www.bauskasdzive.lv
Piešķirts finansējums priekšdarbiem Dreņģera sētas atjaunošanai. Ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Bauskas vecpilsētā, informē pašvaldībā.
Bauskas novada dome atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu 3720 eiro Dreņģera sētas atjaunošanai Bauskā. Lai veiktu priekšdarbus būvprojekta izstrādei, jāveic ēkas tehniskā apsekošana, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošana, uzmērīšanas darbi ar 3D lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi. Pamatojoties uz 2022. gada augustā veikto tirgus izpēti, kopējās šo darbu izmaksas ir 8720 eiro.
Saskaņā ar apstiprināto «Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmu 2022. gadam» ir saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes lēmums par finansējumu 5000 eiro tehniskā apsekojuma veikšanai un būvniecības dokumentācijas izstrādei jumta glābšanai.
2020. gadā, konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, pašvaldība pārņēma Dreņģeru iebraucamo sētu savā īpašumā. Pagājuši 14 gadi kopš ēkas iepriekšējā tehniskā apsekošanas atzinuma. Ēka netiek izmantota vairāk nekā 15 gadus, lietus ūdeņi pastāvīgi iekļūst ēkā, un sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tā turpina bojāties.
Dreņģeru iebraucamā sēta ir viena no senākajām koka būvēm Bauskas vecpilsētā. Tā ir vēsturisko koka apbūvi raksturojoša ēka ar augstu autentiskuma pakāpi un kultūrvēsturisko vērtību.
Vajag rakstīt,tieši kam piešķirts finansējums-dažiem sīkiem darbiem. Citādi rodas priekšstats,ka visam.Un tie jau būs daudzi simti tūkstošu.
Māja jau vairāk nekā divus gadus ir pašvaldības īpašums, taču šo gadu laikā no vietas izslīdējušās jumta šīfera plāksnes vietā neviens nav iebīdījis. Tā arī tie “lietus ūdeņi iekļūst ēkā”. Tā nu mēs te saimniekojam.
galīgi garām, sajauc tik cilvēkiem galvu.
“Piešķirts finansējums” 😀
Burvīgs klik-bait virsraksts!
Un kas tur gala rezultātā būs iekšā? Vai kārtējais jauniešu centrs vai kāds daiļlasītāju pulciņš?
Vai šis ūķis kādreiz nepiederēja vienam mentam pagānijam?
Būs vēl viens Rātsnama tipa īsti autentisks būvējums?
Tev labāk patiktu, ka tur (rātsnama vietā) slietos apskretušas drupas?
Skolas likvidējam, skolnieku ēdināšanu optimizējam, drupās ieguldam miljonus. Varbūt var apskatīties, cik maksā demontāža un zālītes iesēšana. Tie nav miljoni. Rīgā attīstītāji relatīvi lēti nopērk degradētu teritoriju, veic demontāžu un vietā būvē jaunas ēkas, kas kopumā ir lētāk. Protams jābūt profesionālam izvērtējumam kurā gadījumā ir izdevīgāk demontēt ēku un kur ir izdevīgāk renovēt ēku. Vai Bauskas novadā to veic pieredzējuši, diplomēti, sertificēti celtniecības speciālisti , vai lēmumi tiek pieņemti “politiski”? Par kļūdainiem lēmumiem maksā viss novads un tiek radīts naudas trūkums citām svarīgām lietām. Vai konkrētajā gadījumā ir ievērtēta demontāžas un būvniecības reālā summa, arī A7 ietekme, uzturēšanas izmaksas, sabiedrības ilglaicīgs pieprasījums pēc ēkas satura un formas?
savulaik, kad vēl Bauskas kultūras namā katras nedēļas nogalē tika rīkotas balles, bet Kalna iela vēl nebija piedzīvojusi rekonstrukciju, tad vēl “zemē neiegrimušā” Kultūras nama pretējā pusē esošās ēkas sauca par “zemūdenēm”, jo to pirmā stāva grīdas bija krietni zem ielas līmeņa jau tad, kā arī šo celtņu logi arī bija “attiecīgajā līmenī”. “‘Ielas rekonstrukcijas gaitā šīs “zemūdenes” nojauca un, vai Bauska ko zaudēja, vai vēl daudz pilsētā ir tādu cilvēku, kuri atceras šīs, nojauktās ēkas? Vai ar “Drenģeru zemūdeni” nav līdzīgi, kam un kāpēc vajadzīgs pāris gadsimtus saglabājies prauls, vai tikai “pētniekiem” un “naudas apguvējiem”, jo iebraukušais tūrists nepaspēs izpētīt ēkas autentiskumu, tāpat kā “restaurētajā”, bet pilnīgi no jauna uzbūvētajā Rātsnamā
Vispār ir interesanti, ka apmēram 1998. gadā saradās milzum daudz visa veida kultūras un citu pieminekļu.Tikai ar šo pieminekļu un zemju īpašniekiem neviens neko daudz nerunāja, nekādus izpētes un pamatojuma dokumentus neizsniedza, principā nacionalizēja jau privatizētus īpašumus. Ieviesa arī aizsargjoslas pat līdz 500m. Tādā veidā daudzi labticīgie īpašnieki kļuva par patvarīgas un varbūt patvaļīgas īpašumu nacionalizācijas upuriem, cits teiktu- aplaimotajiem. Nav arī mehānisma , kā šo sarakstu var apstrīdēt vai prasīt kādas kompensācijas par īpašumu nacionalizāciju no labticīgajiem īpašniekiem daudzos gadījumos. Var teikt nav nacionalizācijas, bet ja īpašnieks , piemēram, nedrīkst neko būvēt aizsargjoslā un objektā vai pārbūvēt , tad tā praktiski ir nacionalizācija. Kultūras pieminekļa īpašniekam principā ir jāveic tādas pašas funkcijas kā Rundāles pilij, jārestaurē, jāuztur, jānodrošina publiska pieejamība, tikai vai kāds 1998. gadā pajautāja kādas vecas ēkas vai zemes īpašniekam vai viņš to grib un spēj? Vai visi viduslaiku, iespējams mēra, kapi ir fundamentāli un kritiski svarīgi? Kas un kad šos 1998. gada saraksta kultūras, arhitektūras, arheoloģiskos pieminekļus restaurēs, pētīs, cels gaismā? Ārā ir kapitālisms un darbojas pieprasījuma-piedāvājuma princips. Ja nav pieprasījuma, tad atliek valsts subsīdijas. Ja nav valsts subsīdiju, tad kas maksās? Pašvaldības? Pašvaldība nevar pat civilizētas atkritumu konteineru novietnes izbūvēt.
Viss Jūsu teksts sastāv no puspatiesībām vai nepatiesībām, kuras veikli samiksētas ar atsevišķām reāli pastāvošām prasībām (ja Jūsu īpašums, patiešām, ir kultūras piemineklis vai atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Bauskas Vecpilsēta” teritorijā). Kas attiecas uz restaurāciju, neviens Jums tādu neuzspiež, nemaz nerunājot par publisku pieejamību. Toties Jums ir pieejams pašvaldības finansiāls atbalsts, ja remontdarbus veiksiet atbilstoši konkrētām prasībām (tas nozīmē – neizkropļojot objektu ar nevēlamām piebūvēm un neizmantojot vecpilsētai neatbilstošu materiālus). Kas attiecas uz sakarību starp pieprasījumu un piedāvājumu, tas nekad nav bijis vienīgais instruments, kas nosaka sabiedrības funkcionēšanu. Ja būsiet pamanījis, pat tirdzniecībā un pakalpojumus sfērā pastāv visdažādākie regulējošie mehānismi. Kas attiecas uz kultūru (tai skaitā pieminekļu saglabāšanu) to visās normālās zemēs dotē valsts, privāti fondi un mecenāti. Tas tiek darīts tāpēc, lai neizglītoti un agresīvi primāti, kuri pilnīgi nepamatoti uzskata sevi par kompetentiem it visos jautājumos, pāris paaudžu laikā neatgrieztu pasauli neandertāliešu civilizācijas līmenī.
1998 – kur Jūs šādas aplamības sagrābstījāt? Un kāds ir mērķis, to rakstot? Provocēt naidīgu attieksmi pret savas pilsētas, novada, tautas vēsturi, kultūru?
Dotē valsts? Konkrētajā gadījumā dotē pašvaldība. Ja pilsonim pirms 1998. gada ir laimējies kļūt par pieminekļa īpašnieku, tad visi viņa 1997. gada plāni ir sagāzušies kā kāršu namiņš. Un kuram pieminekļa īpašniekam ir konkrēti dokumentāli pierādījumi, ka viņa piemineklis ir piemineklis? Nevis vienkārši saraksts “Latvijas vēstnesī”, bet detalizēts vēsturisks, zinātnisks, juridisks pamatojums, ar konkrētu amatpersonu parakstiem? Virzību uz regresu vistiešāk veicina faktos un pierādījumos nepamatoti apgalvojumi un vispusīgas un kvalitatīvas izglītības trūkums.
Vai tad pašvaldība nav daļa no valsts?
Ja pasvaldība ir valsts, tad kāpēc Saulaines un citas pilis pašvaldība vēl nav atjaunojusi? Tikko atteicās no piedāvātās Mežotnes pils.Šie fakti ilustrē, ka pieminekļu jautājumā ir bardaks.Nav skaidrs kas par ko atbild, kāpēc atbild, nav skaidrs kas par ko maksā. Vēl ir ļoti svarīgs jautājums,vai gribēšana sakrīt ar varēšanu.
bet visam ir savs mērs. Kā tad izskatās viens no galvenajiem vecpilsētas “kultūras objektiem”- luterāņu baznīca, ar svaigi, rūpnieciski gatavotu perforētā skārda jumtu? Kā arī, vai tiešām nakti Ķirbaksalā pavadījis tūrists, gaidot kādu vietā “kur satiekas” bet velti, no rīta nosalis klauvēs pie jaunā koka loga un čukstēs: “Ielaid jel skaistā Ieviņ!”, bet pie plastmasas loga neklauvēs? Tāda tā nākotne paredzēta “vēstures pieminekļu” īpašniekiem, joprojām ar skatu pēc deguniem?
Lodiņa alus fabrika ir daudz dižāks piemineklis par Dreņgeru sētu ar šīfera jumtu un depresīvajām ēkas korpusa un jumta proporcijām. Mums jālepojas ar to šķūņveidīgo ēku? Demontējot jumtu visu ielas stūri piebērs ar azbesta putekļiem.
Kā sauc to psihisko saslimšanu, kad viens cilvēks sarunājas pats ar sevi?