www.bauskasdzive.lv
Bauskas kantri mūzikas festivāls ir notikums, par kuru vasarā runā visā Latvijā – tas ir vienīgais šāda mēroga kantri mūzikas pasākums, kas pulcē šīs mūzikas mīļotājus no visas valsts un ne tikai. Arī uz skatuves kāpj gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs zināmākie šī stila mūziķi. Tāda īsta kantri ballīte Bauskā!
Šobrīd aktīvi norit gatavošanās šī gada festivālam, kas norisināsies 5. un 6. jūlijā, tāpēc uz sarunu par festivālu un dzīvi aicinājām tā galveno organizatoru un mūziķi Mārtiņu Ružu.
Mārtiņš jau 53 gadus jeb visu savu dzīvi ir baušķenieks, kurš spēlē «balvu ansamblī» «Ziņģes brāļi no Bauskas», savukārt brīvajā laikā, kā pats smej, nodarbojas ar mūzikas festivāla organizēšanu, ir brīvmākslinieks un amatnieks. Mārtiņam patīk mežs un lauki, viņu priecē Zemgales līdzenumi, tāpēc vienmēr palicis uzticīgs šai vietai. Likumsakarīgi, ka arī festivāls tiek rīkots tieši Bauskā.
Kāda ir mūzikas loma tavā dzīvē?
– Tā ir sanācis, ka visi mani hobiji un idejas materializējas. Tāpat ir ar mūziku. Laikam esmu bijis īstajā laikā un īstajā vietā, ar īstajiem cilvēkiem. Vidusskolas laikā pašmācības ceļā apguvu akordeona spēli, arī ģitāru, mutes harmonikas. Sāku organizēt pirmās grupas, lai gan bez redzamiem panākumiem.
Deviņdesmito gadu sākumā muzicēju viens pats ar sintezatoru, kas tolaik bija moderna padarīšana. Sintezatoru mēs «palienējām» no Rīgas Garīgā semināra toreizējā studenta Andreja Mediņa, kurš bija mana drauga brālis. Pa naktīm spēlējām kāzās, agri no rīta vedām instrumentu uz baznīcu, pie viena nosnaudām, un pēc dievkalpojuma braucām turpināt muzicēt kāzās.
Uzstāšanās prasīja laiku un menedžmentu, tāpēc pats nomāju kultūras namus, zīmēju afišas, tirgoju biļetes un spēlēju. Kaut kad 90. gadu vidū gribējās uzspēlēt «dzīvajā ansamblī», un ar kolēģi Jāni Krieviņu sākām muzicēt kopā.
Toreiz mums mainījās ģitāristi un tā sanāca, ka uz vienu spēli uzaicinājām Edvīnu Zariņu. No tās reizes arī sākās mūsu sadarbība un «Dakotas» pirmsākumi. Ir spēlēts kopā ar daudziem mūziķiem dažādos sastāvos – Gunāru Meijeru, Gundaru Lintiņu, Ivaru Godmani, Gintu Žilinski, Kasparu Dimiteru, Valdi Rēbuku, Arvīdu Plaperu, Aldi Rulli u.c. Kopš 2001.gada sākās mani kantri mūzikas festivāli sadarbībā ar Uldi Ozoliņu. Pēc septiņu gadus pauzītes atkal esmu atgriezies pie festivāla organizēšanas.
Kad un kā tu iemīlēji tieši kantri? Kas tevi sajūsmina tieši šajā mūzikā?
– Apzināta mīlestība uz kantri mūziku sākās ar «Čikāga piecīšu» un Ilmāra Dzeņa ierakstiem 80. gadu vidū. Mani aizrāva vienkārša, saprotama mūzika ar labiem tekstiem un īpašu izpildījumu. Latvijā tajā laikā īsti nekā tāda nebija, ja neskaita Jāņa Oša grupu «Laukakmeņi», Hariju Užānu un nedaudz grupu «Ornaments».
80.gadu beigās, 90.gadu sākumā Latvijas Radio katru nedēļu vienu stundu vēlā vakarā skanēja kantri mūzika. Vairāk gan liekas, ka tā bija kristīgas ievirzes, bet tajā laikā jau neviens īsti «angliešu» valodu nesaprata, un tas bija vairāk tāds muzikāls un fonētisks baudījums. Tad nāca 90.gadu vidus ar sava laika iespējām, kad varēja redzēt TV «Kanāls 4» kantri mūzikas TOP 10 ar Villiju un Latvijas Radio 2 klausīties Ulda Ozoliņa kantri mūzikas raidījumus.
Kā vērtē šī mūzikas stila popularitāti Latvijā? Vai tā pieaug? Kas to nosaka?
– Kantri mūzika ir populāra, un mums ir ļoti daudz labu izpildītāju. Es nebaidos teikt, ka daudzi no tiem atbilst pasaules līmenim. Prieks par to, ka nāk jaunā paaudze. Šogad, veidojot programmu, visus gribētājus nevarēju paņemt uz festivālu. Jaunās grupas ietekmējas no kolēģiem ar pieredzi un stāžu uz skatuves. Ir uz ko tiekties, ir no kā mācīties.
Ko atceries par pirmo kantri festivālu?
– Atceros pašu sākumu, kad bija pirmā saruna par festivāla organizēšanu Bauskā. Bija atbraucis Uldis Ozoliņš, Bauskas kultūras nama pārstāvji, «Bauskas Dzīves» darbinieki, bet no mūziķiem tika uzaicināts Edvīns Zariņš.
Par mani tolaik neviens neko nezināja. Edvīns atnāca no sanāksmes un atstāstīja pārrunāto. Man bija nedaudz mieles, jo neviens mani tur nebija aicinājis. Pirmo festivālu apmeklēju tikai otrajā dienā, jo pirmās dienas vakarā man vajadzēja uzstāties citur. Mēs ar kolēģiem un ģimenēm kārtīgi izdejojāmies it īpaši pie grupas «Chicken Band» (Igaunija) rokenrola priekšnesuma, kas bija neaizmirstams un fantastisks.
Bet kā tad viss tālāk notika, kā kļuvi par šī pasākuma galveno rīkotāju?
– Pirmo festivālu rīkoja Bauskas Tautas nams, bet otro – «Remix» producentu grupa. Pirmais un otrais festivāls bija ar savām problēmām, kuras neviens negribēja risināt, nezināja kā un neticēja festivāla nākotnei. Arī Bauskas domei, kas atbalstīja festivālu, «mīļāks bērns» bija Senās mūzikas festivāls.
Šī tradīcija joprojām ir saglabājusies, neskatoties uz varu maiņu. Tā kā man bija pieredze uzņēmējdarbībā, biju jauns un ar ambīcijām, aizbraucu pie Ulda Ozoliņa un piedāvāju strādāt kopā.
Mums nebija galvenais nopelnīt, bet vēlme sarīkot svētkus citiem un sev. Palīdzēja gan ģimenes, gan draugi, gan gadījuma paziņas. Festivāla kulminācija bija 2007.gadā, kad Bauskā uzstājās kantri mūzikas leģenda no ASV – grupa «The Bellamy Brothers».
Daudzi neticēja un teica, ka mēs blefojam, bet mums viss izdevās kā nevienam no Baltijas valstu kantri festivālu rīkotājiem.
Diemžēl darbu rutīna un intrigas dara savu pat labākajā tandēmā, un tā sanāca, ka mūsu sadarbība ar Uldi Ozoliņu izbeidzās pēc 2015. gada. Divus gadus kopā ar dažādiem cilvēkiem atdzīvināju festivālu, bet, pateicoties politiskai ietekmei un intrigām, man tika atņemta iespēja turpināt. Pēc 2017.gada domāju, ka nekad vairs neatgriezīšos pie festivāla rīkošanas, bet liktenis uztaisīja pavērsienu, pieņēmu drauga piedāvājumu un atkal esmu zirgā.
Dziesmā skan, ka kantri ir radies Smiltenē, bet kāpēc festivāls notiek Bauskā?
– Smieklīgs apgalvojums, it sevišķi, ka «baušķeniekiem ļoti skauž». Patiesībā baušķeniekiem ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI skauž…. Bet, papētot vēsturi, sava taisnība tur ir. Nebūšu precīzs ar laikiem, bet cik esmu vaicājis, jā, manuprāt 60.–70. gados pirmie Latvijas mūziķi, kas sāka spēlēt kantri, tiešām nāk no Smiltenes. Ja kāds varētu precīzi pastāstīt, kā ir bijis, tad tas būtu labs materiāls, ko ielikt topošajā festivāla grāmatā.
Kas īpašs gaidāms šī gada festivālā?
– Īpašais ir tas, ka pēc piecu gadu pārtraukuma festivāls atkal notiks. Tie ir svētki visiem – gan apmeklētājiem, gan mūziķiem, gan līnijdejotājiem, gan mums – organizatoriem. Kad ieskanas pirmie akordi, noskrien skudriņas pār kauliem un izspraucas viena sajūsmas asara, no kuras nekur nevar paglābties. Tradīcijas ir jāsaglabā.
Nosauc trīs galvenos iemeslus, kāpēc ikvienam ir jādodas uz šo festivālu!
– Pirmais: izcili skaista vieta pašā Latvijas sirdī – Bauska. Otrais – draudzīga, ģimeniska gaisotne visām vecuma grupām. Trešais – izcila mūzika, izcili mūziķi un lielisks muzikālais baudījums.
Bauskas kantri mūzikas festivāls notiks 5. un 6. jūlijā.
Festivāla programma
5.jūlijs
Mazā skatuve
0:01 – 2:00 Nakts balle ar Billy B & his Sonic Rockets
2:00 – 4:00 Dj & country music.
***
Lielā skatuve
16:00 Line dance
17:00 Apvedceļš
18:00 Linita un Ivars Pētersons
19:00 Zelta Kniede
20:00 Jonis (Lietuva)
21:00 Wayn Law, Sarah Jory and band (Austrālija/Lielbritānija/Šveice/Francija)
22:00 Dakota
23:00 Sestā Jūdze
Mazā skatuve.
20:00 Viktors Zemgals & co
22:00 Pakavrock band
23:00 Dēka
0:01 – 2:00 Nakts balle ar The Road Band (Lietuva)
2:00 – 4:00 Dj & country music.
***
6.jūlijs.
Lielā skatuve.
13:00 Aivars Birzmalis
14:00 Tequila
15:00 Pečius Griūn (Lietuva)
16:00 Eddie Dove band
17:00 Lucy & HangOver (Čehija)
18:00 Klaidonis
Teksts: LINDA TUNTE, LA.LV
Forši, ka ballīte jau naktī uz sestdienu, tik ar kādām biļetēm uz to varēs tikt? Vai varēs ar vienas dienas – 5.jūlija biļeti tikt, vai divu dienu?
Noteikti apmeklēšu!Uzreiz došos uz Mazo skatuvi ietusēt ar Viktoru Zemgalu.
Varēs tikt ar vienas dienas biļeti t.i. 5.jūlija un arī ar divu dienu biļeti.
Man patīk LGTB lauku dziesmas.
Man patīk dziesma”Vai šis ir ceļš uz Amarillo?”.Tik aizmirsu kas viņu dzied!
Kopš kura laika Viktors dzied kantri??
te ir kā ar partijām un deputātiem, daži forši un daži garām. Zemgalam gan Ogres pļavā labāk uzstāties.
Vai tad vispār kāds ies?
Cena kosmoss, paldies Osmanim!
mēginām izrāpties no tās “sociālisma laika laimes”, kad vara vien par rubli vai kapeikām piedāvāja kultūru, kādu nu toreiz ideoloģiski varēja atļauties. Un arī šobrīd ir “relikti”, kā arī viņu pēcteči, kuri aizgūtnēm brēc dodiet, dodiet mums to “kultūru” un piedevām par brīvu, un lai būtu tur arī “lētās desas” un aļķitis par lielveikalu atlaižu cenām. Bet, ļautiņi mīļie, nedzīvojam vairs sociālismā , teorētiski, un profesionāku mākslinieku koncertus organizē profesionālas firmas vai cilvēki, par naudu un cik kas maksā nosaka tirgus likumi. Ne jau skuķīši vai jefiņi vietējā “kultūras nodaļai’ jārīko pasākumi par visu nodokļu maksātāju naudu, bieži vien bez jebkādas izpratnes par komerciju, kopējot vien kaimiņos redzēto. Nē mīlīši, ņematies ar amatieriem, ar tiem, kam jūsu spējas atbilst un novada budžetu tērējiet vietējiem spēlētājiem, dejotājiem un dziedātājiem, bet nelieniet tur, kur darbojas profesionāļi pēc tirgus likumiem, ne pēc joprojām mīļajiem sociālisma principiem.
Vienvārdsakot,ja sakasīsim naudiņu,tad iesim uz Kantrī nobaudīt augsto kultūru nu un vēl ko tur bufetes piedāvās,ja nesakasīsim,tad baudīsim kultūru TikTokā.
tu, kur joprojām dzīvo, tajā laikā, kad mammīte šūpuļa dziesmu tev dungoja par brīvu? Ne visas izpriecas dēvējamas par kultūru, it sevišķi tās, ko vairumā apmeklē arī tie, kam “lācis uz ausīm uzkāpis” un mūzika ir vien otrajā, ja ne pat trešajā vietā, jo, galvenais, ir apskatīt citus un, protams, izrādīt arī sevi. Un tam, mīlīt, nav jātērē budžeta nauda un jāuztur vesels bars mūslaiku “kultūrtrēģeru”. Kantrī festivāls šogad notiks vīzē, kādā tam jānotiek un nav jākreņķējas par zudušajām iespējām “lielveikalu riņķotājiem” patusēt nedaudz augstākā līmemī, ja tiešām esi kantrī cienītājs, to naudiņu varēji iekrāt pat gada laikā, to, ko tev prasa par biļeti rīkotāji, jo šis ir komercpasākums, ne domes pielabināšanās par viņu pašu naudu saviem pavalstniekiem.
Interesanti, vai šajā pasākumā tiks nodrošināta policijas pārbaude ar suņiem vai tomēr atļaus apmeklētājiem brīvi pavadīt laiku ar (ne)legāli atļautām vielām?
kas kuram interesē mūzikas pavadībā…
Chicken Band no Igaunijas bija īsts “spridzeklis” 1.festivālā.Neko tik labu vairs neesmu redzējusi.