Ernesta Kapkalna ielu Īslīces pagasta Bērzos pārdēvēs par Dārza ielu

Ceturtdien, 24. aprīlī, Bauskas novada dome atbalstīja Ernesta Kapkalna ielas Īslīces pagasta Bērzu ciemā pārdēvēšanu par Dārza ielu.

Bauskas novada domē informēja, ka iesniegumu par ielas nosaukuma maiņu parakstījuši 35 Bērzu ciema iedzīvotāji, kuri savu lūgumu pamato ar to, ka Ernesta Kapkalna personība ir pretrunīgi vērtēta. Viņš 1940., 1941. gadā, arī pēc Otrā pasaules kara bijis Īslīces pagasta Izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1947. gadā aktīvi piedalījies kolhoza “Vārpa” dibināšanā. Pēc kolhozu apvienošanas ar Ļeņina vārdā nosaukto kolhozu līdz aiziešanai pensijā Ernests Kapkalns bijis tā priekšsēdētājs. 1958. gadā apbalvots ar Ļeņina ordeni par sasniegumiem kolektivizācijā un sociālistiskās lauksaimniecības attīstīšanā. Viņš bijis arī LKP Centrālkomitejas loceklis, PSRS Komunistiskās partijas 21. kongresa delegāts un vairākkārt ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu. Šie biogrāfiskie fakti apliecina, ka Ernests Kapkalns bijis komunistiskās ideoloģijas piekritējs.

Īslīces pagasta Bērzu ciema iedzīvotāji vēlas, lai ielas nosaukums neradītu pārpratumus un atbilstu valstiskajām vērtībām, iekļautos latviskajā kultūrvidē, sekmētu tās vērtību saglabāšanu un attīstību, atbilstu Latvijas un novada vēstures tradīcijām un labiem tikumiem.

Iela Bērzu ciemā Ernesta Kapkalna vārdā nosaukta 20. gadsimta 80. gadu beigās, pārdēvējot Dārza ielu, tādēļ lūgts atjaunot ielai Dārza ielas nosaukumu.

Par vēlmi mainīt ielas nosaukumu “Bauskas Dzīve” ziņoja jau februārī, kad šis jautājums apspriests  Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padomes sapulcē. Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Alise Kalniņa toreiz atklāja, ka ielu pārdēvēt rosinājusi Bērzu ciema iedzīvotāja, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda (JKP).

I. Nagņibeda pastāstīja, ka E. Kapkalna ielā dzīvo kopš 1979. gada, un labi atceras laikus, kad to vēl sauca par Dārza ielu. “Astoņdesmito gadu beigās, kad tika svinēta kolhoza jubileja, iela tika nosaukta kolhoza “Vārpa”, vēlāk pēc apvienošanas Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza bijušā priekšsēdētāja  Ernesta Kapkalna vārdā. Pašai jau toreiz likās dīvaina un nepieņemama ielas nosaukuma izvēle Dārza ielas vietā, bet tolaik nevienam viedokli neprasīja. Vēlāk ielas nosaukuma semantika radīja arī dažādus pārpratumus dokumentu kārtošanā un citās komunikācijas situācijās- ielas nosaukums “pārtapa” par Kalpaka ielu, Kapu kalnu ielu vai tamlīdzīgi,” pauda I. Nagņibeda.

Viņasprāt, pats būtiskākais – šis ielas nosaukums vēsturiski ir saistīts ar padomju laiku un okupācijas režīmu, kas daudzus cilvēkus neapmierina, tāpēc ielu būtu labi pārdēvēt citādi.

I.Nagņibeda bija lūgusi vēsturnieku Raiti Ābelnieku iesaistīties un sniegt savu skaidrojumu. R. Ābelnieks vērsa uzmanību, ka Ernests Kapkalns bija kolaborants un okupantu ieliktenis jau kopš 1940.gada, kad drīz pēc Latvijas okupācijas 17.jūnijā  kļuva par Īslīces pagasta izpildkomitejas vadītāju un kaut kādā mērā bija saistīts ar 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanām (visi izpildkomiteju vadītāji tolaik tika iesaistīti). 

 “Pēc pāris nedēļām viņš kopā ar bēgošo Sarkano armiju aizlaidās uz Krieviju un šeit  atgriezās pēc kara beigām, un atkal kādu laiku bija izpildkomitejas priekšsēdētājs. Komunistu partijas biedrs, kurš ieņēma augstus amatus okupācijas varas struktūrās – LPSR Augstākās padomes deputāts un LKP Centrālās komitejas loceklis,” notikumu gaitu raksturo R. Ābelnieks.

R. Ābelnieks atzīmēja, ja Ernests Kapkalns būtu bijis tikai un vienīgi kolhoza priekšsēdētājs, tad īpašu iebildumu nebūtu pret ielas nosaukuma saglabāšanu.  “Tagadējā Bērzu ciema vieta pirmo reizi minēta 17.gadsimta beigu dokumentos, kad pieminēta Plānbornes muiža. Tās nosaukums ir cēlies vai nu no Plānītes upes, vai arī seno zemgaļu Plānes zemes, kas šeit pieminēta jau 13.gadsimta dokumentos. Plānbornes muiža vēlāk nonāca fon Šepingu īpašumā, kam galvenā muiža bija Bornsminde (tagad – Ziedoņi), un pārtapa par pusmuižu. Šo pusmuižu latvieši dēvēja par Bērzmuižu. Pēc Otrā pasaules kara Plānbornes pusmuižas dzīvojamo ēku pārbūvēja par kolhoza klubu. Manuprāt, ielas nosaukumā vajadzētu iekļaut kādu vēsturisku šīs vietas nosaukumu. Varētu būt Plānes zemes iela, vai Plānbornes iela. Arī Plānītes iela neskanētu slikti un būtu piemērota šai vietai,” pārliecināts R. Ābelnieks.

Vairāk par šo tematu var lasīt Īslīces pagasta Bērzos apsver ielas nosaukuma maiņu – BauskasDzive.lv.