“Jaunsenči” slēdz tirdzniecības vietas Rīgā, bet Bauskā nekas nemainās

Zemnieku saimniecība «Jaunsenči» slēgusi savas cūkgaļas un no tās ražotās produkcijas tirdzniecības vietas Rīgā, Imantas, Āgenskalna un Pļavnieku tirgos, kā arī veikalu Kauguros. 

«Turpinām strādāt, tikai citādāk. Baušķeniekiem nekas nemainās – varbūt būs pat plašāks sortiments, jo nevajadzēs tik daudz laika veltīt tirdzniecības organizēšanai Rīgā,» lēmumu slēgt vairākas gaļas tirdzniecības vietas galvaspilsētā komentē Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Jaunsenči» pārvaldniece Ligita Ābelniece.

Viņa arī atzīst, ka saimniecība, tāpat kā cūkkopības nozare kopumā, šogad beidzot «sākusi elpot», jo cūkgaļas cenas līdzsvarojušās ar ražošanas izmaksām.

Sasummējot transportēšanas un loģistikas izmaksas, vairākas reizes nedēļā vedot preci uz Rīgu, kā arī ilgstošo augsto lopbarības cenu negatīvo ietekmi, kamēr cūkgaļas cenas aizvien turējās zemas, «Jaunsenčos» nolemts optimizēt izmaksas. Savukārt saimniecības veikals Bauskā darbu turpina, tāpat atsākta tikšot arī izbraukuma tirdzniecība – jauns transporta līdzeklis jau atrasts, tas pašlaik tiekot pielāgots darbam.

«Tagad sākam elpot. Pavasarī beidzot cūkgaļas cenas sāka kļūt normālākas. Iepriekšējā periodā, protams, atkarībā no saimniecības praktiski visi strādāja ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem. Tagad gan atkal cenas staigā uz augšu un leju, taču arī lopbarība maksā mazāk. Visu laiku jāspēj «izlēkāt līdzi», un tas nav viegli,» teic L. Ābelniece.

Arī cūkkopības uzņēmuma «Gaižēni», kuram ir cūku novietnes Bauskas novada Īslīces un Brunavas pagastā, direktors Alekss Rasmusens šo gadu nozarei vērtē kā samērā labvēlīgu, jo Eiropas tirgū bijusi stabili augsta cūkgaļas cena: «Rezultāts gan atkarīgs no tā, cik katra saimniecība spēj sevi nodrošināt ar izejvielām un par kādām cenām, jo arī tās bijušas augstas. Līdz ar to, par spīti augstajai cenai, rezultāts var būt arī ar mīnuszīmi.» «Gaižēni» kombinēto lopbarību gatavo paši, izmantojot gan saimniecības izaudzētos, gan no zemniekiem un tirgotājiem iepirktos graudus.

A. Rasmusens atzīst, ka cūkkopības nozarē arvien esot kā pa kalniem – te augšā, te lejā, un diezin vai tas mainīsies. Šogad bijis labs gads, bet nupat jau pieprasījuma sarukuma dēļ cūkgaļas cena atkal samazinās. Tomēr arī graudu cena rūk, kas ļaušot līdzsvarot samazinājumu. Cūkkopības uzņēmuma direktors sliecas domāt, ka nozarei arī nākamais gads būs normāls, kaut arī ne tika labs kā šis, ja vien uzņēmumi pratīs pietiekami efektīvi strādāt. SIA «Gaižēni» plāno saglabāt apmēram to pašu cūku daudzumu kā līdz šim.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece, raksturojot situāciju nozarē, apstiprina, ka šis gads varētu noslēgties ar pluszīmi. Taču, kā viņa atzīst, nereti skrejošu riteni apturēt esot grūti – ilgais zaudējumu periods, ko izraisīja gan pandēmija un tās ierobežojumi, īpaši sabiedriskās ēdināšanas jomā, gan Eiropas cūkgaļas cenu krīze, kas sekoja, zaudējot svarīgus eksporta tirgus, piemēram, Ķīnu, atsevišķām saimniecībām bijis par smagu, un, nespējot atkopties, ir pieņemti lēmumi arī likvidēties. Kopumā Latvijā ievērojami samazinājies gan cūku skaits – no aptuveni 350 tūkst. uz 295 tūkst., gan sivēnmāšu skaits – no 30 tūkst. uz 20 tūkst.

Kaut par pārdošanas cenām šogad kopumā sūdzēties nevarot, Dz. Lejniece aicina uz tām raudzīties kontekstā ar ražošanas izmaksām. Apmēram divus gadus, kad izejvielas, graudi, elektrība, kurināmais un citas izmaksas strauji kāpa, cūkgaļas cena nespēja tās segt. Pašlaik pārdošanas cena atkal pazeminās, taču kritumu varot kompensēt, jo sarukušas arī lopbarības izmaksas. Bet vēl līdz pat augustam cūkas ēda galvenokārt dārgos graudus, kuru cena Ukrainas kara iespaidā bija pat 300 eiro tonnā.

Asociācijas vadītāja uzsver, ka nozares pārstāvji ir ļoti noguruši arī no neziņas saistībā ar jaunām cūku labturības un vides prasībām. «Esam par zaļo kursu, taču vienmēr ir jāskatās arī ekonomiskā puse. Bažas ir tādas, ja tā turpināsim, tad Eiropa no eksportētāja pārtaps par importētāju,» piebilst Dz. Lejniece. Jau tagad Eiropā ir visaugstākās dzīvnieku labturības normas, kas cūkgaļu padara dārgu un nekonkurētspējīgu pasaules tirgū.

Kā vēl vienu cūkkopības jomas problēmu Dz. Lejniece min paaudžu nomaiņu. Diemžēl nereti mazās saimniecības pārtrauc darbu, jo, vecajai paaudzei aizejot, jaunie darbu vairs neturpina.

Asociācijas valdes locekle atzīst, ka nākamais gads nozarei atkarīgs no daudziem aspektiem: ģeopolitiskās situācijas, elektrības, izejvielu cenām. Tāpat ar bažām tiek gaidītas arī jaunās iniciatīvas labturības un vides jomā, kurām varbūt nesekos tūlītējas izmaiņas, bet tās var ievērojami ietekmēt nozari nākotnē.

Foto: No arhīva