Sestdien, 22. jūnijā, kā ierasts, reizi gadā mazā Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Aizkraukles novada Mazzalves pagastā sagaida daudz viesu, lai tajā atzīmētu Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas svētkus. Kopš pagājušā gada tur darbojas Skaistkalnes, Kurmenes un Kankaļu draudzes prāvests Andrejs Mediņš ar Bruknas “Kalna svētību kopienas” ļaudīm, kas atjauno seno koka baznīciņu un poš tās apkārtni.
Dievnamam ir nomainīts jumts, krāsns, nojaukts savu laiku nokalpojušais tornītis, ieliktas stikla ārdurvis, uzbūvēta nojume pie ieejas, saposts interjers. Lietuvā no kādas draudzes sagādāts centrālais altāris un sānu altāri – kreisās puses mazo altāri rotā Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbilde, un labās puses altārgleznā attēlots Sv. Jāzeps ar Jēzu bērnībā, kas vēl tiks restaurēti. Nomainītas arī krustaceļa lūgšanu stacijas, kas atvestas no Saldus puses. Vēl plānoti ēkas siltināšanas darbi, lai mazajā baznīcā dievkalpojumus varētu svinēt arī gada aukstajā laikā.
Savukārt teritorijā esošā mazā koka dzīvojamā mājiņa, kas vēl pagājušajā gadā bija pussabrukusi, ir gandrīz pilnībā atjaunota un iekārtota, un tajā ar iepriekšēju saskaņošanu svētceļnieki var rast mājvietu nesteidzīgai atpūtai, lūgšanām un pārdomām klusumā šajā meža ieskautajā nostūrī. Jāpiemin gan, ka tur nav elektrības un arī mobilo operatoru pārklājums nav stabils.
Dievkalpojumu vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps V. E. Edvards Pavlovskis, Skaistkalnes, Kurmenes, Kankaļu katoļu draudzes prāvests Andrejs Mediņš, Salaspils, Baldones, Ogres u. c. katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles vikārs priesteris Aivars Līcis, diakons Vladimirs Veličko un pastāvīgais diakons Jānis Radziņš, kā arī divi priesteri no Indijas un divi topošie priesteri no Nigērijas.
Dievkalpojumā muzicēja operdziedātājs Juris Vizbulis ar māsu Līvu Skaru. Sprediķī bīskaps norādīja uz Jāņa Kristītāja nozīmību tā laika situācijā, kad viņš kā «saucēja balss tuksnesī» sagatavoja izraēļa tautu Kristus atnākšanai: «Es kristīju jūs ar ūdeni, bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni» (Lūkas 3:16). Atšķirībā no citiem svētajiem, kuri tiek godināti viņu nāves dienā, Jāni Kristītāju viņa nozīmības dēļ piemin viņa dzimšanas svētkos, kas ir sešus mēnešus pirms Kristus dzimšanas svētkiem saskaņā ar eņģeļa sludinājumu Jaunavai Marijai.
Dievkalpojuma noslēgumā bīskaps pateicās prāvestam A. Mediņam un Kalna svētību kopienai par paveikto Kankaļu baznīcas atjaunošanā un teritorijas sakopšanā, novēlēja, lai izdodas visi iecerētie darbi. Ņemot vērā to, ka Latvijas katoļu baznīcā sāk trūkt priesteru un pie mums jau sāk kalpot priesteri no citām valstīm, bīskaps veltīja pārmetuma vārdus Latvijas mātēm par šo faktu un aicināja visus lūgties par vietējiem aicinājumiem uz priesterību, sakot «Priesterība ģimenei nav nelaime, bet ir laime». Pēc bīskapa uzrunas prāvests A. Mediņš pastāstīja klātesošajiem par izmaiņām baznīcas interjerā un tālākajiem plāniem baznīcas atjaunošanā. Dievkalpojuma noslēgumā visi klātesošie tika aicināti uz sadraudzības agapi, kuras laikā ar stilizētajām līnijdejām viesus priecēja Varakļānu sievas.
Atgādināsim, ka Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca 1870. gadā sākotnēji uzcelta kā kapu kapela, vēlāk paplašināta un 1923. gada 24. jūnijā iesvētīta kā baznīca.
Teksts: Valda Akmentiņa
Lai priesterim Mediņam laba veselība, lai mums būtu vairāk tādu cilvēku.