Kristīne Sēnele
Otrdienas, 15. aprīļa, vakarā, 150. jubilejas dienā, Rundāles pagasta «Kraukļu» mājas ceļa galā atklāta Saeimas pirmajam priekšsēdētājam Fridriham Vesmanim veltīta piemiņas plāksne. Tā atgādinās par Vesmaņu dzimtas saknēm šajā pusē un ar QR koda starpniecību aizvedīs uz Bauskas centrālās bibliotēkas novadnieku enciklopēdijas stāstu par šī sabiedriski politiskā darbinieka dzīves gājumu un darba mūžu.
Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece pasākumā pastāstīja, ka ar piemiņas zīmes atklāšanu ievērojamajam rundālietim iecerēts aizsākt Rundāles puses zudušo māju ceļu. «Kraukļi» būtu pirmā pieturvieta, kurai ar laiku varētu pievienoties arī citas nozīmīgu personību māju vietas. L. Lauskiniece arī uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ļoti nepieciešamas spēcīgas personības: «Ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, Fridrihs Vesmanis noteikti būtu starp tiem, kas zinātu, prastu un varētu aizstāvēt savu zemi un uzņemties atbildību.»
F. Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī. Rundāles pusē viņš gājis skolā, tad mācījies Jelgavā, bet studijas viņu aizveda uz Pēterpili. No «Kraukļu» mājām viņš devies arī savās pirmajās emigranta gaitās. 1907. gadā F. Vesmanis Rundāles pusē atgriezās jau kopā ar sievu Bertu.
Kaut viņš bija vecākais dēls un viņam būtu pienācies no tēva pārņemt saimniecību, tomēr F. Vesmanis nekad nebija domājis kļūt par lauksaimnieku, un jau no mazotnes viņš gāja citu ceļu.
Savā hronikā F. Vesmanis gan neatklāj, par ko bērnībā vēlējies kļūt. F. Vesmaņa māsas Marijas mazdēls un biedrības «Vesmaņi» valdes loceklis Ansis Bazons pasākumā, raksturojot F. Vesmani, citēja Krišjāņa Valdemāra vārdus: «Visnabagākais mazais zēniņš, ko pie mācības vedam, dienās taps par lielu vīru un darīs lielas lietas».
Tieši izglītības kāre F. Vesmani esot vadījusi visu dzīvi. F. Vesmanis vēsturē ieies kā pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs, taču viņš bija arī jurists, politiskais darbinieks, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts. Viņa dzīve aprāvās 1941. gadā izsūtījumā Soļikamskā.
«Kraukļu» mājas, kuras šobrīd bēdīgā stāvoklī, ir 14 gadus jaunākas par F. Vesmani. Šogad tām apritēs 136 gadi. Mājas celšanas iniciators bija F. Vesmaņa tēvs Kārlis, viņš arī mājas projekta autors. Māja iesvētīta 1889. gada 16. augustā. F. Vesmaņa sarakstītā dzimtas hronika vēsta, ka amatnieki, kas piesaistīti mājas celtniecībā, darbu paveikuši kvalitatīvi. Šajā vietā arī pirms tam bijusi māja, taču tai nebija stingru pamatu, tāpēc tika nolemts celt jaunu.
Plašāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā izdevumā 22. aprīlī.
Tajos laikos daudz latviešu izglītību brauca iegūt uz Krieviju. Un NEVIENAM nebija problēmu iemācīties krievu valodu.☝️
Izmācījās un gudri brauca uz Latviju.
Kā tie krievu nīdeji m tā ka lēnām vajadzētu 0divi piegriezt,viņu dēļ jau arī tie kašķi sākās. Uztaisiet vispirms dnk,bļauru bari! Latviešu politika vienmēr ir bijusi- graut pieminekļus.
Kā tur latvieši Rīgā, panorāmas ratā ,ar smaidu lēkā pa cilvēku kauliem?…..
Tur, kur panorāmas rats un uzvaras parks, nav neviena apbedījuma. Un, ja arī būtu, tad krievi agrāk tur 9.maijā ne tikai lekāja, bet kāvas un dzerstijās, un tādu tancipļaski taisīja pa tiem “cilvēku kauliem”. Man domāt, ka put in dibenistiem prātā ir tikai un vienīgi zāģu skaidas. Vai zinājāt, ka kremļa kuluāros klīst nostāsti par nama saimnieka orientāciju un jauno zaldātu iesvētībiņām:)