Rundāles novada viesu namā «Baltā māja» jau vairākus gadus tiek rīkota kupla ielīgošana, kas pēc kultūras darba speciālistes Lilitas Lauskinieces scenārija un režijas allaž ir kādā tematiskā zīmē. Pērn visa saulgriežu svinību diena bija Blaumaniskās notīs, šogad, 22. jūnijā, – latviešu leģendārās filmas «Tās dullās Paulīnes dēļ» atceres noskaņās.
«Mums tieši tas visvairāk patīk Rundāles novadā organizētajos svētkos, ka te prot lieliski tiem piedot kādu caurviju motīvu un īpašu «odziņu»,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» atklāja vairāki no Bauskas šurp atbraukušie viesi.
Visu svētdienu pa «Baltās mājas» pagalmu rosījās gan vietējie ļaudis, gan kaimiņi, gan tūristi no pasaules malu maliņām. Daudzi dienu iesāka, atverot Lauras Ikertes keramikas cepli un čakli eļļojot vēl siltos māla podus, ko bija darinājuši jūnija sākumā te notikušajā mākslas plenērā.
Visi kopā ar Svitenes folkloras kopu varēja vērt vaļā «Līzbetes dziesmu kladītes» un dziedāt un dancot uz nebēdu. Leona Zarāna vadītie dziedātāji spēja latviskās rotaļās jestri iesaistīt gan rundāliešus, gan nīderlandiešus un krievus, kuri sākumā bija bailīgi un negribīgi dejotāji, bet pēcāk nebija no danču plača prom dabūjami.
Kā atceramies, Paulīne un Līzbete, ko tik neaizmirstami spēlēja Lilita Bērziņa un Lidija Freimane, naski sēņoja, lai sapelnītu naudiņu greznām bēru kleitām. Uzņēmīgas un čadīgas sievas. Tālab visu līgotāju un Jāņu bērnu cienāšanai uz ugunskura tika vārīta sēņu zupa ar īstām baravikām. Noskaņas radīšanai galdā degustācijai tika liktas visādas pašgatavotas zaftes.
Spēlfilmas «Tās dullās Paulīnes dēļ» darbība noris pagājušā gadsimta 20. – 30. gados, par štātēšanos jeb ģērbšanās stilu abas galvenās varones domāja pat visu mūža nogali, tālab svētdienas sarīkojumā modei tika veltīta īpaša pusstunda. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Aigars Urtāns bija «izvēdinājis» muzeja pūra lādi un no tās krājumiem atvedis vairākas 20. – 30. gadu kleitas, cepures un citus aksesuārus, lai parādītu un pastāstītu, kā ģērbās ļaudis tolaik.
Rundāles novada jauniešu teātra studijas «Savējie» meitenes demonstrēja tērpus, bet A. Urtāns tos komentēja. Klausītāju kuplajam pulkam tika stāstīts gan par frizūrām, gan kleitām un apakšveļu, netika apieti arī intīmi aksesuāri – tolaik tamborētie biksīšu ieliktnīši.
Vēsturnieks klātesošajiem noslēgumā pavēstīja, kādi bijuši trīs nosacījumi 20. – 30. gadu modernai sievietei: prasme skaisti smēķēt, šķībi nēsāt cepurīti un nagus krāsot spilgti sarkanus.
Ļaudis priecājās par novadnieku amatierteātra «Stella» izrādīto lugu «Pēc gada «Ezerkalniņos»», kā arī par iespēju noskatīties latviešu jaunāko spēlfilmu «Džimlai Rūdi Rallallā». Režisoru Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa darbu kritiķi neslavējot, bet tautai tā patika un patiks, jo tur ir mūsu dzīves absurdā patiesība, smiekli caur asarām un brīnišķīgu Latvijas aktieru plejāde.
