LETA
No ceturtdienas līdz svētdienai Tērvetes vēsturiskajā centrā norisinās Tērvetes un Zemgaļu svētki, kuros tiek piedāvāta kultūras programma “Tērvetei – 805” un vēsturiskā programma “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”, informēja Dobeles novada pašvaldībā.
Svētkos īpašais notikums piektdien, 9. augustā, klātesot Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, bija svinīga latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karoga – tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru – pacelšana Tērvetes pilskalnā. Zemgales karogs ir ne tikai zemgaļus vienojošais simbols, bet vienlaikus tas pauž arī mūsu piederību un identitāti Zemgalei un Latvijai plašākā nozīmē, uzsver Dobeles novada pašvaldībā.
Zemgales karogu pagājušā gada 29. septembrī apstiprināja Valsts prezidents. Karogu veidojusi latviešu vēsturiskās zemes Zemgales iniciatīvas grupa, kurā apvienojušies nevalstiski organizāciju un pašvaldības iestāžu pārstāvji.
Dobeles novada pašvaldībā atzīmē, ka Zemgales vēsturiskās zemes karoga krāsa izvēlēta zaļa, kas asociējama ar simtgadīga ozola vasaras pilnbrieda lapotnes krāsu un ar laiku, kad dzīvoja “varenā zemgaļu saime”. Zemgali kā “Zaļo Zemgali” ar tās plašajām palienēm un labības laukiem raksturojis rakstnieks Edvarts Virza.
Pašvaldībā norāda, ka kādreizējā zemgaļu apdzīvotajā areālā bija lielas un plašas ozolu audzes – ozoli daudzus gadsimtus nemainīgi bija klātesošs Zemgales ainavas elements, kur atsevišķi koki auga gadsimtiem ilgi. Arī patlaban kviešu laukus nereti rotā atsevišķi ozoli to vidū. Citviet Latvijā zeme nebija tik auglīga, tāpēc tur pārsvarā auga skuju koki.
Tērvetē Zemgales karoga pacelšanas svinībās piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kas vienlaikus vada arī Zemgales Attīstības padomi.
Pompozi jā.Bet cik īsto zemgaļu izdzīvoja pēc vācu invāzijas un ap 200 gadus ilgstošajā izdedzinātās zemes robežkonfliktā starp lietuviešiem un ordeni?Tagadējiem Zemgales teritorijas apdzīvotājiem maz sakara ar zemgaļiem.