“Ēnu dienā” jaunieši “pielaiko” dažādus amatus

Kārtējā organizācijas «Junior Achievement Latvia» Ēnu diena 4. aprīlī Bauskas novadā un visā Latvijā aizvadīta ar lielu līdzdalību, skolēniem ēnojot un profesionāļiem aicinot jauniešus ēnu lomā iepazīt iespējamo nākotnes dzīves ceļu.

Vecumnieku bibliotēkā viesojās ēna no Iecavas vidusskolas 9. klases Elīna Bikova: «Pati daudz lasu, piedalos Bērnu žūrijā. Gribēju uzzināt, kāda ir bibliotekāra ideja, pienākumi. Varētu likties, ka viņas tikai lasa, sēž un dod grāmatas, bet, kad vairāk pastāsta, saproti, ka tas ir liels darbs. Vadītājai ir jāplāno budžets, visādi pasākumi. Bibliotekārei daudz jāraksta datorsistēmā, daudz birokrātiska darba. Ir liela starpība starp to, kā iedomājos un kas notiek. Nebiju domājusi, ka tik daudz darba un tik liela atbildība. Tomēr tā varētu būt viena no potenciālajām manas nākotnes profesijām.»

«Ēna pie mums ir pirmo gadu, un prieks par Elīnu, kas vēlas vairāk uzzināt. Šodien man tas bija kā mentora darbs, kur galvenais – nenobiedēt. Gribas, lai kāds turpinātu mūsu profesiju. Pašai man izrādījās, ka daudzas pašsaprotamas lietas citiem tādas nemaz nav,» pauda Vecumnieku bibliotēkas bibliotekāre Daiga Sviriņa.

«Uzskatu, ka Ēnu dienai ir milzīga nozīme. Manuprāt, to vajadzētu ļoti popularizēt klases stundās pedagogiem, iesakot piedalīties. Iesaku ēnu devējiem uzņemt jauniešus, neatteikties – tā ir viena diena gadā, kad vari parādīt, ar ko nodarbojies. Tā ir iespēja paskatīties no iekšpuses, kas nav vizuālais, ko izlasi presē, vai redzi, kad atnāc pēc grāmatas. Tu redzi konkrēti – tā ir plānošana, tie ir mērķi, grāmatvedība, kopēja filozofija un klientu uzklausīšana. Mēs diendienā paejam garām daudzām profesijām, par kurām īsti nezinām, ar ko cilvēki nodarbojas,» piedzīvoto vērtē Vecumnieku bibliotēkas vadītāja Rita Kovala.

Savukārt Melānija Matuzeviča no Vecumnieku vidusskolas 8. klases šoreiz ēnoja Bauskas novada sabiedrisko attiecību speciālisti Giju Spuli. «Vallē gribam uzņemt jaunu attēlu, ar kuru nomainīt Vecumnieku apvienības pārvaldes foto sociālā tīkla profilam. Gribam sarunāt uzkāpt baznīcas tornī, nofotografēt no augšas. Fotografēsim ar telefonu – mūsdienās pārsvarā viss notiek ar telefonu,» stāsta G. Spula.

«Mani interesēja, kā notiek Bauskas novada informācijas publicēšana, kā tas darbojas. Parādīja, kā veido mājas lapas ziņas. Iepazinām Bauskas novada mobilo aplikāciju. Sapratu – lai šo darbu labāk darītu, skolā jāmācās sociālās zinības, datorika un latviešu valoda,» par piedzīvoto stāsta M. Matuzeviča.

Iespējas ēnot šogad piedāvāja Mēness aptiekas – 22 aptiekās visā Latvijā Ēnu dienā piedalījās 48 skolēni. Vēsturiskās Rīgas diennakts Mēness aptiekas «Kamēlija» vadītāja Ilze Kesmina stāsta par pieredzēto: «Skolēnus visvairāk interesēja, kas farmaceitam ir aiz muguras – tikai darbiniekiem pieejamajā aptiekas daļā. Viņi bija pārsteigti, cik daudz un dažādi ir farmaceita pienākumi, un tie visi nebūt nav saistīti tikai ar konsultācijām, zāļu un citu aptiekas preču pārdošanu, bet katru dienu zināmu darba laiku aizņem arī informācijas apstrāde. Pastāstīju, cik mūsu darbā svarīga ir ne tikai precizitāte, plašas zināšanas par jomu, normatīvu pārzināšana, bet arī spēja sarunāties ar katru aptiekas apmeklētāju. Mūsu profesijā jābūt empātiskiem, jāvēlas palīdzēt cilvēkiem.»

Bauzes tirgus Mēness aptiekā Bauskā bija ieradusies Ksenija Slava – viņa ir no Bārbeles un mācās Skaistkalnes vidusskolas 7. klasē. «Interesējos par medicīnu, un šis bija tuvākais piedāvājums. Skatījos filmas par medicīnu, un tā radās interese. Tas, ko gaidīju, atšķiras no realitātes. Likās, ka telpas būs norobežotas, nevarēs visur tikt. Interesanti bija telpās, kur parasti apmeklētāji nevar iet,» stāsta K. Slava.

«Patīkami, ka jaunieši nāk un interesējas. Nākotnē būs jauni kolēģi. Ja nāktu vairāk, būtu vēl labāk. Pašai arī gribētos tādu ēnu dienu pieaugušajiem, kad varētu kādā citā darba vietā pavērot ikdienu, ja interesē cita profesija,» vērtē farmaceita asistente Iveta Mēnese.

Pie Bauskas novada pašvaldības projektu vadītājas Ilzes Mundas šoreiz bija divas skolnieces no Rīgas.

«Mūsdienās visi ir mobili, saprot, ka nav jābūt vienā vietā, varam būt visur. Pastāstīju viņām par Bauskas novadu – divas stundas intensīvi runājām. Meitenes aktīvi uzdeva jautājumus, saskatīja līdzības ar savā dzīvē redzēto, uzdeva precizējošus jautājumus. Stāstīju par līdzdalības budžetu. Parādīju pilsētā to, ko paši iedzīvotāji ir izveidojuši ar saviem projektiem, kam ieguvuši finansējumu. Lai redz, kā iedzīvotāji ietekmē situāciju teritorijā, kur viņi dzīvo,» stāsta I. Munda.

Elizabeta Baranovska un Marī Pērse ir no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. klases. «Interesēja, kā projektu īstenošana notiek citos novados. Mēs redzam, kā tas notiek Rīgā, bet gribējām iepazīt, kā tas ir Bauskā. Parasti te redzam visu kā iebraucējas, bet svarīgi bija vērot no cita skatu punkta. Gribējām šeit vērot nākotnes attīstību, menedžmentu, gūt ieskatu, kā tas reāli notiek. Atmiņā palika skolu projekti – labiekārtošana un pārbūve. Šeit ir mazāki projekti, kurus vieglāk izprast nekā Rīgā, kur bieži vien viss ir samudžināts,» stāsta skolnieces.

Visskaļāk ēnas ieradās pie nekustamo īpašumu speciālistes Aijas Fridrihsones – Krišjānis Rozenbilds un Rūdis Sondors no Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases atbrauca ar motocikliem. Savukārt kopā ar speciālisti viņi apmeklēja nekustamo īpašumu objektus, lai izprastu šī darba specifiku.

«Bija grūti Ēnu dienai atrast to, kas interesē. Bija doma par nekustamajiem īpašumiem, kas var būt bizness. Tāpēc gribējām vairāk zināt par šo darbu. Daudz uzzinājām par nodokļiem un kā neiekrist nodokļu parādos valstij. Kritērijus īpašuma iegādei, kas jāņem vērā un kādi jākārto papīri, jo cilvēkus mēdz apkrāpt – šajā nozarē ir lielas naudas summas, ļoti jāuzmanās,» stāsta puiši.

«Kā to droši darīt? Jāizmanto valsts datu bāzes, kuras var iegādāties par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Atradām interneta vietnē sludinājumu kā piemēru. Izlasījām un salīdzinājām ar zemesgrāmatu, Valsts zemes dienestu, ņēmām vērā dažādus apstākļus, ko vērtē – piekļuves iespējas, ceļa servitūti. Parunājam par to, ka katram ir sava realitāte, un vienu no šādiem objektiem apmeklējām,» par darbību šādās situācijās stāstīja A. Fridrihsone. Puiši atzina, ka saņemtā informācija un piedzīvotais bija ļoti noderīgi.