Depozīta pudeļu uzkrāšana un nodošana jau kļuvusi par ikdienišķu ieradumu

Pirms gada Latvijā pēc ilgas iesaistīto pušu «villošanās» beidzot sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Sākumā par to daudz runāja – mulsa iedzīvotāji, jo nedrīkstēja nodot visu tukšo iepakojumu, neapmierinātību pauda arī daļa tirgotāju. Lielā kņada šķiet noklususi. Vai tas nozīmē, ka sistēma ir iedzīvojusies?

Iepakojuma atgriešanas vertikāle
Depozīta sistēmas ieviesēji ziņo, ka pirmajā gadā ir nodoti vairāk nekā 250 milj. tukšo iepakojumu jeb nedaudz vairāk nekā 60% no visa saražotā depozīta iepakojuma. SIA «Depozīta iepakojuma operators» (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis vērtē, ka, salīdzinot kaut vai ar Baltijas valstīm, rādītājs nav slikts. Igaunijai pirmajā gadā sekmējās sliktāk, savukārt Lietuvai labāk – tur atgriešanas procents bija pat vairāk nekā 70%. Atšķirības, kā norāda M. Stūrītis, meklējamas gan iedzīvotāju ieradumos – dienvidu kaimiņi jau bija pieraduši pie stikla taras nodošanas iespējām, – gan pašas sistēmas ieviešanas niansēs, piemēram, Lietuvā bija par trīs mēnešiem īsāks pārejas periods ražotājiem un tirgotājiem.

Ja palūko uz sistēmu no iedzīvotāju iesaistes skatpunkta, tad nodotā iepakojuma procentu pieaugums pa mēnešiem skaidri parāda – bija vajadzīgs vien nedaudz laika, lai cilvēki pie tās pierastu. Liela loma sākotnēji necilajos rādītājos bija arī tam, ka depozīta sistēmas simbols rotāja vien reto iepakojumu. «Pārejas process bija nepieciešams, to nevar uzskatīt par kļūdu. Tas, protams, nesa arī neizpratni, jo sākumā cilvēki gaidīja, ka vienā dienā notiks burvestība un uz visiem produktiem būs depozīta zīme, taču tas notika pakāpeniski,» teic M. Stūrītis. Kad, beidzoties sešu mēnešu pārejas periodam, ražotājiem un tirgotājiem vairs nebija, kur sprukt, nodoto iepakojumu procentu līkne jau vairāk atgādināja vertikāli: sākumā tie bija vien 3%, jūnijā – gandrīz 50%, bet pērn rudenī – jau vairāk nekā 80%.

Zemgale pirmspēdējā vietā
Pretēji tam, kā varētu šķist, iedzīvotājus nodot tukšās pudeles un skārdenes nemotivē tikai atgūtie desmit centi. Tikpat mudinoša ir arī apziņa, ka tādējādi dabā nonāk mazāk atkritumu. To apstiprina aptaujas un arī tas, ka depozīta sistēmas čaklākie izmantotāji nebūt nav iedzīvotāji ar zemiem ieņēmumiem. DIO pērn oktobrī veiktais pētījums ļāvis secināt, ka 71% iedzīvotāju regulāri (vismaz reizi mēnesī) lieto depozīta sistēmu. Krasu atšķirību nav arī pa vecuma grupām. Nelielās procentu svārstības tikpat labi var skaidrot arī ar to, ka viena vai otra grupa mazāk patērē depozīta iepakojumā esošos dzērienus. Vislabāk tiek nodots alus iepakojums (67%) un ūdens pudeles (66%).

Salīdzinot iepakojuma nodošanas apjomus pa reģioniem, Zemgale (8,8% no visa nodotā iepakojuma) ieņem priekšpēdējo vietu Latvijā, atstājot aiz sevis vien Latgali. Rīgā un Pierīgā nodotais daudzums (54%) un godpilnā pirmā vieta nepārsteidz, bet arī Vidzeme ir aizsteigusies mums priekšā, nododot gandrīz uz pusi vairāk iepakojuma.

Baušķenieki kopumā apmierināti
Pašlaik Bauskas novadā darbojas 54 depozīta punkti (Latvijā kopumā 1400) – 37 no tiem ir automatizēti, proti, tajos pudeles un skārdenes nododamas taromātā, bet 17 vietās tukšā tara atdodama veikala darbiniekiem. Arī lauku ļaudis nav aizmirsti – 39 punkti ir ārpus Bauskas. DIO ziņo, ka šogad Bauskā tiks atvērts vēl viens taromāts – veikalā «Narvesen» Elejas ielā 1.

«Bauskas Dzīves» aptaujātie baušķenieki depozīta sistēmu kopumā vērtē atzinīgi. Kādai daļai gan taromāti ir sagādājuši problēmas, vai nu tāpēc, ka šķiet pārāk sarežģīti, vai arī bijušas tehniskas ķibeles. Citi to izmanto, lai sniegtu savu artavu dabas tīrības nodrošināšanā. Savukārt ir arī tādi, kas paliek uzticīgi piemājas atkritumu šķirošanas iespējām.

Mazāk atkritumu vidē un vairāk pārstrādē
Depozīta sistēmas izveidošana bija paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā. Tai jāgādā, lai iztukšotais dzērienu iepakojums nenonāk parkā zem soliņa, mežmalā vai kur citur vidē un vienlaikus, lai tas pēc iespējas vairāk tiktu pārstrādāts un izmantots kā otrreizējā izejviela, nevis tikai papildinātu sadzīves atkritumu kalnus.

Kā atzīst sistēmas ieviešanas uzraugošā iestāde – Valsts vides dienests –, gads vēl ir par maz, lai pilnvērtīgi novērtētu, tomēr pirmie rezultāti liecinot, ka plānotie mērķi tiek sasniegti. Piemēram, pārstrādātas tikšot vairāk nekā 3750 tonnas PET iepakojuma, gandrīz tikpat stikla, 1000 tonnas alumīnija un septiņas tonnas tērauda. Savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei jau nodoti 46,4 miljoni stikla pudeļu.

Vai pērnais gads ir spējis sarucināt arī šo atkritumu daudzumu vidē – «Bauskas Dzīve» jautāja vienam no lielākajiem mežu un vairāku iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu apsaimniekotājam – «Latvijas Valsts mežiem». Uzņēmuma infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš stāsta, ka mežos atrasto atkritumu sastāvā depozīta iepakojumu bijis ļoti maz, tādēļ kopējā savākto atkrituma statistikā ietekme vērtējama kā neliela. «Taču, ja salīdzinām datus par atkritumiem, kas tiek savākti no mūsu apsaimniekotajām tūrisma vietām, pirmie secinājumi liecina, ka pērn tur savāktais daudzums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir par 18% mazāks. To varētu skaidrot gan ar pozitīvu depozītsistēmas ietekmi, gan ar to, ka, iespējams, atpūtas vietu apmeklētāji kļuvuši atbildīgāki,» piebilst K. Kristiņš.

Bauskas novada pašvaldības uzņēmuma «Vides serviss» tehniskais direktors Raimonds Bitins apstiprināja, ka arī uzņēmuma uzkoptajās teritorijās depozīta iepakojumu praktiski nav. Ja tos nenodod paši dzērienu lietotāji vai sētnieki, tad pilsētā ir «sanitāri», kas tos savāc.

Pēc M. Stūrīša teiktā, no kopējā valstī saražotā iepakojuma (ieskaitot industriālo) depozīta sistēmā iekļautais veido aptuveni 7 – 8%. Tas nav daudz, taču DIO vadītājs aicina depozīta iepakojumu vērtēt no cita aspekta – cik procentus tas veido no tā iepakojuma, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos. M. Stūrītis lēš, ka tie varētu būt līdz pat 70%. Lai ilustrētu depozīta sistēmas pozitīvo pienesumu, DIO vadītājs min piemēru ar PET iepakojumu. Līdz šim ar atkritumu šķirošanas iespēju esot izdevies savākt ap 40% no šī iepakojuma. Savukārt jau pirmajā depozītsistēmas darbības gadā procenti pieauguši līdz pat vairāk nekā 60%.

Skārds uz Vāciju, stikls uz Lietuvu, PET uz Jelgavu
Latvijā taču nav nedz alumīnija, nedz stikla pārstrādes – kur paliek savāktais depozīta iepakojums? Lūk, aptuveni šāds ir iedzīvotāju nodoto pudeļu un skārdeņu tālākais ceļš. PET iepakojums un skārdenes depozīta punktos nonāk speciālos transportēšanas maisos, bet stikla pudeles – kastēs, sašķirotas atkārtoti un vienreiz lietojamajās. Parasti transportēšana no veikaliem tiek organizēta ar preču piegādes automašīnām, lai tām nav tukšā jāmēro atpakaļceļš. Iepakojums nonāk DIO šķirošanas centrā Salaspils novadā. Tur iepakojums tiek saskaitīts un sašķirots pa materiāla veidiem, bet PET pudeles vēl arī sadalītas caurspīdīgajās un krāsainajās. Tālāk sapakots vai saķīpots tas tiek aizgādāts pārstrādātājiem. Atkārtoti lietojamo stikla pudeļu gadījumā – pie ražotājiem, lai tās var izmantot jauniem produktiem. PET iepakojumu pārstrādā kaimiņnovadā – Jelgavā esošajā uzņēmumā «PET Baltija». Stiklu ved uz tuvāko pārstrādi Lietuvā, jo Latvijā tādas patiešām nav. Arī alumīnijam ir jāmēro tāls ceļš uz Vāciju, kas ir viena no retajām pārstrādes vietām Eiropā, un mums tā ir arī tuvākā.

Mazākiem veikaliem daudz rūpju
Dalība depozīta sistēmā ir obligāta visiem dzērienu ražotājiem un importētājiem. Ja uzņēmums to nedara, tam draud sods. Pie noteiktiem kritērijiem arī tirdzniecības vietām nav iespējas izvēlēties, piedalīties vai ne. Brīvprātīgi to var darīt tikai pavisam mazie veikali vai tādi, kas netirgo nevienu produktu ar depozīta sistēmas simbolu.

Kā atzīst depozīta sistēmas ieviešanas uzrauga – Valsts vides dienesta – ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, sākumposmā vislielākā pretestība bijusi no tirgotājiem. Kopumā, pēc viņas paustā, veikali gan tikuši galā ar izaicinājumiem. Taču, veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, par nepiedalīšanos depozīta sistēmā tirgotājiem ir arī piemērota soda nauda vairāk nekā 20 tūkst. eiro apmērā. Arī DIO valdes priekšsēdētājs atzīst, ka depozīta punktu izveide un nodrošināšana varētu būt lielāks izaicinājums tieši mazākiem veikaliem.

Kā tas izdevies mūsu puses nelielajām tirgotavām, «Bauskas Dzīve» devās lūkot uz Mežotni. Ciema centrā esošā veikala vadītāja Dace Kronbuša stāsta, ka taromāts tirdzniecības vietā ir jau gadu. Sākumā bijušas sistēmas problēmas, taču nu tās atrisinātas. Iedzīvotāji esot ļoti apmierināti ar šo iespēju un to izmanto, līdz ar to, pieļauj veikala vadītāja, arī vide droši vien kļūst tīrāka. Viņa atklāj, ka, piemēram, nedēļā pirms «Bauskas Dzīves» vizītes iedzīvotāji atnesuši vairāk nekā 1100 vienības. Taču, viņasprāt, īsti neesot padomāts par veikala kā uzņēmuma interesēm. Tirdzniecības vietas it kā saņem apsaimniekošanas maksu par katru iepakojuma vienību, piemēram, ap trīs centiem par stikla pudeli, taču veikalam par to jānomaksā patērētās elektrības rēķins, jāpērk dezinfekcijas līdzekļi, lentes čekiem, jāsamaksā darbiniekiem, kuri veic uzkopi un uzraudzību. Ja veikalam nebūtu bijusi sava videonovērošana, tad tāda būtu jāuzstāda par saviem līdzekļiem, jānodrošina internets. Tajā pašā laikā veikalam viss savāktais iepakojums ir jāuzglabā. Pēc tā brauc pakaļ tikai reizi nedēļā – pat ziemā uzkrājas vismaz desmit lielie transportēšanas maisi un kastes ar pudelēm. Iepakojums jau nav mazgāts, tāpēc viegli iedomāties, kas notiek tveicīgā vasarā. Tāpat taromāts jātīra un jādezinficē – ziemas laikā pāris reizes dienā, bet vasarā vēl biežāk. «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka tas ir visai apjomīgs darbs, jo teju viss taromāta korpuss ir tīrāms.

Depozīta iepakojuma klāsts nepalielināsies
DIO valdes priekšsēdētājs M. Stūrītis atzīst, ka sistēmu tā pa īstam varēs novērtēt šajā gadā, jo tad tā jau būs «ieskrējusies» un arī iedzīvotāji ar to jau ir pilnībā apraduši. Mērķis šim gadam esot savākt 88% no visa depozītiepakojuma, bet vēl pēc gada – visus 90%. Pieaugs arī depozīta punktu skaits.

Par depozīta iepakojumu klāsta paplašināšanu M. Stūrītis ir skeptisks. Nebūs tā, ka tagad visus iepakojumus nesīsim atpakaļ uz veikalu. Tā nav nevienā valstī. Turklāt sistēma sevi attaisnojot ar tiem iepakojumiem, kuriem ir risks nonākt vidē. Šampūna, šampanieša vai piena pudeli nez vai kāds speciāli nesīs izmest pludmalē.

Lietuva – paraugs arī Austrālijai
Lietuvā depozīta sistēma darbojas jau vairāk nekā piecus gadus – kopš 2016. gada. To īsteno un uztur Lietuvas dzērienu ražotāju, importētāju un tirgotāju izveidota bezpeļņas organizācija «Užstato sistemos administratorius» (USAD).

Sistēma darbojas līdzīgi kā pie mums. Tā aptver dažādu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu stikla, PET un metāla iepakojumu. Pašlaik kaimiņvalstī darbojas vairāk nekā 3000 depozīta punktu. Par nodoto iepakojumu, uz kura jābūt depozīta simbolam, iedzīvotāji var atgūt desmit centus.

Kā atklāj USAD, katru gadu Lietuvā tiek savākti vairāk nekā 600 milj. vienību, aptverot vairāk nekā 90% no visa tirgū laistā iepakojuma. Pērn Lietuvas iedzīvotāji esot nodevuši rekordlielu depozīta iepakojumu skaitu – vairāk nekā 672 milj. vienību. Visvairāk tiek nodotas PET pudeles – vairāk nekā 340 milj., tam seko 281 milj. skārdeņu. Salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugums pērn bija par vairāk nekā 2,5%.

Kopš sistēmas pirmās darbības dienas mērķis bijis samazināt iztukšotā iepakojuma skaitu apkārtējā vidē. Mērķis palicis nemainīgs, un arī iedzīvotāji jau esot pamanījuši pozitīvo efektu.

USAD stāsta, ka par viņu sasniegtajiem labajiem rādītājiem un pieredzi interesējušās ne tikai citas Eiropas valstis, bet arī, piemēram, Austrālija. Kā veiksmes priekšnoteikumus viņi min pamatīgo priekšizpēti, ieguldījumus labas infrastruktūras izveidē, pārsteidzošo iedzīvotāju atsaucību, kā arī veiksmīgo iesaistīto pušu sadarbību.

Viļņas pievārtē dzīvojošā Egle Ruškute-Klimavičiene, kura pašlaik audzina mājās bērnu, depozīta sistēmu lieto kopš pirmās tās dienas. Dzīvojot pilsētā, to lietoja biežāk, tagad retāk, toties nogādā uz depozīta punktiem lielākus iepakojuma daudzumus. Pa šiem gadiem problēmu ar nodošanu praktiski nav bijis – tik vien, ka sistēma nav «gribējusi» pieņemt iepakojumu ar veco depozīta simbolu. Labprāt gribētu, lai sistēmai pievienotu vēl iepakojuma veidus, taču jau tagad vides tīrības ziņā pienesums esot ievērojams.
Pozitīvi depozīta sistēmu vērtē arī sabiedriskā organizācijā strādājošā Rita Griniene. Tā ir ērta, un viņas ģimene to regulāri izmanto. Tagad, kad var nodot pudeles un skārda iepakojumu, ievērojami samazinājies šādu atkritumu skaits dabā. Rita uzskata, ka Lietuvā depozīta sistēmas veiksmi galvenokārt noteica divi aspekti: tradīcija iepakojumu nodot un arī plašais un ērtais depozīta punktu izvietojums tirdzniecības vietās.

UZZIŅAI

Visvairāk ziedots Ukrainas bēgļu bērniem

Labdarības iniciatīvā «Ziedo savu depozītu» Bauskas novada iedzīvotāji decembrī ar taromātu starpniecību labdarībai novirzījuši 4169 depozīta iepakojumus, un visaktīvākais ziedošanas punkts ir veikals «top!» Iecavā.
Bauskas novada iedzīvotāji visvairāk ziedojuši Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam, kam seko atbalsts dzīvnieku patversmēm un trūcīgiem senioriem.
Avots: DIO dati.