Brunavā nošauto suņu lieta sāpinājusi daudzus, taču klusas traģēdijas pie mums notiek daudz biežāk. Nezināms daudzums slimību nomocītu, nevienam nevajadzīgu bezsaimnieka kaķu sāk dzīvi vienkārši uz ielas. Bauskas novadā pašlaik bezsaimnieka kaķu populācijas regulācija atstāta pašplūsmā, rūpes iespēju robežās uzņēmušies tikai pašaizliedzīgi līdzpilsoņi brīvprātīgā kārtā.
Laiku un naudu netaupa
Pēc sātīgām vakariņām un draiskām rotaļām mazie pūkainīši, cieši saspiedušies, bauda spēka snaudienu. Pēc brīža viņi atkal modīsies, lai turpinātu skriešanos, cīnīšanos un citas kaķu bērnu attīstībai svarīgas nodarbes. Vēl pirms neilga laika šie smukulīši un divi viņu radiņi ar aizpūžņojušām acīm bija palikuši likteņa varā kādā novada ciematā.
Terēze ir viena no tām, kas diendienā rūpējas par bezatbildīgu ļautiņu pamestajiem dzīvniekiem. Viņas rīts sākas ap pulksten pieciem, jo pirms darba vēl jāpagūst pabarot savi un aprūpē paņemtie kaķi, jāiedod tiem zāles, jāiztīra tualetes kastes. Vienās brokastīs kaķiem izbarotas vairāk nekā 10 mitrās barības paciņu. Pa dienu sasirgušie kaķēni, jo parasti tie ir vīrusu un citu slimību nomocīti jau no dzimšanas, vēl jāpagūst aizvest pie ārsta, citam jāiedod kārtējā zāļu deva.
Terēze tik pēc astoņiem vakarā ir mājās, jo piestrādā otrā darbā, lai nopelnītu kaķu aprūpei nepieciešamos līdzekļus. Viņa gan nav skaitījusi, cik kopumā tam iztērē, taču tie, kam mājās ir kaut viens lolojumdzīvnieks, zinās, ka summa ir ievērojama.
«Mēs taču esam cilvēki»
Stāsti par to, kāda dzīve kaķēniem bijusi uz ielas, ir cits par citu šaušalīgāki. Dzīvnieciņi ir ne tikai slimību novārdzināti, bet arī pastāvīgā apkārtdzīvojošo apdraudējumā. Kāds gribējis nosist ar akmeni, cits turpat ūdens toverī noslīcināt, bet vēl citur mazulīši dzīvi vienkārši iemesti atkritumu konteinerā.
Klausoties Terēzē, kakls aizžņaudzas, cik skarba dzīve uz ielas ir kā maziem, tā lieliem kaķiem. Stāstot par cilvēku vienaldzību, paejot garām nelaimē nonākušiem ķepaiņiem, Terēzei aizlūzt balss un acīs sariešas asaras: «Ja mēs katrs kaut to mazumiņu paveiktu, pasaule jau būtu labāka. Mēs taču esam cilvēki, mums par viņiem jābūt atbildīgiem. Vai kas mēs esam?!»
Apbrīnojami, ar kādu pašaizliedzību Terēze rūpējas patiesībā jau par svešiem kaķiem, kurus daudzi izliekas neredzam. Aprūpei vajadzīga ne tikai fiziska izturība, bet arī emocionāls spēks. Terēze nenoliedz, ka ik pa laikam sanāk arī kārtīgi izraudāties, taču jāturpina, lai kaķēnus dabūtu uz kājām un atrastu tiem mājas. Asaras birst arī tad, kad jāšķiras no mazā audžukaķēna, kurš izlolots no dzimšanas, bieži izvilkts no nāves un ar kuru tik daudz kopā piedzīvots.
Iemīļo no pirmā skata
Kaķu bērnu glābšanā Terēze ierauta nejauši pirms četriem gadiem. Saņēmusi foto no garāžas, kur kaķene tikko kā laidusi pasaulē mazuļus. No pirmā skata iemīlējusi kaķu mammu un nolēmusi, ka vēlas viņu glābt. Tiesa, tik vienkārša gan glābšanas operācija nebija, jo kaķene rokās nedevās. Arī tagad jau pēc gadiem tā aizvien ir atturīga un baidās no svešiniekiem. Pēc tam izrādījās, ka tajā pašā vietā jau atkal pasaulē nākuši nevienam nevajadzīgi kaķēni. Savukārt kādā ciemā kaķēnam daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā nomirusi mamma, un arī to Terēze devās glābt. Tā, kā teic pati Terēze, epopeja ar kaķu glābšanu sākusies.
Tagad cilvēki jau zinot, ka Terēze palīdzību neatteiks, ziņo par kārtējiem bēdubrāļiem pagrabā, patrepē vai kastē.
Pa četriem gadiem Terēze izglābusi daudz kaķu, šogad to esot tik daudz kā nekad – būs jau vismaz 30 mazulīši. No kāda ciema kaķēni atceļojuši pat vairākkārt, citā vietā pēc ugunsgrēka cilvēki glābti, bet kaķi atstāti krāsmatās.
Meklē glābēju
Lai cik grūta ikdiena nebūtu, Terēzes balsī nedzird nekādu nožēlu par agrajiem rītiem un to, ka līdz pat pusnaktij nevar doties pie miera. Viņa vienkārši nevar vienaldzīgi paiet garām: «Nav jau kur tos kaķēnus likt – līguma pašvaldībai nebija, patversmes pretī neņem – ko lai dara? Jāmet krūmos?»
Pašvaldība šajos procesos līdz šim nekādi nav iesaistījusies. Terēze teic, ka varētu pat saķert un attransportēt klaiņojošas kaķenes, kas dzemdē metienus citu aiz cita, taču nevar atļauties samaksāt par dzīvnieku sterilizāciju. Jau mazo apkope prasa ļoti daudz līdzekļu. Kad zvana pašvaldības policijai, atbilde parasti skan – «jātiek galā pašu spēkiem» vai «jāstāv rindā». Bet kas zina, kur kaķēni paliks, kamēr tajā rindā stāvēsi? Būtu vismaz ierosinājuši notvert un atvest, lai tālāk risinātu problēmu, piebilst Terēze.Atnāca lūgt palīdzību
Arī pensionārei Ilzei vienmēr bijis kaķis vai pat vairāki, par ko rūpēties un ko pabarot, lai gan viņa nekad nevienu nav iegādājusies vai saņēmusi dāvanā. Arī pašlaik vairāki pieklīdušie pūkaiņi pie Ilzes saņem aprūpi un ēdienu. Šis gads dāvājis vēl vienu satikšanos. Lai cik raižpilna tā bijusi, Ilze nevienu brīdi nenožēlo, ka kādā maija dienā nav vienaldzīgi pagriezusi muguru pagalam izmirkušam, izsalkušam un smagi savainotam runčukam, kurš nācis lūgt palīdzību. Tieši tā Ilze raksturo kaķa izmisuma pilno skatienu un ņaudienus, kad tas satikts uz lieveņa. Tobrīd Ilzei pat prātā nenāca vilcināties, domājot, kam tagad zvanīt, kam pārspēlēt problēmu. Viņa sapratusi tik – ir jāpalīdz! Turklāt, ja arī zvanītu policijai, varētu sanākt, kā jau reiz esot gadījies, ka glābēju tur aizdomās kā vainīgo, kas nespēj parūpēties par saviem mājdzīvniekiem.
Runcis uzņemts, un sācies vairāku mēnešu ārstēšanas process ar dārgu operāciju, pārsiešanām, medikamentiem, jo Murim kakls bija saplēsts gandrīz no vienas auss līdz otrai. Runcis, kā jau pienākas, procesā arī kastrēts. Pirmos mēnešus kaķis pavadījis tikai mājās, bet, jo veselāks kļuva, jo vairāk tam gribējās atgriezties pie vecā dzīvesveida, staigājot tur, kur pašam gribas. Pavisam runci izārstēt vēl gan nav izdevies. Ilze apzinās, ka Muris nekad nevienam tā pa īstam nepiederēs un apturēt viņu nevar, taču viņa runci pa šo laiku ir iemīļojusi. Ilzes mājā viņš vienmēr gaidīts, un viņam tur vienmēr būs pilns ēdamtrauks.
Bezgalīgs stāsts
Ilze zina arī citus cilvēkus, kas jau vairākkārt glābuši kaķēnus un viņu mammas, sterilizējot lielo kaķi, socializējot un aprūpējot mazos, lai tiem pēc tam meklētu mājas. Šie cilvēki paši iemācījušies dzīvniekus notvert un paši iegādājušies inventāru. Viņi ziedo ne to mazo naudu no sava budžeta ārstēšanai, sterilizācijai un pārtikai, kā arī savu laiku un spēku, kaķiem atdodot normālu dzīvi.
Tomēr tas, kā trāpīgi esošo situāciju raksturo Ilze, «nav stāsts ar laimīgām beigām, tas ir stāsts bez beigām vai, pareizāk sakot, ar bezgalīgu turpinājumu, bet aiz tā visa taču ir dzīvas būtnes».
Rūpes par kaķiem – uz privātpersonu pleciem
Veterinārārste Līga Truntika atklāj, ka rudenī ir kārtējais ielas kaķēnu pieplūdums, jo paaugušies vasarā dzimušie. Turklāt noslēgusies dārza sezona, un mazdārziņu kaķi ar savām atvasēm atkal kļuvuši lieki. Klīnikā nav dienas bez kārtēja atnestā klaiņojošā dzīvnieciņa.
Arī vetārstei Ievai Apšānei-Muceniecei biežāk nākas palīdzēt tieši bezsaimnieka kaķiem, kuri cietuši uz klīnikas tuvumā esošās noslogotās Kalna ielas.
Neskatoties uz to, ka šobrīd pastiprināta uzmanība pievērsta suņu klaiņošanai, pēdējos gados situācija ar tiem vetārstu skatījumā esot krietni uzlabojusies. Pie viņiem reti nonākot kāds bezsaimnieka suns, parasti «staigātājiem» ātri vien izdodas atrast saimnieku.
Iecavas veterinārārste Līga Stūre uzskata, ka saimnieki kopumā kļuvuši daudz apzinīgāki un rūpējas par saviem dzīvniekiem. Viņa pieļauj, ka suņu čipošana, regulāras kontroles un sodi nepieciešamības gadījumā, ja saimnieks nereaģē, ir devuši savu artavu. Līdz ar to šajā virzienā arī jāturpina strādāt.
Pēc Pašvaldības policijas datiem, pērn noķerti 42 klaiņojoši suņi un 114 kaķi. 20 dzīvnieki atdoti saimniekiem. Šogad situācija krasi atšķirīga. Tas skaidrojams ar to, ka vasaras mēnešos klaiņojošo dzīvnieku izķeršana novadā vispār nenotika, jo pašvaldībai kopš aprīļa, vairākkārt sludinot iepirkuma konkursus, nav izdevies atrast jaunu pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to šogad noķerti 17 suņi, četri atdoti saimniekiem, un tikai deviņi kaķi. Mazais kaķu skaits pavasara mēnešos diezin vai skaidrojams ar pēkšņu dramatisku bezsaimnieka dzīvnieku skaita sarukumu. Drīzāk tas liecina par to, ka novadā klaiņojošo kaķu jautājums ir atstāts pašplūsmā. Tam piekrīt arī «Bauskas Dzīves» uzrunātie. Kaut ko brīvprātīgā kārtā dara atsevišķi iedzīvotāji, bet kopīgas mērķtiecīgas rīcības nav.
Jūties vainīgs, ka palīdzi
Pēc L. Truntikas novērojumiem, cilvēki dalās divās grupās: tādi, kas var paiet garām nelaimē nonākušam dzīvniekam, un tādi, kas nevar. Šobrīd situācija ir tāda – ja piederi otrajai grupai, pats vien esi vainīgs. Ne velti cilvēki, kas ielas kaķus aprūpē par saviem līdzekļiem un ziedojot savu laiku, nevēlas izpaust savu īsto vārdu. Ne tikai bažās, ka kāds negodprātīgais jau atkal atvedīs kasti ar negribētiem pūkaiņiem, bet galvenokārt tāpēc, ka baidās no apkārtējo un arī pašvaldības nosodījuma. Lai gan dara to, kas bija bezatbildīgo saimnieku pienākums un kur saskaņā ar likumu sava daļa paveicama arī vietvarai.
Pensionāre Ilze sarunā tā arī sacīja – beigās tu jūties vainīgs par visu, par to, ka Bauskā ir kaķi, ka pašvaldībai jāslēdz līgums un jātērē nauda!
Nelaimē nonākušos dzīvnieciņus, kas biežāk ir tieši kaķēni, glābj dažāda vecuma iedzīvotāji. Tā nav viena noteikta grupa, tas ir vienkāršs vidējais Bauskas iedzīvotājs – norāda L. Truntika. Nereti glābēji dzīvnieciņu pēc tam arī patur. Diemžēl ielas kaķiem gandrīz vienmēr ir veselības problēmas, kuras neizārstēs viena brīnumpote. Atkopšanās būs ilgstošs, tātad arī naudietilpīgs process. Vetārsti mēdz nākt pretim un pirmo apskati un palīdzību sniedz par velti vai ar atlaidi, papildus nodrošina vakcināciju pret trakumsērgu vai – bēdīgākajā scenārijā, kad dzīvniekam palīdzēt vairs nevar – eitanizē par saviem līdzekļiem. Taču tās ir privātprakses un nevar segt izmaksas visos gadījumos.
Sterilizēt jau pieaugušus ielas kaķus uz klīnikām nesot retāk, iespējams, tāpēc, ka tas ir padārgs pakalpojums – kaķenēm tie ir 45-50 eiro, runčiem nedaudz lētāk – ap 35 eiro.
Dažkārt par pieklīdušajiem kaķiem rūpes uzņemas daudzdzīvokļu māju iemītnieki, sametot naudu aprūpei vai sterilizēšanai. L. Truntikas klīnikā apmeklētāji mēdzot atstāt arī īpašus ziedojumus, lai varētu sniegt palīdzību ielas dzīvnieciņiem.
Novērst cēloni, nevis cīnīties ar sekām
Kaķu pasaulē tā ierīkots – lai cik slims vai novārdzis dzīvnieks ir, tas ar pēdējiem spēkiem centīsies radīt pēcnācējus. Tāpēc aptaujātās vetārstes ir vienisprātis – ja nenovērsīs cēloni, proti, nesterilizēs kaķenes, būs metiens pēc metiena, kuriem pavisam ātri – jau pēc pieciem mēnešiem – būs savas atvases.
Vispārpieņemta prakse ir notvert klaiņojošus kaķus, sterilizēt tos un pēc tam atkal atlaist brīvībā tur, kur tie paņemti. Sterilizācijas programmas vetārstu vērtējumā strādā ļoti labi.
L. Truntika norāda, ka programmai «Noķer, sterilizē, atlaid» būtu jāaptver vismaz 90% ielas kaķu populācijas, tad problēma ar nevienam nevajadzīgiem kaķēnu bariem būtu ievērojami mazāka. Turklāt šajā procesā var iesaistīties vairākas puses. Kā vienkāršāko ceļu ārste redz atbildīgo institūciju sadarbību ar kaķu koloniju aprūpētājiem. Tikai šie cilvēki zina, kas kaķu barā notiek, un viņiem arī vieglāk notvert dzīvniekus. Pēc tam atbildīgie var nogādāt kaķus vietējiem vetārstiem sterilizēšanai un atvest atpakaļ. Izsaucot dārgus ķērājus no citām Latvijas vietām, var gadīties, ka konkrētajā dienā kaķu uz vietas nemaz nav.
Plāno pievērsties koloniju uzraudzībai
Savukārt L. Stūre problēmas risināšanā saredz dzīvnieku glābšanas organizāciju lomu, līdzīgi, kā tas ir citās valstīs. Tās parasti sabiedriskā kārtā uzņemas atbildību par šo procesu, piesaistot ziedojumus un pašvaldības kompetencē atstājot tikai kritiskos gadījumus.
I. Apšāne-Muceniece darbojusies programmā «Noķer, sterilizē, atlaid» citā pašvaldībā un atzinīgi vērtē tās rezultātus. Diemžēl Bauskas novadā pašvaldība līdz šim nekādi nav piedalījusies kaķu sterilizēšanā.
Novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs «Bauskas Dzīvei» pauda, ka ar jauno līgumu tiks meklēta sadarbība ar veterinārmedicīnas speciālistiem un iespēja piedalīties programmās, lai mērķtiecīgāk varētu uzraudzīt kaķu kolonijas. Viņš arī atgādināja, ka 2023. gadā esot izdevies sterilizēt lielu ielu kaķu skaitu pēc līguma ar nodibinājumu «Dzīvniekupolicija.lv».
Taču I. Romānovs uzsvēra, ka pamatatbildība par tiem, kas pieradināti, ir iedzīvotāju pusē. Viņaprāt, vairāk būtu jāmāca sabiedrība, nevis pašvaldība, kā tai būtu jāstrādā. Savukārt domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks kā lielāko problēmu izcēla pieskatītos, bet nesterilizētos mājdzīvniekus, kuru atvases, ja kaķenēm gadījies kļūt grūsnām, tiek izmestas uz ielas.
Izmantot vietējo veterinārārstu palīdzību
Zvanot pašvaldības policijai, ne viens vien ir noklausījies, cik dārga – ap 300 eiro – ir palīdzības sniegšana vienam klaiņojošam dzīvniekam. Šovasar dzirdēts arī tas, ka nav līguma, līdz ar to pašiem vien jātiek galā.
Tā šķiet galvu reibinoša summa, jo paģērēja arī sarežģītu procesu, kur medicīniskā palīdzība dzīvniekiem netika sniegta tepat uz vietas, bet gan dzīvnieku ķērāju sadarbības klīnikās. Iespējams, arī Rīgā, kur veterinārmedicīnas pakalpojumi ir krietni dārgāki nekā Bauskas novadā.
Taču lielāko daļu medicīnisko pakalpojumu, ieskaitot sterilizēšanu, tikpat labi varētu sniegt vietējie veterinārārsti, ievērojami samazinot izmaksas par palīdzības sniegšanu, un atkristu lieka dzīvnieku transportēšana. «Bauskas Dzīves» uzrunātie vietējie dzīvnieku ārsti pauda gatavību šādai sadarbībai, bet līdz šim tāda ar pašvaldību nav bijusi.
I. Apšāne-Muceniece jau savas privātprakses sākumā pašvaldībai esot ieteikusi slēgt atsevišķu līgumu par medicīnas pakalpojumiem izķertajiem dzīvniekiem, ko var nodrošināt vietējās klīnikas, un citu līgumu par dzīvnieku izķeršanu un patversmes pakalpojumiem, jo tos uz vietas novadā neviens nepiedāvā. Dzīvnieku patver-smes trūkums Bauskas novadā aizvien ir bijis lielākais klupšanas akmens, kāpēc vietējie uzņēmumi nepiedalās iepirkumu konkursos.
Jau ceturto reizi sludinās iepirkumu
Iespējams, ka beidzot risinājumu iesaistīt palīdzības sniegšanā vietējos veterinārārstus varētu ieviest dzīvē līdz ar jauno līgumu par klaiņojošos dzīvnieku izķeršanu – tā atklāja novada domes amatpersonas. Tiesa, pagaidām vēl iepirkuma konkurss nav izsludināts, jo pēc trīs neveiksmīgiem mēģinājumiem, tā arī neatrodot pakalpojumu sniedzēju, tiek precizēts nolikums.
I. Romānovs skaidroja, kāpēc konkursi līdz šim nav rezultējušies ar līgumu: «Šis ir ļoti specifisks bizness ar ļoti ierobežotu konkurenci. Visi pretendenti ir ļoti labi savstarpēji pazīstami, un viens otru apkaro ar visiem iespējamiem paņēmieniem.»
Pašvaldība līdz ar to esot situācijas ķīlniece. Kaut pakalpojumu sniedzēju sāka meklēt jau laikus pavasarī, kad vēl bija spēkā vecais līgums, līdzšinējie pūliņi neesot vainagojušies panākumiem. Izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka pastāstīja, ka tagad pašvaldība ir uzrunājusi arī vietējos veterinārārstus un tie izteikuši gatavību startēt iepirkumā kā ģenerāluzņēmēja sadarbības partneri.
Niša joprojām brīva
I. Romānovs norādīja, ka kopumā klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas un palīdzības sniegšanas pakalpojumu niša novadā ir brīva un uzņēmējiem ir iespēja šādā virzienā attīstīt savu darbību. Te gan jāpiebilst, ka patversmes izveide nav vienkārša, jo jāievēro virkne prasību, tāpēc diezin vai būs daudz gribētāju ieguldīt naudu un resursus jaunā struktūrā, ja līguma termiņš ir tikai viens gads.
Kopš oktobra sākuma novadā vismaz pagaidu režīmā atjaunota palīdzības sniegšana klaiņojošiem dzīvniekiem. Kopš 30. septembra pašvaldība ir noslēgusi līgumu 3000 eiro vērtībā par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un nogādāšanu patversmē, kā arī kritušo dzīvnieku savākšanu ar «Dzīvnieku glābšanas biedrību». No 1. oktobra patversmes un veterinārmedicīniskos pakalpojumus sniedz Latvijas Biozināt-
ņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) par aptuveni 7000 eiro. Tā «Bauskas Dzīvi» informēja pašvaldības izpilddirektors.
Iedzīvotājiem, tāpat kā līdz šim, vispirms palīdzība jāmeklē pašvaldības policijā, kura tālāk sazināsies ar pakalpojumu sniedzējiem. ◆
Citu pašvaldību pieredze
Kuldīgas novads
Kuldīgas pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa pastāstīja, ka bezsaimnieku kaķu sterilizācijas programma «Noķer, sterilizē, atlaid» visā novadā darbojas kopš 2019. gada.
Programma ieviesta, jo daļa iedzīvotāju kaķus nesterilizē, neuzrauga savus mīluļus, bieži arī pamet, un rezultātā tie kļūst par bezsaimnieku kaķiem. Ļoti bieži esot gadījumi, kad saimnieku mājas kaķenes, kuras nav sterilizētas, brīvi iet ārā un kaķēnus piedzemdē kaimiņu īpašumā. Līdz ar to rūpes par it kā bezsaimnieka kaķēniem jāuzņemas pašvaldībai, kas ļoti ietekmē budžetu, jo tērējamo resursu apjoms katru gadu palielinās.
Līdz šī gada 1. oktobrim kopumā programmā sterilizēti 694 kaķi. Šogad līdz oktobrim pašvaldība par budžeta līdzekļiem sterilizējusi 98 kaķus. Septembrī sākta kaķu sterilizācija sadarbībā ar labdarības fondu «Sofi», un papildus sterilizēti vēl 73 kaķi.
I. Putniņa ir piesardzīga, runājot par rezultātiem. Bezsaimnieku kaķu skaits ir ierobežots, taču nevarot teikt, ka kopumā to paliek mazāk. Kuldīgas novada pašvaldības budžetā klaiņojošu un bezsaimnieku dzīvnieku izķeršanai, kaķu sterilizācijai un patversmju pakalpojumiem vidēji novirzīti 50 tūkst. eiro gadā. No budžetā piešķirtās summas kaķu sterilizācijai izlietoti 40-45 tūkst. eiro gadā. Kaķus sterilizē vietējā veterinārajā klīnikā, kura piedāvājusi zemāko pakalpojuma cenu pašvaldības rīkotajā cenu aptaujā.
Salaspils novads
Salaspils novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošina patversmes, ķērāju, veterināros pakalpojumus, kā arī beigto dzīvnieku savākšanu un utilizāciju, informē pašvaldības pārstāve Anda Bīriņa. Izsaukumus no iedzīvotajiem pieņem tikai pašvaldības policija, kura tos tālāk nodod pakalpojuma sniedzējam.
Programmā «Noķer, sterilizē, atlaid» iedzīvotāji ziņo policijai par bezsaimnieka kaķiem, pakalpojuma sniedzējs organizē kaķu kolonijas izķeršanas reidu. Notvertie kaķi tiek atrādīti policijai, piefiksējot skaitu, notveršanas datumu un vietu.
Pērn Salaspils novadā izķerti un ievietoti patversmē pieci nečipoti suņi, 21 cits dzīvnieks, un 105 kaķi sterilizēti.
Dobeles novads
Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Millere pastāstīja, ka klaiņojošos mājdzīvniekus izķer un dzīvnieku izolatoru uztur SIA «Dobeles komunālie pakalpojumi». Uzņēmums dzīvniekus nesterilizē. Izķertie dzīvnieki, ja nav pieteicies īpašnieks, tiek nodoti LBTU mazo dzīvnieku patversmei, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Sadarbība ir arī ar uzņēmumu, kas aprūpē slimos dzīvniekus. Savukārt dzīvniekus izķer sertificēts darbinieks ar Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību. Uzņēmums nodarbojas tikai ar mājas jeb pieradināto, nevis meža dzīvnieku izķeršanu.
Šogad Dobeles novadā kopumā ir izķerti 14 suņi, no tiem septiņi atdoti īpašniekiem, un 10 kaķi.
