www.bauskasdzive.lv
Atzīmējot Rundāles pils 289. gadadienu, baroka un rokoko pērlē atklāta mākslas zinātnieka, ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa personālizstāde “Imants Lancmanis. GLEZNAS”. Tā būs apskatāma līdz 31. augustam muzeja pirmā stāva izstāžu telpās, kā arī otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā, portālu informēja Rundāles pils muzejā.
Izstādē aplūkojamas gleznas gan no dažādām Latvijas muzeju un privātkolekcijām, gan arī pavisam nesen tapuši mākslinieka darbi, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Rundāles pilī valda nostāsti, ka katru gadu pils pamatakmens likšanas svinību dienā spīd saule. Tā notiek arī šogad, un viesi vispirms var izbaudīt franču baroka dārza burvību, tad Baltajā zālē gremdēties vēsturiskā koncertstāsta par Kurzemes-Zemgales hercogieni Annu Šarloti Doroteju notikumos, un visbeidzot dūdu skaņu pavadībā doties cauri pilij, kur iedzīvināti tēli no Imanta Lancmaņa gleznām.
Gleznotājs, mākslas vēsturnieks, kādreizējais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis stāsta: “Man ir tik bezgala dīvaini redzēt savas gleznas, kas ir daļa no manas iekšējas intīmās dzīves, pēkšņi tajās telpās, ar kurām esmu darbojies gadu desmitiem un kuras esmu paredzējis pavisam citām gleznām.
Te saplūst kopā divas manas dzīves, tecējumi, viens kā muzeja darbiniekam, muzeja direktoram, otrs kā gleznotājam, kurš ļoti ilgus gadus ar to nodarbojās gluži vai kā ār tādu pagrīdes lietu.”
Mākslas vēsturnieks un izstādes apmeklētājs Ojārs Spārītis komentē: “Imanta Lancmaņa spēks ir izcilās zināšanās, kuras viņš kombinē ar fantastisku režijas prasmi, inscenējot laikmetu un ievietojot iekšā laikmetā gan personāžus, gan vēsturiskus, gan izdomātus, liekot viņiem kā animācijas filmā atdzīvoties un spēlēt dzīves un laikmeta teātri. Tā ir neparasta spēja veidot reizē vēsturisku un vienlaikus modernu glezniecību.”
Rundāles pils atjaunotājs un kādreizējais direktors Imants Lancmanis šeit nonāca vēl būdams Mākslas akadēmijas students, uz laiku liekot gleznošanu pie malas ,un arī vēlāk bieži uztraucoties, ka gleznošana atņem laiku pilij un grāmatu rakstīšanai.
Starp izstādes darbiem aplūkojama arī glezna par Rundāles pils tapšanas vēsturi, ko pētījis Imants Lancmanis: “Man vienmēr daudz vairāk par galma ballēm ir gribējies ieraudzīt, kā tas notika tad, kad visu to cēla, kā cēla māju, kā iekārtoja parku un zinot no Rastrelli atskaitēm, ka te valdīja liels haoss un sarežģījumi, tāpēc man gribējās tādu vīziju, kurā es ielieku sava pārdomas”
Daudzām gleznām pozējuši muzeja darbinieki, aplūkojamas skices un kompozīcijas inscenējumu fotogrāfijas. Viena no modelēm bija Rundāles pils muzeja darbiniece Ilze Kusiņa: “Piemēram, bija muzeja mehānikas darbnīcās uztaisītas improvizētas šūpoles. Tad mūs puiši atvilka un laida vaļā, un mums bija jātēlo bailes, viss process neprognozējams un ļoti interesants.”
Mākslinieks spēj būt laikmetīgs un iet laikam līdzi. Jaunākais darbs uzgleznots ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Imants Lancmanis skaidro: “Šī pēdējā glezna ir pavisam tieša atsaukšanās uz notikumiem pasaulē. Sava veida pārdomas par to, kas varētu būt ar Eiropu, vidū Ukraina, pa kreisi Latvija un pa labi Krievija.”
“Viena no lietām, ko Lancmaņa kungs ir nodevis tālāk, ir absolūta mērķtiecība un neatlaidība, kas caurstrāvo visu viņa darbu un arī mērķus, ko viņš ir sev izvirzījis, un tas ir tas ko es cenšos īstenot, – arī drosmi, uzdrīkstēšanos darīt lietas, kas līdz tam nav zināmas,” piebilst Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Kopš izstādes atklāšanas dienas Rundāles pils muzeja kasē atkal pieejama Helēnas Demakovas grāmata “Imanta Lancmaņa māksla”, kā arī mākslinieka apcere “upuris un UPURIS. Divas sarunas ar Imantu Lancmani”.
Reklāma