Jaunieši Bauskā apguvuši metodes, kas palīdz atpazīt viltus ziņas

Spēja kritiski izvērtēt publiski pieejamo informāciju ir kļuvusi par teju vai neatņemamu sadzīves nepieciešamību – jo īpaši šobrīd, kad ar mākslīgā intelekta palīdzību var viegli un ātri radīt pārliecinošu viltus saturu.

Lai palīdzētu orientēties medijpratībā, tostarp atpazīt viltus ziņas un to izstrādes metodes,  nodibinājums “ViedDoma” pērn ikvienu interesentu aicināja uz lekciju ciklu, kur padziļināti skaidroja par kritiskās domāšanas nozīmi, kā arī dalījās ar praktiskiem padomiem, kā nekļūt par maldīgas informācijas upuri.

“Pēc mūsu lekciju cikla varam spriest, ka mūsdienu jaunieši ir gana zinoši par rīkiem, kas palīdz gan atmaskot viltus ziņas, gan arī par metodēm, kas tādas palīdz veidot. Lai arī izpratne par medijpratību kopumā aug, redzam, ka ir atsevišķi klupšanas akmeņi, kas tomēr liek noticēt arī nepatiesām vai sagrozītām ziņām. Skaidrojot medijpratības pamatus, kā arī, aicinot ikvienu aktīvi iesaistīties nodarbībās, mēs varējām nodrošināt praktiskus rīkus un dalīties noderīgos padomos, kā kļūt vēl acīgākiem un uzmanīgākiem, ikdienā patērējot informāciju,” skaidro nodibinājuma “ViedDoma” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kalējs.

Arī Aiva Moroza, mediju kluba nodarbību vadītāja, atzīst: “Dalībnieki jau pirms nodarbībām bija diezgan zinoši par medijpratības pamatiem, par ko patiesi priecājāmies, jo tas palīdzēja raisīt aktīvas diskusijas. Tomēr šo astoņu lekciju garumā dalībnieku zināšanas pavisam noteikti tika papildinātas un uzlabotas. Jo īpaši lielu interesi raisīja informācija par Google rīkiem, piemēram, “Google trends”– vietne, kas analizē biežāk uzdotos jautājumus dažādos reģionos un valodās.

Vienā no nodarbībām, kad runājām par digitālo drošību un privātumu tiešsaistē, padziļināti pievēršot uzmanību drošu paroļu izveidei, manīju, ka klausītāji ir informēti šajā jomā un zina to, kā ir jāveido parole, lai tā būtu droša. Šajā nodarbībā atgādinājām arī par Google konfidencialitātes pārbaudi, kas ir lielisks resurss, lai uzzinātu ne tikai to, kādi ir profila konfidencialitātes iestatījumi, bet arī papildu veidus, kā šo drošību veicināt.

Nodarbību gaitā aplūkojām arī atšķirības starp dažādām mākslīgā intelekta programmām, piemēram, atšķirības starp “ChatGPT” un “Google bard”, kas šobrīd gūst arvien lielāku atsaucību interneta lietotāju vidū. Daudzi nodarbību dalībnieki atzina, ka ikdienā saskarsme ar mākslīgā intelekta programmām ir regulāra, tādēļ ir būtiski izskaidrot, kādi ir šo vietņu sniegtie ieguvumi un arī mīnusi, lai šī programmas palīdzētu papildināt zināšanas, nevis aizstātu tās.”

Diāna Grantiņa par “Vieddomas” rīkotajām apmācībām stāsta. ka astoņu kursu lekcijas par medijpratības pamatiem iekļāva tādas noderīgas tēmas kā objektivitāte un digitālā satura izveide, tāpat arī mediju kluba vadītāji sniedza ieskatu par citām aktuālām tēmām, kas saistītas ar informācijas avotu izpēti un kritisko domāšanu.

“Tas bija nudien izglītojoši un noderīgi, it sevišķi tādēļ, ka pati ikdienā bieži izmantoju sociālos medijus. Tagad, pēc apmācībām, šķiet, ka pratīšu to darīt vēl atbildīgāk,” teic D. Grantiņa un piebilst, ka šādas nodarbības ir nepieciešamas un svarīgas, jo tās palīdz uzlabot iedzīvotāju zināšanas medijpratībā, kas ir svarīgs aspekts, lai cilvēki varētu patērēt sociālos tīklus un pārejos digitālos rīkus prasmīgi un gudri.

Medijpratības kurss līdzfinansēts no Bauskas novada sabiedrisko organizāciju un Baltijas Mediju izcilības centra atbalsta programmas – ar “Google” atbalstu.

Foto: Publicitātes foto