Ģimenē svarīgs ir savstarpējais atbalsts; baušķenieku saimē aug septiņi bērni

Septiņu bērnu māmiņa Valentīna Kordjukova, kura paspēj arī studēt augstskolā, atzīst: «Mūsu bērniem netrūkst sarunas ar vecākiem, mīlestības… Ar materiālo nodrošinājumu vien ir daudz par maz»

Valentīnas un Andreja Kordjukovu ģimenē aug septiņi bērni – vecākajai meitai Karīnai ir 12 gadi, Daniilam – 11, Jekaterinai – 9, Elīnai – 7, Melānijai – 5, Valērijai – 2, bet Ņikitam nupat apritējuši septiņi mēneši. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» kuplās ģimenes mamma Valentīna atklāja, kā vecāki vada savas saimes dzīvi, nodrošina labklājību un veido attiecības ar bērniem, radina viņus pie pienākumiem un kur smeļas spēkus nepagurt. Rit trešais gads, kopš ģimene dzīvo Bauskā.

Kur un kā veidojās jūsu ģimenes dzīve?
– Esmu rīdziniece, tur arī satikāmies ar Andreju. Kad bijām apprecējušies, sākumā arī dzīvojām Rīgā. Par mammu kļuvu astoņpadsmit gadu vecumā, un drīz mums Rīgas dzīvoklī kļuva par šauru. Iegādājāmies savu dzīvokli Lielvārdē, taču, kad piedzima ceturtais bērns, atkal vietas bija par maz. Vienu gadu apmetāmies pie vīra mammas Vecsaules pagastā, līdz radās iespēja pirkt māju Bauskā. Mājas iegādei noderēja līdzekļi no pārdotā dzīvokļa, bet, protams, ar to nepietika. Vīrs ir tālbraucējs šoferis, viņam ir labs darbs un var labi nopelnīt. Viņš arī ļoti daudz strādā, un maz iznāk būt mājās. Palīdzēja arī bankas kredīts, turklāt kā daudzbērnu ģimenei kredītam piešķīra arī nozīmīgu naudas bonusu.
Kad apprecējāmies, nezinājām, cik mums būs bērnu, bet zinājām, ka vēlamies kuplu ģimeni. Kad bija piedzimuši pirmie pieci, starp viņiem bija tikai viens dēliņš Daniils, vēlējāmies otru. Kā sestā piedzima Valērija, un septītais ir puisītis Ņikita. Septiņi ir arī mans mīļākais skaitlis. (Smaida)

Kāda ir ikdiena, vadot tik lielas saimes dzīvi?
– Man dienas plāns ir galvā, no rīta vienus – uz skolu, mazās meitenes – uz dārziņu. Paēdu brokastis, tad sakārtoju māju. Mums ir noteikts, ka katram sava istaba ir jātur kārtībā. Pat mazākās meitenes jau to dara. Katrs zina, kas katram jādara. Sestdienās visi kopā tīrām māju, bet svētdienās ir atpūta. Tad katrs dara savas lietas. Drīz sāksies arī dārza darbi. Nav nekas daudz, bet ir siltumnīca, kur izaug tomāti, gurķi un loki. Dārzs ir svarīgs bērniem, lai redz, kā izaug pašiem savs tomāts. Visi darbojas.
Katru dienu ģimenei gatavoju svaigu ēdienu, bet, lai racionālāk izmantotu laiku, maltītei sagataves taisu arī iepriekš. Arī meitas Karīna un Jekaterina man ļoti palīdz. Un viņas nav uz to jāpiespiež. Ja redz manu nogurumu, bez prasīšanas ņem un izdara, ko vajag. Mēs visu laiku viens otram palīdzam. Stāstu bērniem, cik svarīgi otru atbalstīt. Ja katrs savu paveic, mammai nav tik traki. Reizēm gadās, ka arī pakašķējas, bet es cenšos viņus saliedēt. Bērnam jāliek darīt darbu tā, lai viņš nemana, ka liek. Daniils mēdz noskatīt ēdienu receptes internetā un gatavot patstāvīgi, arī Karīnai patīk gatavot. Bet es prasu, lai katrs sakopj aiz sevis. Arī mazajai Elīnai jau sešu gadu vecumā gribējās mazgāt traukus. Ja aizliegsi to mazam darīt, tad vēlāk arī neko nedarīs.