www.bauskasdzive.lv
Šo sestdien, 22. martā, no pulksten 11 līdz 15 Kaucmindes muižas parkā norisināsies Lielā Talka, kuras laikā tiks veikti apkārtnes sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Pasākumā aicināti piedalīties visi, kuriem rūp šī vēsturiskā vieta un tās atdzimšana. Dalībniekiem lūgums līdzi ņemt darba rīkus, portālu informēja muižas saimniece Aiva Dreimane-Ozolzīle.
Pēc talkas sekos saviesīgā daļa, kurā būs iespēja baudīt maltīti, tikties ar grāmatas “Pils uz augšu krīt” autoru Andri Grīnbergu, piedalīties atjautības spēlēs un mīļdziesmu sadziedāšanā kopā ar radošo apvienību “Pūces Māja” – rakstnieci Daci Judinu un komponistu Arturu Nīmani.
Aiva Dreimane-Ozolzīle norāda, ka muižas un teritorijas sakopšana, atjaunošana un labiekārtošana būs nopietns, ilgs un ļoti pārdomāts process – darāmā pietiks vismaz pieciem gadiem.
“Ejam soli pa solītim. Pirmajā pusgadā esam paveikuši steidzamāko – nostiprinājuši un daļēji nomainījuši ēkas nesošās konstrukcijas, ar membrānām pārseguši trūkstošo jumta daļu un veikuši tā konservāciju, stabilizējuši kritiskā stāvoklī esošo portiku – muižas simbolu. Noteikti gribam to saglabāt. Tagad kārta jumta spārēm, logiem un durvīm. Restaurācija ir laikietilpīgs un pamatīgs process, jo, uzsākot darīt vienu darbu, vienmēr uzrodas desmit steidzamāki. Plānojam darbus veikt vairākos posmos, sākot ar smagākajām, gadu gaitā ielaistajām problēmām, kas vairs nevar gaidīt,” teic A. Dreimane-Ozolzīle.
Kaucmindes muižai laikmetu grieži un daudzās politisko varu un īpašnieku maiņas par labu nav nākušas: likvidējot Latvijas lepnumu – slaveno saimnieču skolu, muižas komplekss tika Saulaines lauksaimniecības tehnikumam. Vēlāk Kaucmindes muižā atradies Saulaines bērnudārzs, kopmītnes, kinoteātris, bibliotēka, veikals, ēdnīca utt. Kopš neatkarības atjaunošanas muižai daudzkārt mainījušies īpašnieki – no pašvaldības līdz privātpersonām, diemžēl līdzšinējā saimniekošana atstājusi bēdīgas sekas: degradēta gan muižas ēka, gan apkārtējā vide.
Tieši tāpēc jaunie saimnieki kā pirmo darbu min muižas un parka teritorijas sakopšanu, atbrīvojot no visa liekā – gružiem, brikšņiem, kritušajiem kokiem. “Kaucminde ir dzīvs organisms, tai jāļauj uzelpot un sajusties mīlētai!” saka vēsturiskās ēkas īpašniece.
Raugoties nākotnē, Aiva Dreimane-Ozolzīle Kaucmindes muižā gribētu redzēt muzeju, kas vēstītu par grāfu, Kaucmindes mājturības skolas un Saulaines sovhoztehnikuma laikiem. Parkā – strūklaku un vēsturiskās puķudobes. Muižas spārnos būtu viesnīcas istabiņas, noteikti – senlaicīga kafejnīca ar gardiem ēdieniem, bet galvenais – Kaucmindē notiks kultūrizglītojoši pasākumi.
Pirmie soļi muižas ieskandināšanai un iesildīšanai jau sperti – pērnajā rudenī Kaucmindē bijusi Leģendu nakts un Stāstnieku vakars, decembrī – Ziemassvētku tirdziņš, šopavasar vispirms notiks Lielā Talka, pēc tam – Pavasara svētki ar gadatirgu.
Foto: Kaucmindes muižas īpašniece Aiva Dreimane-Ozolzīle (no labās) ar ģimeni./Foto:no albuma
Kapec man butu jaiet talkot citu ipaṣ̌unà, saimnieki ir paṣ̌I ari talkojat,komunistiskas talkas ir jau vēsture,ta nav mana problèma
He he … muižnieki
Vai tad kādu ar varu ved uz to talku? Negribi talkot neej!
ja jau nauda un gribēšana ir tad tikai uz priekšu, vien nesaprotu, kālab ar latviešu dzimtcilvēku sviedriem celtās vācu, poļu, krievu muižu ēkas būtu jānodēvē par “Latvijas lepnumu”? Latvijas lepnums varētu būt savulaik šajā ēku kompleksā izveidotā mājturības skola un tikai. Kā arī, vai obligāti katrai talkai jāpiedēvē “Lielā”, tad jau aizmirsies vēl īpašvārds “Ļeņina”.
Ja sestdien būs labs laiks arī aizbraukšu tur paskatīties.Talkot īsti nevaru jo mugura švaka.Bet paskatīties to gan varētu.Paskatīties kritiski no malas,to es gribētu tā kā…
Lai izdodas paveikt ieplānoto. Es tikai par vietas atdzimšanu.
Attiecībā par talku : … katra izvēle: atbalsti – piedalies, neatbalsti nepiedalies, bet neklaigā!!!
ja uz šo “notikumu” paveramies no cita skata punkta, situācija ir gaužam līdzīgā ar ziedošanu Latvijas bērnu ārstēšanai – bezmaksas medicīna to nepavelk, (par nožēlu) nākas meklēt citus finansējuma avotus. Kā rakstā minēts:::: Kaucmindes muiža nevienam tā pa īstam nav bijusi un nav vajadzīga ( zem tā saprotu “Kultūras fondus”, valsti, pašvaldību ).
Tādēļ priecājos, ka ir Cilvēki, kuri tomēr nepadodas.
Ukraiņiem būtu labs darbs
Gribi īpašumu tad pats arī pasvīsti sava īpašuma sakopšanā.
Visi kam ir īpašumi taisīsim lielās talkas,īpašumu gribam bet paši sakopt nevaram.
Mežotnes pili nezin ko darīt,bet te vecu nolaistu Kaucmindi kaut ko murgo.
tad jau tu “disidi” arī esi to skaitā, to kuriem ir īpašums daudzstāvenēs, bet ēkas apkārtni, kā arī pašu ēku sakopt negribi, čīksti, ka maksa par lielu un pašvadība nenāk talkā.
Nožēlojamie čīkstulīgie neveiksminieki! Vai tiešām visas labas lietas un veiksmīgi cilvēki jāapspļauda?! Guliet savos nospeķotajos dīvānos un nebojājiet tautas garu!!!
Mana sēta arī mostas. Visi pie manis talkot
Mani kaut kā īpaši šajos komentos “uzrunāja” tas par tiem latviešu dzimtcilvēku sviedriem. Nekādi nevaram aizmirst Ļeņina šķiru cīņas teoriju? Ar ko tad šodienas sviedri, ko cilvēki lej lielsaimnieku tīrumos, zviedru, vāciešu, dāņu, leišu un citu multimiljonāru veikalos vai jebkurā citā darbā, ir mazāk sūri? Tak, padomājiet, pirms kaut ko tādu rakstāt, bet, ja nav smadzeņu, var taču kādreiz arī paklusēt…
Kur tas nu redzets, sàksim jau privàtipasumos talkot,kaut kas nebijis un nedzirdets
Zemgalieši laikam neko nav dzirdējuši par kartupeļu talkām vai siena talkām. Aizej palīgā kaimiņam izdarīt lielu darbu, pēc tam vari vari saukt palīgā pie sevis!
Piemērs Saulainē ir Bonātu ģimene, kā ir jāsakopj savu īpašumu,cepuri nost viņu priekšā,Kaucmindes īpašnieki lai aiziet pamācās .
Es savu īpašumu pats kopju un nesapņoju par ziedojumiem.
Sašutušajiem par aicinājumu uz talku varbūt jāatgādina, cik daudz un aktīvi “sabiedrība” piedalījās šī objekta demolēšanā un piecūkošanā. Aktivitāte palīdzēšanā sakopt izskatās ne tuvu nav tik liela!
Malači! Visu cieņu tautiešiem kuri viens otram palīdz, visu cieņu tiem, kuri ir draudzīgi un bez naida, visu cieņu tiem, kuri mēģina saglabāt senas, vēsturiskas ēkas, visu cieņu!
Mīļie cilvēki, laiks pārtraukt naidoties, šobrīd nav istais laiks naidam!
Visiem mieru un prieku sirdī!
Aizej tak uz skolu un iemācies uzskribelēt kaut pāris vārdus bez pareizrakstības kļūdām, citādi tavas domu pērles pavisam nesaprotamas!
Pavasarim iestājoties sakopsim katrs pats savu privātīpašumu,tas būtu tikai ētiski un pieklājīgi pašam par to rūpēties,man prieks un gods par Bonātu ģimeni,viņi ir piemērs visiem kam ir privātīpašumi ,es Bonātu ģimenei novēlu veksmi veselību un spēku savu mērķu sasniegšnai.
Tam ,kas Disidim kad mācīja skolā pareizrakstību es stundas laikā skatījos pa logu,kas notiek ārā,tāds es izaugu mūsu izglītības sistēmā.
pirms kaut ko šeit vāvuļo, vismaz to centies iedabūt savā galvā, ka tolaiku dzimtcilvēks, pēc būtības vergs nu nekādā ziņā nav salīdzināms ar šīsdienas “kalpu” pie lielsaimnieka vai strādnieku ārvalstu kapitāla uzņēmumā. Tās investīcijas mēs paši ceļos mesdanies lūdzāmies, bet muižnieki savulaik šet ienāca ar uguni un zobenu, izkāva vietējos tādā mērā, kā paši raksta, ka Vidzemē gaili dziedam nebija iespējams saklausīt. To nezināt, izdarīt idiotiskus salīdzinājumus, tev tiešām nav tas rublis pilns, jeb cītīgi baksti telefona faikus?
Izklausās, ka pats esi piedzīvojis tos briesmīgos dzimtcilvēkus laikus, tikai lāga nevar saprast, par kuriem laikiem īsti runā. Kaut kā ļoti veikli izmanies lēkāt no 12. gadsimta, kad te ieradās pirmie vācu sludinātāji, un nekādu muižu un muižnieku te vēl vairākus gadsimtus nebija, uz 18. gadsimta sākumu, kad par saviem slaktiņiem Vidzemē (par tiem gaiļiem) Pēterim I lepni ziņoja viņa karavadonis Boriss Šeremetjevs – krievu okupācijas armijas pavēlnieks. Droši vien arī tu vēstures stundās pa logu uz zarā sēdošiem putniņiem būsi skatījies.
Kritizētāji-šaurās pieres, skauģi, pārsvarā dzīvo īrētos dzīvokļos un dzer lēto šmigi, viendienīši, lūzeri, šlesera/toča fani, dzīvē neko nesasniegušie)
Pozitīvie-uz lietām skatās ar veselo saprātu, izglītoti, kas dzīvē vēlas kaut ko sasniegt atbalsta līdzīgi domājošos.
Bildē esošie īpašnieki ,kur jums pašiem grābekļi un zāģi ja jau uz talku aiciniet,nezskataties pēc darba rūķiem.
tā varētu nosaukt lielu daļu arī mūsu valsts iedzīvotāju, to, kuriem pat savas valsts vēsture ir tumša lieta. Tad telefonā bakstītāj, dzimtbūšanu visā mūsu valsts patreizējā teritorijā atcēla vien 19. gadsimta otrajā pusē un krustnešu sirojumiem šeit, kā arī viņu pilsētas Rīgas šeit dibinātājiem ar to nav nekāda sakara. Tās pilis, muižas šeit celtās ir laikā, lai arī kādi nebūtu to īpašnieku uzvārdi, kad tagadējās Latvijas teritorija atradās zem Krievijas cara pakļautības. Tā kā nesaskatu neeko īpašu ne tolaik, ne laikā, kad Latvijas teritorijā saimniekoja boļševiki un vēlāk komunisti. Labais cara tētiņš bija vien zemniekiem iedomu auglis, bet dzimtbušana, latvieša verga statuss bija reāls līdz pat 19. gs. otrajai pusei, kad dzimtbūšanu atcēla arī Latgales teritorijā. Cik degradējies var būt cilvēks, nezinošs pat savas zemes vēsturi.
arī te viens “krekšķinātājs” uzradies ar savu vēsturi, iespējams, mums naidīgu valstu portālos “izbakstītu”. Tik tālu nu esam nonākuši ar savām skolu reformām, kad skolojamajiem vien ļoti aptuvenas zināšanas vēsturē, vai to nav vispār. Tad būtu jāatgādina, ka tie muižu celšanas laiki arī ir vien “krievu laiki” , tikai zem cara tētiņa vai carienes māmiņas papēža, asiņaini un sviedraini latvietim. Vismaz tautas dainas palasi, kur ” melna čūska miltus mala/ vidū jūras, uz akmeņa/ tos būs ēsti tiem kungiem/ kas bez saules kalpināja”. Tādu tautasdziesmu mums ir vesels lērums, bet kur nu mūslaiku cirvim tās zināt, telefonā taču daudz ko interesantāku var izbakstīt.