ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Piemiņas diena, veltīta kādreizējā kolhoza «Uzvara» priekšsēdētājam un vēlākās agrofirmas līderim Ivaram Jansonam, trešdien, 26. oktobrī, iezaigojās atmiņu gaišumā.
Izcilajam lauksaimniekam šajā datumā apritētu deviņdesmit. Pie viņa Gailīšu pagasta Kaulbriežu kapsētā ieradās tuvinieki un līdzgaitnieki. Pēc tam Bauskas muzejā tika pavērtas topošās grāmatas lappuses, atklājot neparasti spēcīgu personību. Bija arī apskatāma neliela izstāde.
Rosinājums veidot atmiņu krājumu pieder Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājam Aigaram Urtānam, viņš arī trešdienas tikšanās iniciators. Motivējot izdevuma tapšanu, muzeja darbinieks sacīja: «Ivaram Jansonam nebija lielāka konkurenta par Ādažu saimniecības vadītāju Albertu Kaulu, par kuru ir grāmata, tāpēc jābūt arī par Ivaru Jansonu.» Saņemot Ivara sievas Ērikas Jansones piekrišanu un atbalstu, tā tiek godināts Latvijas pamatnozares sava laika pīlāra veikums.
Vairākos atmiņu stāstos atklājas, cik nozīmīga ir bijusi kolhoza priekšsēdētāja māka izvēlēties, kā tagad saka, «komandu». Ivara Jansona un viņa ilggadējā vietnieka Gunāra Krievāna tandēms ir bijis savstarpēji papildinošs. Abi pret saviem ļaudīm prasīgi, abi pratuši sadot sutu, kad tas bijis vajadzīgs. Sanācis skaļi un skarbi. Reizēm cukurbiešu novākšanas laikā uz lauka kāda biete mesta gaisā.
Bauskas rajona kādreizējais Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Guntis Liepa atzīst, ka Jansons spējis savākt labākos no labākajiem speciālistiem, konkurējis ar tā laika vadošajām saimniecībām. Viņš arī aicināts strādāt «Uzvarā», bet baidījies. Liepasprāt, Jansontēvs, tā viņu daudzi sauca, «neuzbāzīgi lika sajust savu statusu».
Zenons Metlāns, bijušais Bauskas rajona padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs, sniedzis šādu vērtējumu: «Jansons zināja «kloķus, uz kuriem jāspiež», viņam piemita talants», lai dabūtu «Uzvarai» vajadzīgo.» Arī tas noteicis attīstību, daudznozaru saimniekošanas virziens devis rezultātu, joprojām redzamu. Palīgnozarēs nopelnītais ieguldīts lauksaimniecībā, ieviešot tā laika jaunākās tehnoloģijas, īpaši cukurbiešu audzēšanā, kas bijis piemērs citiem lielās padomjzemes mērogā.
«Uzvaras» līdera metodes rast kolhozam labumus Rīgā un Maskavā mērķtiecīgi virzītas savu ļaužu dzīves apstākļu uzlabošanai. Priekšsēdētājs uzskatījis, ka viss sasniegtais ir norma un ikdiena, bet šodienas darbos ir jāprot redzēt rītdienu. Uzstādījums bijis – lai «Uzvara» ir labākā no visiem. Par panākumiem saimniekošanā Ivars Jansons saņēmis vairākus tā laika valdības apbalvojumus.
Plašāk – «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā piektdien, 28. oktobrī.
Visu Cieņu!
Sveiki. Es īsti nesaprotu par šī cilvēka godināšanu… vai viņš skaitās kā “to” laiku uzņēmējs vai situācijas izmantotājs? Jansonam bija paziņas attiecīgajos līmeņos un viņš vienkārši izmantoja iespējas tikt pie finansiālajiem padomju savienības līdzekļiem un savā veidā paverdzināja cilvēkus. Viss psrs pastāvēja uz vienkāršo cilvēku paverdzināšanu netiešā veidā. Jansons bija spilgts piemērs tam kā var piepildīt savus un ģimenes dzīves sapņus uz citu, strādīgu cilvēku rēķina. Uzvaru uzcēla strādīgi un patriotiski cilvēki, Jansona acīs viņi bija tādi paši kā Ēģiptes faronu piramīdas celtnieki. P.s. Urtāna kungs aizdomājies.