www.bauskasdzive.lv
Lai ierobežotu Spānijas kailgliemežu izplatību, Iecavā vairākās vietās šonedēļ izkaisīts limacīds “Sluxx HP” – ēsmas granulas zilā krāsā, ziņo Iecavas apvienības pārvalde. Granulas izvietotas Iecavas parkā, Dievdārziņā, aktīvās atpūtas vietā “Dambis” un citviet.
Pašvaldībā skaidroja, ka ēsmas granulu darbīgā viela ir dzelzs fosfāts, kas sastopams dabā. Nonākot augsnē, dzelzs fosfāts pārveidojas par augu barības vielām – dzelzi un fosfātu. Nav kaitīgs sliekām. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus neaiztikt granulas ar rokām, nebāzt tās mutē.
Bauskas, Rundāles un Vecumnieku apvienība šobrīd neplāno organizēt centralizētus vai plaša mēroga kailgliemežu apkarošanas pasākumus. Pašvaldībā norāda, ka, piemēram, 2022. gadā, kad tika izmantotas ķīmiskās metodes, saņemti iedzīvotāju pārmetumi par iespējamu negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp mājputnu bojāeju pēc saindēto gliemežu apēšanas.
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns norāda, ka šobrīd Latvijā nav pilnīgas informācijas par šīs invazīvās sugas izplatību, taču novērojumi rāda – tā nav vienmērīga. Sevišķi liela to koncentrācija vērojama ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā.
Bauskas novadā lielākā kailgliemežu koncentrācija konstatēta gar Mūsu, Mēmeli, Lielupi un Iecavu. Tas izskaidrojams ar sugas pārvietošanos izmantojot ūdensteces, kā arī labvēlīgo vidi to dzīvošanai.
“Slapjā vasara, kas seko pēc siltas ziemas, diemžēl ir radījusi apstākļus, kas ļoti sekmēja šī kaitēkļa izplatīšanos. Ir vietas kur katrā kvadrātmetrā ir vairāki desmiti dažāda paskata un lieluma kailgliemežu. Informācijās avotos neesmu sastapis izskaidrojumu, bet var novērot, ka ir dažāda izskata un, varbūt – sugu, kailgliemeži. Iespējams, ka tie visi nemaz nav pieskaitāmi pie tā sauktajiem Spānijas kailgliemežiem, jo to starpā vairums pēc izskata neatbilst šīs invazīvās sugas aprakstiem. Patreizējos apstākļos būtiski būtu nepieļaut tālāku sugas izplatību. Taču efektīva un vienlaikus nekaitīga paņēmiena kā to panākt, diemžēl nav. Varam tikai lokāli veikt netiešas, preventīvas darbības, kas mazina sugas izplatību. Visas cerības ir uz dabas pašregulācijas mehānismu,” spriež V. Gabrāns.
Viss, ko iespējams darīt, ir lokāli īstenot preventīvas darbības – regulāri kopt teritorijas, nolasīt gliemežus, izmantot drošus limacīdus un nepieļaut jaunu perēkļu rašanos.
Pēc Gabrāna teiktā, sasniedzot noteiktu īpatņu skaitu, veidojas apstākļi, kas ierobežo populāciju – to vidū ir slimības, parazīti, plēsēji, kā arī barga ziema un kailsals. Šie dabiskie regulatori var kļūt par galveno ieroci pret kailgliemežu izplatību.
“Tas labi vai slikti, bet cilvēka darbība nebūs tas izšķirošais spēks, kas ierobežos kailgliemežu izplatību. Tāpat ir jārēķinās, ka Spānijas kailgliemezis, vai arī tā tuvāki un tālāki brālēni, kuru masveida savairošanās ļoti noslogo cilvēku prātus, bet kas ieradās Latvijā ar mūsu pašu palīdzību, pārvietojot augus no citām zemēm, diemžēl ir uz palikšanu. Mums tagad atliek tikai atrast un izkopt paņēmienus kā to ierobežot un ar to sadzīvot,” tā V. Gabrāns.
kādēl Polijā tas pats Limacīds maksā vairāk kā divas reizes lētāk, nekā pie mums, Dievzemītē? Un, kurš var atļauties tik lietainā vasarā, kā šajā, to kaisīt ik pārdienas? Redzams, neviens, arī bagātā pašvaldība nevar un to redzēsim jau pēc nedēļas šobrīt kaisītajās vietās.
visas cerības arī mums uz jūsu, domes speciālistu, pašregulācijas mehānismu, vien esat sīksti kā šie kailgliemeži.
Sarūgusi bērzu sula ar alus “cepurīti” arī labi darbojas kā pievilinātājs
Man ir jautājums – cik gliemežu indes Latvijā ir kopumā. Es domāju tonnās. ☝️Vai kāds ir pētījis šīs indes ietekmi uz cilvēku? Mitruma ietekmē šī inde taču nokļūst gruntsūdeņos,līdz ar to- akā. Un cilvēka organismā. Vispār – kāds domā,kas notiek Latvijā?
Ja no ES šī sērga mums ievazāta, neko darīt – 5 minūšu pastaigas ar uzasinātu lāpstu rītā un vakarā gar zemes gabala robežām un miers. Jo šie silto zemju migranti lien tikai no kaimiņiem un savas robežas jāsargā. Neiešu jau tērēties priekš alus, sāls vai granulām šiem “ciemiņiem”.
cilvēks, kuram nav ne mazākās informācijas par limocīdiem, gliemežu” indēm”, to sastāvu un iedarbību uz cilvēku un vidi, izsaka savus kategoriskos spriedumus. Kā sacīt, visu zin, par visu lietas kursā ir vien muļķis, bet to jau viņš pats šoreiz nezin…
Par DDT arī tā teica.
Tas gliemezis no Spanijas ne pats atrāpoja, bet tika apzināti atvests ar stādiem un ko Lauksaimniecibas ministrija tajā ievešanas laikā darīja, ja tas ir karantīnas kaitēlis – lūdzu noskaidrot…
tikai tev vispirms būtu jānoskaidro, ar ko Lauksaimniecības ministrijā ierēdņi nodarbojas.
tad, kad lietoja DDT, tevis visticamāk pat vēl projektā nebija un kara laikā bez tā DDT tavu vectēvu būtu utis noēdušas.