LETA
Patlaban ir aktuāli desmit publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par PPP līgumu izpildi 2023.gadā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
Patlaban īstenošanās stadijā ir tikai viens PPP projekts – Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas valsts ceļi” Ķekavas apvedceļa PPP projekts, kurš noslēgsies 2043.gadā.
Vairumam jeb astoņiem PPP projektiem patlaban tikai tiek vai jau ir izstrādāts finanšu ekonomiskais aprēķins (FEA).
FEA ir izstrādāts “Latvijas valsts ceļu” iecere par Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecību ar plānoto kapitālieguldījumu apjomu 352 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Talsu pašvaldības PPP iecerei par multifunkcionālā sporta un rekreācijas centra būvniecību, kur būtu nepieciešami deviņu miljonu eiro ieguldījumi, ir izstrādāts FEA un izsludināts atklāts konkurss PPP partnerības iepirkuma procedūras dokumentācijas izstrādes un norises atbalsta pakalpojumiem.
Pārējām septiņām PPP projektu iecerēm patlaban tiek izstrādāti FEA.
Tie ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) PPP projekts par daudzstāvu autostāvvietas izbūvi ar helikoptera laukumu virs tās (plānotie kapitālieguldījumi – 17 miljoni eiro), Madonas novada pašvaldības PPP iecere par sporta infrastruktūras attīstību Madonā (kapitālieguldījumi vēl nav zināmi), Latvijas Universitātes PPP projekts par studentu un viesu māju (23 miljoni eiro), Rīgas pašvaldības PPP iecere par ielu apgaismes modernizāciju un energoefektivitātes paaugstināšanu (kapitālieguldījumi vēl nav zināmi).
Tāpat FEA tiek izstrādāti Daugavpils pašvaldības PPP iecerei par Daugavpils ielu apgaismojuma modernizāciju (14 miljoni eiro), Smiltenes novada pašvaldības PPP iecerei par siltumapgādes attīstību Smiltenes novada administratīvajā teritorijā (kapitālieguldījumi vēl nav zināmi) un Bauskas novada pašvaldības PPP iecerei par kultūras infrastruktūras attīstību Bauskas vecpilsētā (kapitālieguldījumi vēl nav zināmi).
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pērn sniedza atzinumus par četru PPP projektu FEA.
Tostarp 2023.gada 14.augustā tika sniegts atzinums par 2023.gada 17.jūlijā iesniegtajiem FEA projektā “Sporta infrastruktūras attīstība Madonā”. CFLA, kā PPP uzraudzības institūcija, ir izvērtējusi FEA iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri un informēja, ka nepieciešami precizējumi un papildinājumi attiecībā uz uzturēšanas un apsaimniekošanas risku sadalījumu, līgumcenu, pieprasījuma risku, baseinu noslogojumu, autostāvvietu, sociālekonomiskajiem ieguvumiem, objekta stāvokli PPP projekta beigās, projekta risku kvantificēšanu, pieņēmumiem, projekta ieņēmumiem, komercdarbības atbalstu, jūtīguma analīzi.
Tika sniegti sākotnējie komentāri par FEA projektu pirms oficiāla iesnieguma FEA saskaņošanai RAKUS projektam “Daudzstāvu autostāvvietas izbūve ar helikoptera laukumu virs tās”. Projekta ietvaros izvēlētais risinājums paredz daudzstāvu (trīs stāvi) autonovietnes izbūvi ar helikoptera laukumu uz tās, kā arī vienlīmeņa autostāvvietu izbūvi uz zemes. PPP projekta pamatojumā ir minēts, ka bez atbilstoša apjoma autostāvvietu pieejamības nebūs iespējams nodot ekspluatācijā RAKUS plānoto jaunizbūvējamo medicīnas korpusu, savukārt, helikoptera laukuma pieejamība RAKUS ir jānodrošina, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām un tām līgumiskajām saistībām, kas ir uzņemtas pret atbilstošajām (helikoptera laukumu izmantojošajām) ieinteresētajām pusēm.
Tika sniegti sākotnējie komentāri par FEA projektu pirms oficiāla iesnieguma FEA saskaņošanai Latvijas Universitātes projektam “Studentu un viesu māja”. Projekta mērķis ir uzbūvēt dienesta viesnīcu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Rīgā, papildinot dinamiski augošo centru ar sociālajiem mājokļiem – dienesta viesnīcas jaunbūvi Latvijas Universitātes studentiem un ārvalstu viespētniekiem, universitāšu studentu sporta komandām, nodrošinot vides pieejamību un mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojuma līmeni.
Savukārt 2023.gada decembrī CFLA ir saņēmusi sākotnējai izskatīšanai Daugavpils pašvaldības ielu apgaismojuma modernizācijas investīciju projekta FEA, ko veic uzņēmums “Glimstedt Lietuva”. Daugavpils pašvaldība finanšu instrumenta “European Energy Efficiency fund” (EEEF) programmā ietvaros ir izstrādājusi FEA. Šī programma paredz tehniskās palīdzības piešķiršanu publisko tiesību subjektiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanā, tai skaitā izmantojot publiskās un privātās partnerības iepirkuma metodi. Daugavpils pašvaldībai tika piešķirts finansējums, un 2022.gada 14.jūnijā pašvaldība parakstīja tehniskās palīdzības līgumu ar EEEF par ielu apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanas projekta Daugavpils pilsētā īstenošanu.
FM ziņojumā teikts, ka šobrīd liela administratīvo un finanšu resursu daļa valsts un pašvaldību iestādēs ir novirzīta Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, publiskajam sektoram kapacitāte PPP projektu īstenošanai nav liela. Taču no pārskata periodā veicamās analīzes ir secināts, ka publiskais sektors arvien vairāk interesējas par PPP projektu īstenošanas iespējām un meklē resursus PPP instrumenta izmantošanai.
Savukārt CFLA izstrādāja vairākus priekšlikumus PPP attīstības veicināšanai, tai skaitā – veikt informācijas apmaiņu un organizēt informatīvus pasākumus, pilnveidot regulējumu, izstrādāt metodiskos materiālus, stiprināt PPP kompetences centra kapacitāti.
52 mil. ceļam,300 mil. godīgi sadalīs pa savām kabatām….un atkal pietrūks nauda ceļam….
Un te mums ir atbilde,apvedceļš tuvāko 30 gadu laikā vēl nebūs!
varbūt, drīzumā, pēc pirmā pusgada, kopš ķekavniekus priecē jaunas apvedceļš, varētu komersantiem jaunajā RIMI, LĪBĀ un citiem pavaicāt, kā tagad veicas biznesā, salīdzinot ar to laiku, kad vēl Ķekavai cauri traucās tranzīts?
352 tas ir starta cena. Rēāli izmaksas ap 980 . Tas ar nosacijumu kad janodod 2030 gadā.
Pirms pašreizējā kara Polijā AUTOBĀŅA kilometrs maksāja 28 miljonus EUR. Oficiāli statistikas dati.
Patiesību sakot, apvedceļi jau ir jābūvē kā autobāņa posmi.
Kāds bijušais ministrs solīja, ka 2030. , ja nekļūdos, A7 būšot autobānis, jo kaut kur pavīdēja arī tāda ES prasība.
Pretējā gadījumā sanāks tāda pati naudas izniekošana kā ar esošo vietām 1,5 joslu A7 , kas maksāja 2 miljoni latu kilometrā, bet praktiski kļuva tikai bīstamāks par bijušo ceļu.
Kāds spēj saprātīgi plānot, projektēt, būvēt un neizniekot naudu? Kāds par kaut ko reāli atbild?
Nē…
Klau, tauta! Kāds zin, kas tas par zvēru “Bauskas novada pašvaldības PPP iecere par kultūras infrastruktūras attīstību Bauskas vecpilsētā”? Izklausās pēc kaut kādas mega rebes.
Klau, kā tad tu nezini, kas tas ir par zvēru. Mūsu izcilā pašvaldība īpašu kultūras centru grib izbūvēt bijušajā Lodiņa alus brūzī Mēmeles krastā Rīgas ielā. Tad nu šim mega projektam arī plāno PPP.
Tā mūsu kultūra no Kalna ielas pārcelsies uz Rīgas ielu. Būs plaša koncertzāle un daudz vietas apmeklētājiem 🙂 Gan jau vēl kādas gaisa pilis izdomās būvēt.
Un jums liekas, ka pašreizējais kultūras nams ir piemērota mūsdienu pasākumiem? Noteikti sada iecere par PPP būtu jāatbalsta
SAKĀRTOJIET ESOŠOS CEĻUS UN TAD BŪVĒJIET JAUNUS! KĀDS NEIZBRAUCAMS APLIS IR PRETĪ RIMI! KAUNS! CIK ILGI LAUZĪSIM AUTO BRAUCOT PA ŠĪM BEDRĒM?
Piekrītu.Tā ir laba iecere.Lai izdodas.
Pilnīgi garām! Novada kultūras namam jāatrodas plašā vietā ar autostāvvietām. Tam bija paredzēts RIMI laukums. Pat testa pāļi laikam bija iedzīti. Alus fabrika būs tikai budžeta naudas pārsūknēšanas shēma un kādi pietuvinātie un viņu bērni tiks uz zaļa zara, jo alus fabrika kādam pieder. Kam ir tas placis starp mūzikas skolu un A7? Tur kaut ko pašvaldība pārdeva un atkal pirka…. Ka tik sashēmot un čiberizēt!
un saucas šī kultūra- ziedojiet, ziedojiet it visam, sākot no bērniem un beidzot ar sirmgalvjiem, pa vidam vēl kaut ko darba spējīgiem cilvēkiem, Tā kā piepildīsim pārtikas pakas un miljonus savu nodokļu un ES naudas ziedosim sadalīšanai starp apsviedīgiem cilvēkiem ar nākotnes redzējumu….
Bauskā ir Codes kolhoza kultūras nams. Jau uzcelts un diezgan neizmantots. Tas pats ar Līduma un citiem tuvējiem kultūras namiem. Skaidri spīd cauri vēlme kārtīgi sadārdzināt un apgūt ļooti daudzus miljonus, palielinot novada parādu un gūstot personīgus labumus. Alus fabrika ir privāta un vislabāk tur iederētos tehnikas un senās būvniecības ekspozīcija kopā ar viesnīcu un restorānu, varbūt kas līdzīgs M.Gaiļa Ģipša fabrikas kompleksam Ķīpsalā.
Vecpilsētā māju īpašnieki remontiem no pašvaldības var saņemt laikam līdz 1500 EUR , bet viens, visvienlīdzīgākais varēs saņemt miljonus? Kā tur ar to partnerību? Sāksim ar A.Pučes raidījumu….
Tantes runāja, ka Lodiņa alus rūpnīcu tikko kāds nopircis, nezinu kā tas ietekmē pašvaldības plānus.
Par apvedceļu runājot.. Nu viss ok, kā bija attīstības plānā uz 2030.-beigām, tāpat arī varbūt paliks, tas nekas, ka politisku iemeslu dēļ tiek atkal pacelts kā top jautājums. Vēlēšanas kā nekā tuvojas.
Tantes varbūt runā, bet ierakstos, reģistros nekas tāds nerunā. Vēl 9. februārī ss.lv bija sludinājums, kur īpašumu pārdeva par 2 600 000 eiro. Īpašniece ir SIA BTY, Dace Ozoliņa, kas ir bijušā īpašnieka Leopolda Ozoliņa bijusī sieva. Bet varbūt tikai tāds viltīgs gājiens. Jo kā redzam presē tad Leopolds māk lietas grozīt. Tiesas priekšā stājies par viltotas ( likvidētās alus darītavas, Bauskas “SIA Lodinga” uzņēmums īpašnieks Leopolds Ozoliņš (1958), ziņoja “Latvijas Avīze”).
Ozoliņu policijai uzrādījis kāds Andris S., kurš, aizturēts par naudas viltošanu, piekritis sadarboties un atklāt personu, kas pārdodot viltotus ASV dolārus. 2016. gada 23. februāra vakarā Andris sadarbībā ar policiju sarunājis tikšanos ar Ozoliņu Rīgā, “Neste” Vienības gatvē, savā auto, min “Latvijas Avīze”.
Saruna ierakstīta, Ozoliņam līdzi bijušas trīs dažādas kvalitātes viltotas 100 dolāru banknotes, kuras viņš pārdevis attiecīgi par 30, 35 un 40 eiro. Ozoliņš solījis, ka nākamajā dienā var piegādāt 10 000 dolāru, ja iedošot priekšapmaksu 3170 eiro, bet policija viņu aizturēja.
Satiksmes ministrija un “Valsts autoceļi” par Bauskas apvedceļu sauc četru joslu maģistrāli no Ķekavas līdz Lietuvas robežai – 47 km. 2022. gadā tika saukta summa 301 miljons , šogad jau 352 miljoni. Faktiski Bauskas apvedceļš ir tikai kādi 7 km, ko vēlāk var integrēt lielajā maģistrālē un summas ir attiecīgi sešas reizes mazākas. Ar lielajiem cipariem manipulē, lai attaisnotu Bauskas apvedceļa nebūvēšanu. Kamēr baušķenieki būs gļēvi, nekas nemainīsies.
Lai tik nebūvē, nemaz negribu apvedceļu. Pilsēta bez tranzīta nespēs noturēt esošo līmeni, kur nu vēl augt, nemaz nerunājot par visu parādu atmaksu.. Caurbraucēji jau speciāli tādā čuhņā nebrauks, ja Rīga ir 60km un uz LT pusi Paņeveži 80km.
Plānojam Bausku uzturēt ar ko tieši? Vietējo tūrismu sezonas laikā? Ar Bauskas industriālā parka attīstību? Kaut kā nav manīts, ka iedzīvotāji vai vadība būtu ieinteresēti tā attīstībā.
Kamēr Bauskas iedzīvotāji un vadība nepieņems to, ka pirms apvedceļa ir jāsaved kārtībā tas kā pilsēta un novads taisās pastāvēt bez apvedceļa, tikmēr to apvedceļu nevajag.
Kādu līmeni tu te vēlies uzturēt? Izplūdes gāžu, sastrēgumu, sajātā asfalta vai Rimčika apgrozījuma? Kam tev tas?
Sastrēgumus rada vietējie, kad visi čupā brauc uz vai no darba utt. Attiecīgi izplūdes gāzes vistrakākās ir tieši tad, vai ne? Ceļu jau nu sabojās jebkurā gadījumā, tas nav mūžīgs. Tāpat pa pilsētu brauc vietējie smagie, traktortehnika utt utjp. Par pēdējiem CSN arī atbildīgie ir bijuši vietējie.. Šitā visa retorika, ka visas problēmas rada tranzīta satiksme galīg neiztur kritiku.
Ja taisamies šo tranzīta satiksmi izskaust, tad izdomājam kā uzturēt pilsētas un novada ieņēmumus (t.sk. nodokļu) līmenī, jo tranzīts tos noteikti ietekmē, lai kā negribētos. Bet skaidrs, ka tas arī nebūs labi, jo jebkāda attīstība industriālajā parkā nozīmēs papildus satiksmi pilsētā, lai visi kam vajag tiktu tur un ārā no pilsētas.
Izklausies pēc verga, kas tā pieradis pie savām važām, ka bez tām nespēj sevi iedomāties. Slikti vietējie, kas pāris kilometrus pusstundu brauc uz darbu. Sliktas Bauskas mammas, kas ved bērnus uz skolu. Kropla loģika.
Nū, pašvaldībā alus fabrikas -kultūras centra ideja briest jau vismaz pāris gadus, tātad visticamāk kopdarbībā ar dolāru darboni, ja tā ir taisnība. Ja tā ir taisnība, tad pašvaldībā ir reputācijas ziepes. Japāņi tādos gadījumos taisa harihiri.
Es drīzāk piekrītu Gļēvajam. Loģika nav kropla. To, ka principā katram vai tuvu katram Bauskas iedzīvotājam (pat skolēniem…) ir auto un viņi izvēlas ar tiem pārvietoties ik dienā, pat sīkos attālumos, tādējādi radot satiksmi.. To apvedceļš neizmainīs. Tas jārisina savādāk – veloceliņu infrakstūra, sabiedriskais transports (jā, skan smieklīgi, apzinos) utt utjp. Bet vai tādai mazai sādžai kā Bauska kaut kas no tā ir risinājums, nu nezinu.
Par apvedceļu arī dalītas sajūtas – no vienas puses būtu labi, no otras puses ir nedaudz bail, ka tas nenāks par labu pilsētas izaugsmei, jo no kā tad tiešām dzīvosim, no “lauku tūrisma”? Kaut kā neticās, ka tas ir dzīvotspējīgs risinājums.
Tur atkal spēlē iesaistās izdaudzinātais “industriālais parks”, bet par to tik pat dalītas sajūtas kā par apvedceļu – būtu jau labi, darba vietas, nodokļi un citi labumi, bet ja nu tiešām smird vai ir videi vai nedod dievs dzīvībai bīstami.
It kā jau tāpēc mums tie deputāti ir un viņiem par to būtu jādomā un jāpieņem lēmums, bet šie izskatās ir aizņemti ar citām lietām un populistiku.
Bez A7 cauri pilsētai nekādi sastrēgumi Bauskai nedraud. Kas attiecas uz tēmu, ka cilvēki pat nelielos attālumos brauc ar auto, domāju, ka tā lielākoties tomēr nav izlaidība, bet reāla šodiena dzīves nepieciešamība. Mammas aizved bērnus uz skolu un pa galvu kaklu skrien tālāk savos darbos. Daudziem mašīna kalpo biznesam – vest materiālus, braukt uz darbu, kas parasti nav turpat sētsvidū. Lai puslīdz normāli iztiktu, šodien ir jāskrien kā vāverei ritenī. Ar kājām pa Bausku lēni dreifēt var atļauties tikai tie, kas jau pelnītā atpūtā. Arī bailēm, ka apstāsies pilsētas izaugsme, nevajadzētu būt, jo pēdējos gadu desmitos nekāda izaugsme te nav vērojama. Bauska ir graustu un pusgraustu pilsēta, kurā kā dēles zīžas iekšā tikai arvien jaunas lielveikalu ķēdes.