Iestādi un priecājies! Iecavas puses “Sidrabiņu” dārzā aug vairāk nekā 300 peoniju šķirņu

Iespējams, mīļākie latviešu ziedi – peonijas. To jaunās šķirnes nebeidz pārsteigt un valdzināt

Mūsu puķumīļu sirdis peonijas iekarojušas jau kopš 19. gadsimta. Pēdējos gados šī mīlestība kļuvusi vēl kvēlāka. Iecavas puses «Sidrabiņu» dārza un vairāk nekā 300 peoniju šķirņu saimniece Elīna Kilēvica to skaidro šādi – turpina parādīties arvien jaunas šķirnes, turklāt cita par citu skaistāka, tāpēc interese par šiem ziediem nenoplok.

Dzīvē daudz, daudz skaistākas
Kā solījām maija sākumā, kad pie Elīnas pētījām magnoliju daudzveidību, atgriezāmies viņas dārzā, alkstot redzēt neskaitāmās peoniju variācijas. Izrādās, šogad peonijas nedaudz aizkavējušās. Ja pērn agrāk ziedošās ap 21. maiju jau bija pilnziedā, tad tagad daudzām pumpuri vēl tikai pavisam kautri atklāj kādu zieda volāna maliņu.
Pirmā šogad un arī pērn 4. maijā uzziedēja ‘Anika’, kuras blāvi rozā ziedlapas caurauž lavandas toņa dzīslojums un tonējums viducī. Šī šķirne dobi rotā arī ar tumšajiem dzinumiem, kad tie spraucas no zemes ārā, bet rudenī sēklotnēs spulgo koši sarkanas sēklas.
Toties paspējām vēl uz kokveida peoniju ziedēšanu, kas pagājušajā gadā ap šo laiku jau bija finišējusi. Līdzšinējā mērenā temperatūra ļauj cerēt, ka peoniju ziedoni varēs baudīt krietni ilgāk, nekā pirms gada, kad tveice ziedus burtiski izcepa.
Arī Elīnu peonijas savaldzinājušas ar šķirņu pārbagātību, turklāt tās ir īstas dārza ilgspēlētājas. Te gan jāpiebilst, ka uz peonijas patieso krāšņumu arī nedaudz jāpagaida. Tikai pēc četriem, pieciem gadiem var pilnībā novērtēt gan tās ceru, gan ziedus.
Vēl viens peoniju pluss – šīm krāšņo ziedu īpašniecēm vajadzīga tīri simboliska kopšana. Elīna to raksturo lakoniski: iestādi un priecājies! Un viņa patiešām priecājas – arī tikšanās dienā apbrīnojot, kādi toņi atklājas ziedos, cik skaisti uz lapām un pumpuriem sagulušas rīta lietus lāses. Elīna pārliecinājusies – lai cik pievilcīgas šķirnes neizskatītos internetā vai katalogā, dzīvē tās vienmēr pārsteidz un ir daudz, daudz skaistākas.
Mīnuss, kas gan ir daudziem krāšņumaugiem, augsta cena stādmateriālam. Izplatītākās šķirnes, protams, ir pieejamas, taču retumi var izmaksāt arī tūkstošus.