Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova “atdzīvina” muižnieces fon Klopmanes grezno kleitu

Vēsturisko tērpu meistares novadnieces Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova rekonstruējušas baroneses Elizabetes Konstancijas fon Klopmanes (dzimušas fon Korfas) grezno tērpu karaliski zilajā tonī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rekonstrukcija veikta pēc 1766. gada Kurzemes galma gleznotāja Leonharda Šorera darinātā aristokrātes portreta. Tērps dzīvē aplūkojams Lielvircavas muižā, savukārt portreta oriģināls atceļojis uz Rundāles pili, papildinot muzeja ekspozīciju.

Mākslas vēsturniece Jeļena Forste atklāja, ka rekonstrukcijas process sākās ar portreta un tā vēsturisko analogu izpēti. Tad tika izstrādāta detalizēta tērpa skice. Tikai pēc tam sekoja tērpa darināšana, kas ilga vairākus mēnešus.

Jaunā muižniece Elizabete Konstancija bija precējusies ar Lielvircavas muižas saimnieku Ādamu Frīdrihu fon Klopmanu, un pāris dzīvojis Lielvircavas muižā, kur laulībā viņiem dzimuši deviņi bērni. Muižnieces portrets tapis laikā, kad Kurzemes galma prasības pēc rokoko greznības bija tādas pašas kā Eiropas augstākajās aprindās, tādēļ arī Elizabetes Konstancijas tērps bijis īpaši grezns, gatavots ar atbilstošu rūpību un bagātīgu dekoru.Kā akcentēja J. Forste, izpētes laikā atklājies, ka mūsdienu pieņēmums par atturību Kurzemes aristokrātu apģērbā, salīdzinot ar Eiropas paraugiem, ir visai nepamatots. Baroneses Elizabetes Konstancijas tērpā skaidri izpaužas 18. gadsimta 60. gadu franču modes tradīcijas un rokoko stila īpatnības, bet dekora un daudzu detaļu bagātība pat pārspēj vairākus Eiropas augstākās sabiedrības dāmu tērpu paraugus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai arī rekonstrukcijai izmantots portrets, kurā muižniece nav redzama pilnā augumā, salīdzinot to ar vēsturiskajiem analogiem, secināts, ka viņai mugurā bijusi rokoko laikmeta klasika – franču kleita, kas bija augstākās sabiedrības modes etalons vairākus gadu desmitus visā Eiropā.

Kleitas rekonstrukcijai izmantots zīda tafts karaliski zilā tonī. Atrast tādu Latvijas veikalos nevarēja, jo tas ir kaprīzs un nepraktisks audums, tāpēc tas atceļojis no ASV.

Virskleita ņiebura daļā ir pieguļoša, savukārt muguras siluetu veido vēdekļveida ieloces. Kleita ir pavērta korsetes un svārku daļā, kur to piesedz dekoratīvais panelis, savukārt apakšsvārku redzamā daļa ir dekorēta ar volāniem. Virskleitas svārku daļas malas rotātas ar savilktām dekoratīvām auduma joslām, kas vijas serpentīna rakstā. Portretā redzama tikai neliela šī dekora daļa, tāpēc pārējais veidots, vadoties pēc citos 18. gadsimta 60. gadu portretos redzamajiem variantiem. Dekoratīvajiem ornamentiem izmantots kleitas audums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Piedurkņu volāni papildināti ar mežģīņu kaskādi trīs kārtās. Dekorējumam izmantoti tolaik ļoti aktuālie ziedu motīvi.

J. Forste uzsver, ka, rekonstruējot vēsturisko tērpu, ļoti būtiski ievērot arī laikmetam atbilstošu apakšveļu – korseti un stīpu konstrukciju, kas ir noteicošie elementi silueta veidošanai.

«Tikai tērpa rekonstrukcijas procesā, strādājot dekoratīvo elementu izgatavošanā, radās apjauta, cik ārkārtīgi krāšņs ir šis tērps ar neskaitāmiem minētajam periodam ļoti aktuālajiem ziediņiem. Pieļauju, ka tērps ir bijis ļoti īpašs, tāpēc līdzīgā ietērpā citā Leonharda Šorera portretā redzama arī Elizabetes Konstancijas māsa Šarlote Helene fon Korfa,» atklāj mākslas vēsturniece.

Foto: No albuma

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. tajā, laikā šeit dzīvojošie vietējie iedzīvotāji visi kā viens bija dzimtcilvēki un ar “visām panckām” piederēja ja ne Korfiem, tad citiem, pēc mūslaiku skatījuma” emigrantiem. Jau tagad vairums mūslaiku skolās “skoloto” spriež,skatoties uz mūslaiku seno “latviešu” dzīves idealizāciju- redz, kā mūsu senči dzīvojuši, kādās pilīs un kā ģēbušies, vien nesaprotot, ka mūsu senči tolaik bija vien vergi, dzimtcilvēki, kurus varēja pirkt un pārdot, iespējams, tie paši Jeļenas senči.

    14
    3
  2. 1. rezultāts galīgi nav līdzīgs tam apģērbam, kas attēlots gleznā. 2. jautājums par izmantoto audumu vēsturisko atbilstību, jo, ja te atkal ir sintētiskās špices un ķīniešu treniņtērpu samts izmantots, tad vērtība ir tikai piegriezumam un šuvēju entuziasmam, bet rezultāts, diemžēl, ir kā tiem animātoriem Rundāles pils dārzā, kas ar tūristiem bildējās. Bauskas pils muzejam arī nopietni būtu jāpadomā, kādas kvalitātes vēsturisko apģērbu kopijas var aplūkot ekspozīcijā.

    5
    1
  3. pāris dzīvojis Lielvircavas muižā, kur laulībā viņiem dzimuši deviņi bērni.

    Kādreiz pat augstdzimušajām dzima daudz bērnu. Mūsdienu latviete izspiež knapi vienu bērnu un uzskata, ka visai pasaulei par to viņai jābūt parādā.

    3
    7
  4. Tam nezinītim “”mjā””.Iesaku atrast un palasīt kā 17.-19.gs.aristokrātu ģimenēs tika organizētu bērnu audzināšana.

    5
    2
  5. vai mūsdienās Amerikas indiāņu, Austrālijas aborigēnu un Āfrikas pamatiedzīvotāju pēcteči dara to pašu?

  6. Stipri vairāk par vienu bērniņu jau tajos laikos bija ne vien muižnieku ģimenēs, bet arī jebkurā citā, kur nebija ne algotas zīdītājas un aukles, ne guvernantes un mūzikas skolotāji. Kaut kā tika galā, pat smagus ikdienas lauku darbus darot.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.