Ceturtdien, 6.jūlijā, Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notiks
Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga iesvētīšana pēc restaurācijas, portālu informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste Ilze Kusiņa.
Ceremonijā piedalīsies Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas
Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības
priekšsēdētājs barons Klauss fon Hāns, Latvijas Lauksaimniecības
universitātes pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.
Princis Kārlis Jēkabs bija Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes
Luīzes Šarlotes trešais dēls, audzis deviņu bērnu ģimenē, studējis
Ženēvā. 1676.gadā viņš bija kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča
armijā Holandē. Saņēmis vēsti par mātes nāvi, princis devās uz Kurzemi,
bet Berlīnē, saslimis ar vēdertīfu, nomira. Apbedīts Kurzemes hercogu
kapenēs Jelgavā alvas sarkofāgā.
Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs liecina par agrīnā baroka izpausmēm
Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas
lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un
hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi –
sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un
zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē
kara, uzvaru un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi
akanti, ziedu un lapu vītnes, skaidroja Kusiņa.
Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas
procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija
dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un
zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.
Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles
pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka
Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā.
Vispirms veikta sarkofāga tehniskā restaurācija – plaisu aizlodēšana un
slīpēšana, iepriekšējo lodējumu noņemšana, senās balsta sistēmas
atjaunošana, papildu rāmja izgatavošana, savienojuma vietu labošana,
zudumu vietu aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, jaunu
alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā. Pēc tam notika virsmu
konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un attīrot alvu no
oksidācijas produktu slāņa. Visbeidzot tonēšana, lai atjaunotās daļas
neatšķirtos no senajām, un aizsargvaska uzklāšana. Sarežģītajā procesā
restauratoriem palīdzēja agrāk uzkrātā bagātā pieredze.
Muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši vienpadsmit sarkofāgus,
daļēja restaurācija veikta diviem sarkofāgiem, bet jau šogad turpināsies
darbs pie pārējiem.
