Iedzīvotāji sākuši izpārdot īpašumus gaidāmās munīcijas rūpnīcas tuvumā

Jāņupes ciematā valda nemiers: tā iedzīvotāji ir satraukti, jo jau nākamgad pavisam netālu no viņu mājām – Bauskas novada Iecavas pagastā- paredzēts sākt moduļu munīcijas rūpnīcas būvniecību, ziņo portāls kasjauns.lv, atsaucoties uz LSM+ raidījumu “Сегодня вечером”. Projekta vērtība ir 26 miljoni eiro, un rūpnīca aizņems 86 hektāru lielu teritoriju. Daudzi iedzīvotāji par gaidāmo militāro ražošanu uzzināja no ziņām — un tagad uzdod jautājumus par drošību.

Raidījuma aptaujātie iedzīvotāji visi kā viens bija pret rūpnīcas būvniecību, taču TV kameru priekšā uzdrošinās runāt vien daži.

“Sabiedriskā apspriešana nenotika. Kā aizsardzības ministrs teica — Iecavā ir bijusī militārā bāze. Tikai šeit iespējams. Nu protams, esmu pret! Kādēļ šeit vajadzīga kāda militārā daļa vai kaut kas saistīts ar karu?” – raidījumam pauda Valērijs.

Dmitrijs atklāj: “Man kaimiņi atsūtīja feisbukā ziņu, ka šeit būšot stratēģisks objekts. Tas tikšot būvēts tuvākajā laikā. Cik man zināms, cilvēki sākuši panikot un pārdot savus īpašumus. Tieši vakar atbrauca cilvēki un saka: šeit ļoti daudz kas tiek pārdots. Iepriekš tā nebija. Tas nav tādēļ, ka pienākusi pavasara un vasaras sezona. Domāju, cilvēki satraucas, jo neviens nevēlas militāro rūpnīcu. Protams, attieksme ir ļoti negatīva — šī brīža pasaules situācijā tas ir potenciāls mērķis, ja konflikts saasināsies. Un otrkārt — piesārņojums.”

Tikmēr vairāki nekustamo īpašumu pārdevēji norāda, ka galvenais pārdošanas iemesls esot tas, ka ciemats ir tālu no pilsētas. Turklāt tuvumā jau atrodas esošs militārs objekts, un pēdējā laikā vietējiem radušās problēmas ar internetu un mobilo sakaru kvalitāti. Iedzīvotāji pat vērsušies Aizsardzības ministrijā ar oficiāliem iesniegumiem.

“Internetam un mobilajiem sakariem ir problēmas. Mēs pat uzstādījām papildu antenu. Visus gadus viss bija kārtībā. Un pēkšņi kaut kas mainījās. Nu, viņi gan teica, ka viņiem ar to nav nekādas saistības. Es saņēmu oficiālu vēstuli,” norāda Rita. 

Rūpnīcas būvniecību īsteno Valsts aizsardzības korporācija. “Teritorija, kur paredzēta rūpnīca, vēsturiski ir saistīta ar militāro nozari. Nav plānoti nekādi darbi, kas varētu ietekmēt iedzīvotājus vai apkārtējo teritoriju ārpus objekta robežām. Mēs vienmēr esam snieguši informāciju par būvniecību gan medijiem, gan pašvaldībai, cik to atļauj aizsardzības nozarei raksturīgais konfidencialitātes līmenis. Ražošanas partneri ir starptautiski pazīstami uzņēmumi ar daudzu gadu pieredzi militārajā rūpniecībā un labu reputāciju,” teikts oficiālajā atbildē.

Portāls kasjauns.lv ziņo, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds apliecinājis, ka iedzīvotājiem nekāda apdraudējuma nebūs — tikai ieguvumi. Jaunas darba vietas un infrastruktūras attīstība. “Es neredzu, ka tas negatīvi ietekmētu vietējos iedzīvotājus. Skaidrs, ka visi drošības pasākumi būs ievēroti, un uzreiz jāsaka — tas ir ieguldījums mūsu industrijā, tautsaimniecībā un bruņotajos spēkos kopumā. Tas ir ļoti svarīgi reģionam. Šeit attīstās īpaša militārā bāze. Tiks izveidota ražošanas līnija, darba vietas, ražošanas attīstība. Es saskatu tikai pozitīvus aspektus. Un, protams, mums ir jākliedē bažas, ka tas varētu kaut kā negatīvi ietekmēt vietējo sabiedrību, piemēram, trokšņu vai citu problēmu dēļ.”

Moduļu lādiņu rūpnīcas būvniecība sāksies šī gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka februārī Ministru kabinets lēma par vairākiem būtiskiem pasākumiem, lai veicinātu Latvijas aizsardzības industrijas attīstību. Proti, valdība apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē. Tāpat tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss nekustamajam īpašumam “Ziemeļnieki”, Bauskas novadā, kur plānots izveidot rūpnīcu.

Iepriekš ziņu aģentūra LETA ziņoja, ka pērn izveidotā valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

“Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī,” intervijā ziņu aģentūrai “LETA” pauda SIA “Valsts aizsardzības korporācija” valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban “Valsts aizsardzības korporācija” veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd “Valsts aizsardzības korporācija” gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Jautāta, vai būvniecības iepirkums jau ir sagatavots un izsludināts, Ķirse skaidroja, ka “Valsts aizsardzības korporācija” šobrīd strādā pie visiem posmiem vienlaicīgi. Aizsardzības ministrija arī savā pusē strādā pie dokumentiem, jo nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Ķirse apgalvoja, ka plāns ir ļoti skaidrs un detalizēti salikts uz laika ass, un pauda pārliecību, ka tas tiks atbilstoši īstenots.

Kopā ar ministriju “Valsts aizsardzības korporācija” ir ciešā un regulārā saziņā ar Bauskas pašvaldību, informēja Ķirse, norādot, ka būs nepieciešami arī saskaņojumi ar pašvaldību.

Ķirse stāstīja, ka “Valsts aizsardzības korporācijai” ir akcionāra gaidu vēstule – uzņēmuma ceļa karte, kurā ir noteikti mērķi, tostarp sadaļa, kas attiecas uz to, kā “Valsts aizsardzības korporācija” finansē savu darbību. Tur ļoti skaidri pateikts, ka sākumā uzņēmums izmantos valsts budžeta līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas iezīmētā budžeta daļa, bet savā darbībā nākotnē “Valsts aizsardzības korporācija” nedrīkst būt atkarīgi tikai no budžeta vien.

Ķirse skaidroja, ka “Valsts aizsardzības korporācijai” ir jāskatās, kā uzņēmums var savus projektus finansēt no citiem līdzekļiem, piemēram, Eiropas fondiem, NATO līdzekļiem.

“Tāpat mēs arī ļoti optimistiski skatāmies uz finanšu tirgiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Protams, projektiem īstenojoties, ar laiku mums pašiem būs savi ieņēmumi un tad attiecīgi varēsim no tiem finansēt nākamos projektus,” teica Ķirse.

Runājot par munīcijas ražošanas projektu, Ķirse skaidroja, ka ir nepieciešama nacionālā finansējuma daļa, un tiek strādāts pie tā, lai to saņemtu. Būs nepieciešami gan kapitālieguldījumi, kas ir būve un ar to saistītā infrastruktūra, gan finansējums sākotnēji apgrozāmajiem līdzekļiem, pirms uzņēmuma darbībā parādīsies plānotie ieņēmumi.

Jautāta, kāds ir kopējais finansējums, Ķirse sacīja, ka 11 miljoni eiro ir paredzēti būvei un apmēram 15 miljoni eiro apgrozāmajiem līdzekļiem. Apgrozāmie līdzekļi nepieciešami izejvielu savlaicīgai pasūtīšanai, izejvielu noliktavas uzturēšanai, ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ķirse stāstīja, ka šis Eiropas projekts domāts tam, lai novērstu izteiktos pudeles kaklus munīcijas ražošanā, sākot no izejmateriāliem līdz pat gatavai produkcijai. Konsorcijs kopumā risina gan vienu, gan otru problēmu.

“Man jārespektē konfidencialitāte, līdz ar to es nevaru atklāt to, kādu sadaļu katrs partneris šajā projektā īsteno. Taču varu teikt, ka katrs projekta dalībnieks risina kādu no šīm problēmām. Visi projekta dalībnieki strādā, lai projekta rezultātā mēs iegūtu modulāros lādiņus,” teica Ķirse.

Viņa piebilda, ka munīcijas rūpnīcas projektu “Valsts aizsardzības korporācija” īstenos pati un arī pati komplektēs produktu – modulāros pulvera lādiņus. Kompānijas stratēģiskais mērķis ir, ka nākotnē tā kļūst par holdinga kompāniju. Līdz ar to Ķirse skaidroja, ka nākotnē tiks vērtēts, vai munīcijas ražošanai ir lietderīgi kļūt par meitasuzņēmumu, bet šobrīd konkrētu plānu nav.

Vaicāta, vai jau ir apzināts, kam lādiņus varētu pārdot, Ķirse sacīja, ka jebkurš “Valsts aizsardzības korporācijas” projekts būs saistīts ar ražošanu, un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vienmēr jābūt uzņēmuma primārajam klientam.

“Tā tas būs arī šajā projektā, bet, protams, tāpēc tas arī ir Eiropas projekts, kurā mēs esam pieci partneri, līdz ar to mēs nerisinām tikai NBS vajadzības. Modulāro pulvera lādiņu ražošanas apjomi ir plānoti tādi, lai nodrošinātu arī citus partnerus. Plānotais ražošanas apjoms ir 50 000 lādiņu gadā,” sacīja Ķirse.

Viņa piebilda, ka, pirmkārt, projekts ir drošības garants, ka NBS munīcija būs nepieciešamā apjomā. Tāpat munīcijas ražošanas sektorā ir sīva konkurence, un šis projekts ir “Valsts aizsardzības korporācijas” ieejas biļete iekļūšanai ārvalstu ražotāju piegāžu ķēdēs.

“Tātad ar šo projektu varam ielikt kāju durvīs. Tāpēc esam priecīgi, ka mums ir starptautiskie partneri, kuri ir lieli ražotāji, ražotāji ar vārdu, ar savu klientūru. Mēs ar šī projekta partneriem strādājam arī pie citu iespējamu nākotnes sadarbības projektu izvērtēšanas,” teica Ķirse.