedzīvotāji klātienē varētu norādīt jūsu pašlaik “zemu nolaistajām actiņām” kurp lūkoties.
tad ko iesaki? Ko darīt tiem kungiem un dāmām, kuru darbs un pienākums ir uzraudzīt mūsu kultūras mantojumu, to mūsu senču mantojumu, kas nolietojies līdz grausta stāvoklim? Ja visu nojauksim,par ko tad kādam desmitam algoto speciālistu algu maksāsim? Vien šiem dižajiem “speciālistiem” būtu jāsaprot, ka tieši viņu dēl, lielākoties, tā vecpilsēta ir tāda kā ir. Nu nav cilvēkiem to miljonu, lai katru praulu iekonservētu, simtgadīgu logu “retaurētu” un vēl mēģinātu pirmā stāva grīdas līmeni kaut līdz trotuāra līmenim pacelt. Nu nav tās naudas viņiem, lai radītu šo “speciālistu” rātsnama arhitektūras ēku,gan kuru pirms “retaurācijas” nojauca līddz ar pamatiem, tos ieskaitot.Ja mūsu “cienījamās” amatpersonas atļautu tās ēkas “retaurēt’, kā tagadējo autoveikala ēku Rīgas ielā, blakus “tavernai”, arī nojaucot un uzbūvējot šīsdienas vajadzībām atbilstošu, bez “vēsturiskā kliņķa”durvīm, tad, visticamāk, arī vecpilsēta no graustiem būtu atbrīvota, jo kam gan ir tie miljoni pieejami, kaut uz parāda…
Nez kāpēc Kuldīgā, Aizputē un vēl daudzās pilsētās var atjaunot vecās ēkas un vecpilsētas, tik Bauskā visu vajag nojaukt un būvēt visu ar plastmasas logiem un metāla durvīm! Tajās visās pilsētās gan visiem ir miljoni … Tiesa, tur attiecīgās amatpersonas, kas par to ir atbildīgas, nav desmitiem gadu sēdējušas un teju vai noziedzīgi neko nedarījušas … Tas, kas šodien ir Bauskas vecpilsētā, ir sekas bezdarbībai veselai virknei amatpersonu!
Vecpilsētas degradācijas process ir ļoti garš. Tas aizsākās vismaz 1939. gadā, kad Hitlers aizsauca uz Vāciju Bauskas vāciešus, turpinājās 1940. gadā, kad daļu ēku nacionalizēja jaunā padomju vara, un uzņēma apgriezienus 1941. gadā, kad, apšaujot ebrejus, bez saimnieka palika desmitiem Bauskas namu. Otrreizējā okupācija 1944. gada rudenī nāca komplektā ar neskaitāmu Bauskas namu sagraušanu un sakropļošanu. Pēc kara agrākās apbūve vietā radās tirgus laukums, visādi skvēri un tukšumi, bet pussagrautās mājas pamazām pārbūvēja trulās divstāvu kastēs. Sekojošo pusgadsimtu lielākā daļa atlikušo vecpilsētas māju nīkuļoja, atņemtas īpašniekiem un sadalītas dzīvokļos bez labierīcībām, bet to stāvoklis tikai pasliktinājās. Pēc neatkarības, kad daļa ēku atguva agrāko īpašnieku mantinieki, ēku stāvoklis bija jau tik dramatisks, ka katrā būtu jāiegulda simtiem tūkstošu, kuru šiem cilvēkiem vienkārši nebija. Turklāt nevajag aizmirst, ka visām vecpilsētas mājām pa minēto laiku uz pleciem vēl bija krāvušās visas ar ēku dabisko novecošanu saistītās problēmas. Arī tagad seno māju sakārtošanā un atjaunošanā baušķenieki pa lielam var paļauties tikai uz saviem spēkiem, jo tā palīdzība, ko pēdējos gados sniedz pašvaldība, ir nesamērīgi niecīga un principiāli situāciju mainīt nespēj, savukārt sabiedrības (var teikt arī – vēlētāju) vairākums nevēlas pilsētas vēsturiskās daļas saglabāšanai un sakopšanai atvēlēt ne centa budžeta naudas. Pašvaldības vadība domā tāpat, turklāt viņiem, ja vēlas palikt amatos, jārēķinās ar savu vēlētāju viedokli. Vecpilsētas nojaukšana, ko te dažs piesauc, ne juridiski, ne tehniski nav iespējama, bet cita plāna vienkārši nav. Pieminekļu sargi turpina tēlot, ka kaut ko sargā, pašvaldība – izlikties, ka par kaut ko rūpējas, amatpersonas – kaut ko solīt (īpaši pirms vēlēšanām) un tad (pēc vēlēšanām) solīto ātri aizmirst, bet vecpilsētas iedzīvotāji – spirināties pašu spēkiem. Priekškars!
Spirināmies,nekas cits jau neatliek.Un vēl par spirināšanos piemaksājam BNKS.Tā spirināšanās,vai citādi sakot pārvaldīšanas maksa bija līdz 2024.g.31.decembrim 0.69 centi par m2 bez PVN.No 1.janvāra 2025.gada 0.82 centi par m2,bez PVN,jo Vecpilsētā tā spirināšanās BNKS izmaksājot dārgāk.Ko padarīsi-neko.Tad vēl 2025.gada tāmē piemaksājam BNKS par spirināšanās darbu organizēšanu un spirinātāja administratīvie izdevumi.Maksa par kaut kādiem nākamo periodu remontdarbiem.Kas tas nav saprotams,jo maksājam jau sen,bet perioda kā nav tā nav. Tāme ir vairāk kā nekrietna.Diemžēl cilvēks ir bezspēcīgs šo vareno reketieru priekšā.
Asinis uz bruģa pēc kautiņa kam ir jānotīra? Klaiņojošajiem kaķiem jānolaiza? Šie nelaiza, daudz alkohola. Būtu PP, nebūtu asiņu, bet tad bars būtu jāved uz Rīgu čučēt. Nu nav PP Bauskā.
Echhhh.
Lūk, tā, ko raksti, tiešām ir šīs milzu problēmas sakne gan vēsturiski, gan “izlikšanās” dēļ, gan daļas sabiedrības attieksmes dēļ! Un nu ir tur, kur ir… Strupceļā! Bet, varbūt, tomēr beidzot ir jābeidz izlikties un ir vajadzīgs kāds “glābšanas plāns” visai vecpilsētai kā kompleksam kopumā, nevis kā atsevišķu privātīpašnieku daļām (ēkām) un nevis “vienā (nojaukšanas) grāvī” vai “otrā grāvī”, atjaunojot vienu koka ēku par n-tajiem simtiem tūkstošiem, bet pārējo atstājot tālākai degradācijai. Kamēr šī koncepcija netiks saprasta, kamēr tiks uzskatīts, ka pašvaldībai vecpilsēta kā komplekss nepieder un tur nav nekas darāms, jo tur jau tikai privātīpašumi, vecpilsētas degradācija turpināsies par spīti visiem atbildīgos un dažādos amatos esošajiem, kas gadiem neko nav varējuši (nav gribējuši, vai nav sapratuši) kompleksā risināt!!!
Varenie reketieri? Tiem ir īpašnieks- pašvaldība. Konkrēti izpilddirektors Romanovs, kā to nosaka likums. Romanovu darbā pieņēma ievēlētie deputāti un domes priekšsēdētājs, kurus daļa no mums ievēlēja. Nepatīk reketieri, ievēliet citus reketieru pašniekus. Nav gan garantijas, ka tas situāciju mainīs. Tas ir kas līdzīgs lauku ceļu greiderēšanai.
Čača kungam vispar viss vienalga kad zvaniju ka pie bauzes tirgus koka virs gajeju trotuāra karajas liels noluzis zars kurs jebkura laika var nokrist uz kada gajeja un nedod dievs ja vel kadam bernam ratos iekristu vinš man atbildeja vaitad kadam kautkas ir noticis vai uzkritis taka lai netelo ka vinam kas rup vispar sos pensionarus izdzit no domes un likt 100latniekos pastradat!
Bauskā nekādas koncepcijas, kā glābt vecpilsētu, nekad nav bijis un nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka tādas izstrādāšana prasta smadzenes un realizācija – konsekventu rīcību daudzu sasaukumu laikā, bieži pakārtojot tam citas ne mazāk svarīgas vajadzības (kā Kuldīgā). Tomēr ne tikai Bauskā, bet arī vairumā citu Latvijas seno pilsētu pašvaldības jau sen sapratušas, ka lieliski var iztikt gan bez šādas koncepcijas, gan jebkādas rīcības. Ēkas, lai cik vecas, turas braši, un, ja kāda arī nobrūk, no tā sabiedrība neko neiztaisa. Pat otrādi – mudina tik šķūrēt nost visu, kas vēl palicis. Pat šobrīd, kad Bauskas vecpilsētas totālā degradācija vairs nekādi nav noslēpjama, tā sauktie “Bauskas saimnieki” turpina izlikties, ka to neredz – dzīvo tik uz priekšu i bez koncepcijas, i bez rīcības, i bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem. Tas, protams, ir strupceļš, un ilgtermiņā kaut kad sekos veco ēku lavīnveida sabrukums, taču nemānīsim sevi, ka kādam šodien pie varas esošajam tas rūp un ka kāds šajā sakarā “da jebko” darīs.
Bauskai
Palasi un painteresējies par ko atbid Čača kungs. Viņš šajā sasaukumā neatbild par pilsētas kārtību.
Kad viņš bija par to atbildīgs, jā, skrēja uz katru zvanu kad bija sūdzība. Ceru ka, būs viņš atpakaļ pēc vēlēšanām. Cilvēks pats dzīvo daudzdzīvokļu mājā, un vienmēr redz īstās problēmas ar ko mums jāsaskaras!
Pilnībā piekrītu uzrakstītajam, jo es jau tieši par to pašu arī rakstīju! Tā tas ir un turpināsies. Un Dreņģera sētu tāpat kā Rundāles Avotus, par spīti visam un visiem, par n-tajiem simtiem tūkstošu arī sariktēs kā pērli pie saplēsta mēteļa. Jo neviens neko būtisku netaisās risināt! Un arī neinteresē nevienam šis viss, kas saistīts ar vecpilsētu, t.sk. komentārus šeit arī lasa tikai plebeji un raksta tos, pēc dažu domām, arī tādi paši plebeji, bet ne tie, kam par to visu vajadzētu aizdomāties.
Gudrajiem vecpilsētas atjaunotājiem – nevis vēlētāji, bet likums aizliedz pašvaldības līdzekļus ieguldīt privātīpašumā. To var darīt tikai atbalsta veidā, pieņemot saistošos noteikumus un ar obligātu īpašnieka līdzfinansējumu.
Nu, re, cik viss vienkārši. Likums aizliedz un basta! Kuldīgā ir citi likumi?! Guliet taču tālāk mierīgi, Bauskas varenie! No jums jau sen neviens patiesībā neko vairs negaida.
Bet tajās Vecpilsētasmājās,kurus apsaimniekoja kādreizējais Vides serviss,tagad BNKS arī nevar ieguldīt?Ja pa gadu būtu kaut mazliet uzprišināta tikai vienas ēkas fasāde,cik būtu labi.Tā tikai nevajag,un tādu ēku ir daudz.
Puiki un meituki ir jāsaprot, kur rodas naudiš.
Pašvaldības konkurē par jaunajiem speciāļistiem no nozarēm, kur standarta aldziņa ir 2x vidējās valstī.
Pašvaldība nevarēs eksistēt uz pensionāru un dažu lielzemnieku samaksātajiem nodoklīšiem. Un arī ne no Valsts atmestajiem, nekad nezinam cik lielajiem grašuļiem.
Basta.
Retorisks jautājums – vai tiek, kas darīts, lai tas jaunietis ņemtu hipoķēku un gribētu dzīvot Bauskas Vecpilsētā?
Kā cilvēki uzķeras uz lētiem , vienkāršiem sabiedrisko mēdiju rakstos “reklamēto deputātu ” darbošanos sabiedrības labā. Ielikt rakstu par to, ka deputāti uztraucas par netīro Bausku. Kur tad ir uztraukumi un raksti par Iecavu, Vecumniekiem, Rundāli, Bērzi(Nagņibedas kundze) un citu apdzīvotu vietu piegružotām vietām?Tas nav Bauskas novads? Vienreiz trijos gados 3-4 vietās nofotogrāfēt piegružotas vietas! Tak beidziet māžoties! Sen jau būtu apciemojuši atbildīgo personu. Diemžēl sabiedrībā ir daudz cilvēku, kam šāda veida it kā “darbošanās ” sabiedrības labā ir atbalstāma vēlēšanu izvēles brīdī. Kapēc šāda veida informācija ir pasniegta šādā veidā?Nesavtīgu mērķu labā? HA!
iespējams, jau sen kā vajadzēja “pielikt punktu” mūsu tā sauktās vecpilsētas peripētijām. Tām, kuru sakarā vieni domā, ka viņu īpašums ir kas savādāks kā grausts un prasa tam atvēlēt budžeta naudu “kā Kuldīgā”, bet otri cenšas ieskaidrot, ka grausti tiešām ir unikāli, bet naudu tam nedod un, redzams, arī nedos, jo mūsu valstī likumi tādi. Būtu gan jāatceras, ka Bauska jau no pašiem pirmsākumiem ir vācu un žīdu pilsēta, kur latviešiem no laika gala tika atvēlēta vien kalpa loma un dzīve barakas tipa būdiņās. Kaut arī 20, gs sākumā arī viens otrs latviešu izcelsmes mūra ēkas īpašnieks uzradās, bet vēlāk ienākusī padomju vara arī viņus likvidēja kā šķiru. Tad nu beidzot pie šiem, lielākoties vecpilsētas graustiem “tika” proletariāts ar visu savu proletariāta apziņu un tikumiem. Tādu apziņu, ka kādam par viņiem jārūpējas, ja ne tolaik darba devējam, kurš priekš šī proletariāta savulaik tās barakas uzēla, tad vēlāk valstij. Nu esam nonākuši līdz laikam, kad vecpilsētas ēkās mitinās šī proletariāta mantinieki, ar visu to pašu domāšanas veidu, viņiem jādod, bet šolaiku muižnieki- tur domē valdībā domā savādāk, spirinieties mīlīši, mēs domāsim kā no jums paņemt vēl vairāk, lai šo naudiņu “apgūtu” dažās vecpilsētas ēķas un parādītu, kā “tas lietas jādara”. Bet, ja kopumā, tad kas ir Bauskā uzcelts par šiem trešdaļas gadzimta brīvības gadiem. Baseins, sporta halle, kāds desmits veikalu, tirdzniecības vietu ēku, četri benzīntanki, dažas piebūves skolām un tas viss. Ak jā, piena pārstrādes rūpnīca, kura gadiem stāvēja dīkā, tad laiciņu pastrādāja līdz to pārdeva leišiem. Pārdesmit privātmāju, jaunu, no pamatiem celtu trešdaļgadzimta laikā un mēs vēl raudam, ka gribam dzīvot tajās, vēl vāciešu un žīdu savulaik celtajās…
Nu, nu stāsti nu, kur ir tas potenciāls un tieši kāpēc? Lai katru rītu sēstos mašīnā un pa pārblīvēto šoseju drasētu uz Rīgu naudu pelnīt un kamdēļ – lai ar saviem nodokļiem piebāztu nemākulīgās pašvaldības budžetu, kuri par to naudu uzslien Rundāles Avotus un iepērk Urbāņus, kam par Bauskas pilsētu un novadu dziļi nospļauties, un pie viena izputina normāli funkcionējošu kapitālsabiedrību. Tā teikt – divi zaķi ar vienu šāvienu.
jau patiesībā sen kā pielikts. Ja godīgi, vecpilsēta jau šodien ir tikai tāda virtuāla parādība, fantasmagorija vai mirāža, kas šaura cilvēku loka prātos vēl it kā pastāv, bet realitātē ir jau zudusi – galēji nodzīvota, pa pusei jau pamesta vieta bez jebkādas perspektīvas. Gadu desmitiem ilgā un pilnīgi bezatbildībā saimniekošana ir novedusi pie tā, ka Bauskā šis senām pilsētām piemītošais potenciāls ir jau zaudēts.
Urbāns slikts serviss
kas tas tāds šim laikam? Vai tas, kuru visā godībā redzējam jau tad, kad notika tolaik Padomju ielas pārbūve ar tai pieguļošas apbūves nojaukšanu ielas vienā pusē? Ar sekojošo dekoratīvās sētas izbūvi un jaunu ‘dēlīšu piesišanu vēl atstāto ēku sienām, kuras ‘atsedzās nojaucot gar ielas malu esošās “zemūdenes”, kā jau tolaik tās tika dēvētas. Vai pilsētas “potenciāls” mainījās pēc šo ēku nojaukšanas? Vai tas potenciāls būtu piepildījies, ja šajās ēkās mītošajiem ieliktu “restaurētos logus” un sapuvušo durvju vietā ieliktu vecinātās, toties ar simtgadīgu kliņķi? Diez, kālab neviens no mūsu “senatnes glābējiem” pats neraujas uz dzīvošanu šajās “zemūdenēs”, algas līmenis tad jums tur domē ir jau labu laiku “konkurētspejīgs”? Ja nopietni, tad tajā vecpilsētā labi ja ir kāds desmits ēķu, kuru dēļ būtu vērts izdot to naudu tās saglabājot, to ēku, kuras renovējot būtu iespējams nodrošināt mūsdienām atbilstošus dzīves apstākļus, bet pārējās, vai par tām vispār vērts runāt, izņemot to vārdā, kam šī ambarāža ar graustiem ir darba algas vai iecerētā izdevīguma dēļ. Tāda “mūsu vēsture” ir vien kādu ambīcijas, nerealizējamas ambīcijas jau gadu desmitiem pastāvošās realitātes priekšā.
Jau pārdesmit gadus Bauskai kā pilsētai nav saimnieka. Patiesībā pēdējais mērs, viņš arī samnieks, Bauskā bija Teikmanis. Kopš tā laika gan juridiski un faktiski Bauska kā pilsēta ir beigusi pastāvēt. Nevaru apgalvot, ka Teikmanis bija labs saimnieks, bet tad bija vismaz kaut kāda rīcībspējiga anštalte. Tagad jau nav ne mēra, ne mērenes. Faktiski Bauskai kā pils;etai nav nekā! Tas kurš piesaukts par atbildīgo pilsētā nav nodrošināts ne ar kādu štatu, lasi darbarokām, lai kaut ko izdarītu, kur nu vēl operatīvi. Atbildīgajam par pilsētu nav pat sava naudas maka. Piedevām viņu izkomandē vēl divas “tantes” – pārvaldnieces, kuru pakļautībā viņs ir nolikts. Neapskaužama situācija. Nav brīnums, ka uz to viņš ir parakstījies tikai savas nezināšanas dēl. jo ir ienācējs.
Ko darīt? – jaunajā lēmējvaras – deputātiem nepieciešams atjaunot Bauskas kā pilsētas statusu ar savu izpildinstitūciju un budžetu.
Taisnība-skumja vien ir.Tad jau jāsāk ar tām divām tantēm,lai cilvēkam nav rokas “sasietas”.Par Teikmani gan pilnīgi garām.Sliktāks mērs vairs nevarēja būt.Vai Vītola tai laikā arī pilsētas štatos nebija.Kā ar privatizāciju pilsētā tai laikā notika?Bija Bauskā tāds slavens Valters.Nu tā.Bauska sāka uzplaukt tikai tad,kad Teikmaņa vietu ieņēma Ārija Gaile.
Remontējot A7 vai Mēmeles tiltu celtnieki laikam uzsauca pirmās Bauskas mājas, tūlīt aiz tilta no Rīgas puses, kosmētisko remontu. Fasādi pielaboja un nokrāsoja karoga krāsā. Nu šī ēka atkal prasa remontu. Nav labi iebraukt Bauskā caur graustu ” godavārtiem”.
Tā nu ir taisnība.Vismaz iebraucot Bauskā varējāt radīt kaut minimāli sakārtotu vidi.Sāk izskatīties jau pēc speciāli radītas kaitniecības.Muzejs vairs nav pašvaldības iestāde?Nu ja būtu,tad fasāde būtu sakārtota.Pie luksofora kreisajā pusē no Rīgas braucot netīra siena.Kādreiz tur bija dažādi plakāti,tagad nu jau sen netīrs tukšums.Par sienu karoga krāsās cik atceros bijušais arhitekts Paklons parūpējās lai tiktu nokrāsota.Tās puķes uz netīrajām,nolaistajām ēkām izskatās vienkārši smieklīgi.Cilvēkiem izrādās rūp Bauska,būtu labi,ja savus darbus godprātīgi pildītu tie,kuriem tas ir jādara.
muļķis viņš nebija un piedevām viņam loti garšoja Hennessy.
Paklons tiešām bija pilsētas un rajona arhitekts. Paklona iestāde arī projektēja. Pašlaik Bauskai nav manāma pilsētas arhitekta , nav ēku projektētāju .Latvijā bez projekta vispār neko nevar iesākt.