Izpētīts, kā pašvaldībām sokas ar aprites ekonomiku; Bauskas novada pašvaldība ierindota “Apzinīgo” grupā

Dzīvojam laikā, kad arvien aktuālāki kļūst vides ilgtspējas jautājumi un arvien vairāk uzmanību pievēršam resursu atkārtotai izmantošanai, lai dzīvotu dabai draudzīgāk. Pirmo reizi Latvijā veikts apjomīgs pētījums, kurā analizēts, kā ar šiem jautājumiem tiek galā ikviena pašvaldība. Šis pārskats pašvaldībām ļaus paraudzīties uz savu vietu kartē, salīdzinot ar citiem kaimiņiem, kā arī tas var kalpot par pamatu izšķirīgu lēmumu pieņemšanā.

Aprites ekonomikas pamats ir pārliecība, ka jebkurš materiāls ir resurss, ko pēc lietošanas var pāstrādāt vai no tā radīt kādu paliekošu vērtību, piemēram, samazināt atkritumu apjomu, lietojot savu dzeramā ūdens pudeli, nevis ikreiz pērkot jaunu. Kā arī rūpēties par esošajām lietām un tās vajadzības gadījumā salabot, vai nodot otrreizējai pārstrādei, piemēram, apģērbu.

Vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki veikuši plašu pētījumu, kurā analizēts tas, kā pašvaldības pārvalda savus resursus, apsaimnieko notekūdeņus un atkritumus. Pētnieki trešdien, 11. septembrī, pašvaldību pārstāvjus un plašāku sabiedrību iepazīstināja ar indeksa rezultātiem.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450-499 punkti), praktiķos (400-449 punkti), apzinīgajos (350-399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

Aprites ekonomikas indeksa pētījuma iniciatore ir a/s “CleanR Grupas” valdes locekle Agita Baltbārde. Uzņēmuma “CleanR Grupas” pārstāve Tija Ezeriņa pastāstīja, ka “Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, vietvaras mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.

Savukārt, “Eksperti” pārvalda aprites ekonomikas elementus, īsteno tos praksē un spēj savus centienus izskaidrot iedzīvotājiem. Kopā šajā grupā ir septiņas pašvaldības – Dienvidkurzemes novads, Valmieras novads, Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Kuldīgas novads, Liepājas valstspilsēta un Smiltenes novads.

Tikmēr “Praktiķu” grupā, kas īsteno nozīmīgu aprites ekonomikas iedzīvināšanu pašvaldībā un plaši iesaista iedzīvotājus, ir 19 pašvaldības: Rīgas valstspilsēta, Ogres, Jēkabpils, Balvu Cēsu, Aizkraukles, Jelgavas, Salaspils, Augšdaugavas, Ķekavas, Tukuma, Alūksnes, Dobeles, Olaines, Valkas, Gulbenes, Madonas, Mārupes un Ropažu novads.

Ceturtā jeb “Apzinīgo” grupa, kurā ir 11 pašvaldības, īsteno aprites ekonomikas principus un skaidro tos iedzīvotājiem. Šajā grupā ietilpst Bauskas novada pašvaldība, kā arī Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novada, Jelgavas valstspilsētas, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novada pašvaldība.

“Nogaidošo” grupā, ko pētnieki raksturo, ka tajā esošās pašvaldības apzina iespējas integrēt apritīgumu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, ir Ludzas novads un Krāslavas novads.

“Ir izvērtētas pašvaldību funkcijas, kurām ir ietekme uz apritīgumu – no notekūdeņu apsaimniekošanas līdz apritīgiem pasākumiem, kopstrādes telpu pieejamības un tā joprojām. Pašvaldības veikušas pašvērtējumu, veikta iedzīvotāju aptauja, kur cilvēki novērtē pašvaldības aktivitāti, tas kopā veido aprites indeksa rezultātu grupās, bet, izstrādājot metodiku, gribējām iet tālāk, radīt praktisku rīku, kas ļauj pašvaldībām uzlabot sniegumu, un tāpēc zinātnieki veica padziļināto analīzi kategorijās,” saka Baltbārde.

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai detalizētāk saprast, kuras ir tās jomas, kur nepieciešami papildu uzlabojumi.

“Vislielākais gandarījums ir par iegūtajiem datiem. Beidzot varēsim lepni izcelt Latvijas pašvaldību piemērus starptautiskās auditorijās un parādīt kā labo praksi un popularizēt tālāk. Atbilstoši kategorijām pašvaldības varēs izvērtēt savas prioritātes, lai savu sniegumu uzlabotu. Vēlos uzsvērt, ka no zinātniskā viedokļa ir fiksēta esošā situācija 2024.gada pirmajā pusgadā un tas netiek vērtēts kā labi vai apmierinoši, bet kā bāze turpmākajām aktivitātēm – sabiedrības iesaistei, uzņēmējdarbības veicināšanai, investīciju piesaistei, attieksmes maiņai un tamlīdzīgi. Objektīvām rīcībām papildus ir jāanalizē pašvaldību sniegtā informācija un budžets, bet tas jau ir nākotnes jautājums,” skaidro vadošā pētniece Dzintra Atstāja.

Viņa arī piebilda, ka pašvaldībām būs pieejami detalizētāki savu rezultātu dati un rekomendācijas par katru kategoriju turpmākās rīcības plānošanai.

Aprites ekonomikas indeksā ir noteikti līderi minētajās kategorijās. Tā resursu pārvaldībā TOP 5 veido Ventspils valstspilsēta, Valmieras novads, Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils valstspilsēta. Ekonomikas un uzņēmējdarbības kategorijā – Ventspils valstspilsēta, Daugavpils valstspilsēta, Jelgavas, Aizkraukles un Ogres novads. Sabiedrības iesaistes kategorijā – Dienvidkurzemes novads, Līvānu novads, Rēzeknes valstspilsēta, Rīgas valstspilsēta un Salaspils novads. Tikmēr prasmīgas saimniekošanas kategorijā – Dienvidkurzemes novads, Daugavpils valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Smiltenes un Kuldīgas novads.

Indeksa datu objektivitātē būtiski arī tas, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības centienus, un vienlaikus arī tika noskaidrots, kā sabiedrība vērtē savu rīcību kontekstā ar aprites ekonomiku. Kopā aizpildītas 3223 anketas.

Dati atklāj, ka iedzīvotāji kopumā uzskata, ka pašvaldības saimnieko atbilstoši aprites ekonomikas principiem vairāk nekā paši cilvēki. Vienlaikus respondentu vērtējumā vietvaras varētu būt taupīgākas ar resursiem. Proti, ja pašvaldības uzskata, ka savus resursus ¬- degvielas, ūdens, elektrības, siltuma un dažādu materiālu, kā kancelejas preces un iekārtas, – tās taupa gana, tad iedzīvotāji šajā pozīcijā dod krietni zemāku vērtējumu.

Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un pašu vērtējumā pašvaldības lielākoties saimnieko gudrāk nekā cilvēki, piemēram, izmanto atjaunīgo enerģiju, uzlabo ēku energoefektivitāti, izmanto viedās tehnoloģijas un e-parakstu.

Tiesa, izņēmums ir atkritumu joma (šķirošana un samazināšana) un inventāra izmantošana (lietotu preču izmantošana, salūzušā remonts, nevis jauna iegāde) – šajās pozīcijās novadu un valstspilsētu iedzīvotāji vietvaras un arī pašas pašvaldības sevi ir novērtējušas pieticīgi.

Interesants atklājums, ka, pat ja bieži vien pašvaldības nodrošina dažādu infrastruktūru, kas ir saistīta ar apritīgumu, piemēram, dažādi koplietošanas vai publiskie pakalpojumi, iedzīvotāji to bieži neizmanto.

“Tādiem koplietošanas pakalpojumiem kā auto noma, publiskais vingrošanas inventārs un mazākā mērā arī sabiedriskais transports, iedzīvotāju skatījumā ir augstāka pieejamība, nekā tos cilvēki izmanto. Tas norāda, ka pašvaldības ir sagatavojušas infrastruktūru aprites ekonomikai, taču izaicinājums ir tās pilnvērtīga integrācija ikdienas saimniekošanā kopīgi ar iedzīvotājiem. Tas noteikti ir iespējams! Aptaujas dati atklāj, ka Latvijā ir veiksmīgi piemēri, kur iedzīvotāji aktīvi iesaistās aprites ekonomikas darbībā, proti, šķiroto atkritumu konteineru jomā – redzama gan augsta šo konteineru pieejamība, gan arī to intensīva izmantošana. Šī labā prakse būtu jāpārņem arī citu aprites ekonomikas principu ieviešanā,” iesaka pētnieks Andris Saulītis.