Klāt Vimbu svētki Bauskā; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Sestdien, 20. aprīlī, atdzīvosies Mūsas labais krasts Bauskas stadiona apkārtnē. Te ar mūziku, kūpinātu vimbu smaržu, makšķerēšanas sacensībām un citām norisēm aicina jau sestie Vimbu svētki.

Bauskas kultūras centra pārstāve Kristiāna Paula Lībiete atklāja, ka makšķerēšanas maču dalībniekiem jāpulcējas uz reģistrāciju pirms sacensību starta, kas noteikts pulksten pusastoņos no rīta, bet svētku svinētāji Krasta ielā Bauskā var ierasties no pulksten 11.

«Vimbu svētkus gaidām ar prieku, jo tā ir pirmā satikšanās pēc garās ziemas, kurā kopīgi sanākam un svinam pavasari, kā arī devīgos Mūsas upes ūdeņus,» teic K. P. Lībiete. Vaicāta, vai nebiedē iespējamais lietus un sals, K. P. Lībiete apliecina, ka laikapstākļu prognoze it nemaz neuztrauc. «To, cik saulaina svētku diena izvērtīsies, tā pa īstam uzzināsim tikai sestdien. Aicinām apmeklētājus ģērbties atbilstoši laikapstākļiem un nākt baudīt plašo svētku programmu,» paziņo K. P. Lībiete.

Viņa atgādina, ka pērn labas gribas makšķerēšanas sacensībās piedalījās 95 copmaņi, kas ir vērā ņemams rādītājs. Cik liela atsaucība būs šogad, to grūti prognozēt, bet jāielāgo, ka dalībniekiem līdzi jāņem derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kā arī personu apliecinošs dokuments (ID karte vai pase). Sadarbībā ar Bauskas mednieku un makšķernieku biedrību Labas gribas makšķerēšanas sacensību dalībnieki uz vietas varēs saņemt vienas dienas bezmaksas licenci vimbu copei.

«Sacensības jau no svētku pirmsākumiem tiek organizētas ar mērķi aicināt apmeklētājus piedalīties kopīgā svētku radīšanā un veicināt labas gribas nodomus, jo iegūtais loms turpat uz vietas tiek sagatavots, kūpināts un pret ziedojumu nodots apmeklētājiem baudīšanai,» pavēsta K. P. Lībiete. Viņa piebilst, ka arī šogad vimbas pēc speciāli Bauskai izstrādātas receptūras kopā ar palīgiem no Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības gatavos pavārs Atis Zgirskis, bet mobilās kūpinātavas darbinās kūpinātava «Abas».

Tāpat šogad tiks turpināta uzsāktā sadarbība ar biedrību «Laiks jauniešiem», svētku apmeklētājiem vimbas talonu aicinot iemainīt pret ziedojumu, taču saņemto talonu pēc tam būs iespējams apmainīt pret svaigi kūpinātu vimbu. Visi iegūtie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas kara cietušo atbalstam.

Svētku programma iecerēta gana plaša. Pulksten 11.30 jaunākos apmeklētājus ar koncertprogrammu «Drošības festivāls» iedrošinās mūziķis Arturs Gruzdiņš un vokālā studija «Knīpas un knauķi», atgādinot bērniem un vecākiem par uzmanību dažādās dzīves situācijās. Pulksten 13.30 uz svētku skatuves kāps asprātīgā muzikālā apvienība «Gapoljeri», bet pulksten 15.20 svētku dienu noslēgs nostalģiskā popa grupa «Kautkaili». Visas dienas garumā īpašu mūzikas izlasi uz vinila platēm atskaņos DJ Uldis Rudaks, bet pasākuma runasvīra stafeti šogad pārņems raidījumu «Literatūre» un «Kultūras rondo» vadītājs un dabas draugs Gustavs Terzens.

K. P. Lībiete akcentē, ka arī šogad svētku laikā apmeklētāju uzmanību pievērsīs ūdens piesārņojuma tēmai. Valsts zinātniskā institūta «BIOR» pētnieki skaidros, kāpēc ir nepieciešama zivju resursu pētniecība, aizsardzība un papildināšana upēs un ezeros, un vēstīs par citiem tematiem. Kopā ar Pasaules Dabas fondu» interesenti varēs zīmēt brīvi plūstošas upes, pārbaudīt savas zināšanas ūdeņu viktorīnā un spēles formātā kļūt par upju atbrīvotājiem. Projekts «LIFE GoodWater IP» ar dažādām spēlēm iepazīstinās ar Latvijas ūdeņu kvalitāti un sniegs informāciju par ūdens kvalitātes uzlabošanu, kā arī pastāstīs par dabas vērtībām un procesiem gan ūdens tuvumā, gan mežā. «Makšķerēšanas kartes» un «Mana cope» radošā komanda ar izglītojoši izklaidējošām aktivitātēm informēs par likumiem un tikumiem, kas jāievēro ikvienam, dodoties pie ūdeņiem ar makšķeri rokās. Dabas un ilggadējais Vimbu svētku draugs Kārlis Goldmanis arī šoreiz bērnus un jauniešus vedīs izzinošā ekspedīcijā, ļaujot ielūkoties Mūsas upes zemūdens bagātībās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas ugunsdzēsēji glābēji atgādinās par drošu atpūtu pie ūdens un uz tā, kā arī parādīs, ar kādu aprīkojumu viņi steidzas palīgā nelaimē nokļuvušajiem. Savukārt Zemessardzes 53. kājnieku bataljons gan piedāvās apskatīt savu tehniku, gan arī aicinās pārbaudīt apmeklētāju spēkus dažādās aktivitātēs.

Svētku mākslas telpā apmeklētājus gaidīs mākslinieces Maija Lauriņa-Rimicāne un Laura Matilde Ikerte, kuras piedāvās apgūt marmorēšanas tehniku, noķerot un iemūžinot ūdens viļņošanās sajūtu. Darbnīcas dalībnieki varēs izgatavot atslēgu piekariņus un apsveikumu kartītes.

Jaunākos pavasara svinētājus uz pasaku lasījumiem par delfīnu Delfu un skudriņu Kāpēcīti ciemos aicinās pasaku studija «Gardegunis», bet pasākumu aģentūra «Smaidu darbnīca» ikvienam iemācīs, kā prieku pārvērst lielos ziepju burbuļos. Savukārt biedrība «Laiks jauniešiem» darbosies jauniešu iespēju teltī, kurā varēs uzzināt par projektiem, pasākumiem un citām līdzdalības iespējām Latvijā un Eiropā. Tāpat kopā ar atsaucīgajiem jauniešiem interesenti varēs piedalīties nozīmīšu darbnīcā, izveidojot nozīmīti ar paša zīmētu dizainu.

Labas gribas makšķerēšanas sacensību uzvarētājus plānots apbalvot pulksten 15. K. P. Lībiete atklāja, ka katrs no laureātiem saņems dāvanas no TC «Līga», kā arī īpašo Vimbu svētku statueti. Balvas tiks pasniegtas sešās kategorijās: I brangākā vimba, II brangākā vimba, III brangākā vimba, jaunākais dalībnieks, vecākais dalībnieks un copes pavēlniece.

Festivāla laikā apmeklētājus gaidīs arī vairāk nekā 40 tirgotāju. K. P. Lībiete pavēstīja, ka svētku tirdziņā piedalīsies 21 dalībnieks no Bauskas novada. Tāpat ciemos brauks arī tirgotāji no citām vietām. Piedāvājuma sortiments būs daudzveidīgs – rotas, mājražotāju vieglie un stiprie alkoholiskie brūvējumi, apģērbi, saldumi, četri vietējie vīndarītāji, sulas, tējas, mērces, attīstošās rotaļlietas bērniem, vēsturiskas kartes, kalendāri, sveces, siers, kūpināta gaļa, barankas, halva un daudz kas cits. Pasākuma teritorijā darbosies arī zivju kiosks, kur vienlaikus ceps, vārīs, grilēs un kūpinās dažādas zivis, tostarp arī vimbas.

Ēdināšanas pakalpojumus sniegs SIA «Neiba», SIA «Dormers» un «Lauras pankūknīca». Labierīcības un atkritumu vākšanu pasākuma laikā nodrošinās SIA «Bauskas novada komunālserviss». K. P. Lībiete precizē, ka svētku kopējās izmaksas šogad ir 39 tūkstoši eiro.

Bauskas kultūras centrs aicina autovadītājus ņemt vērā, ka Vimbu svētku laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi. No 19. aprīļa pulksten 9 līdz 20. aprīļa pulksten 19.30 transporta līdzekļu kustība nebūs iespējama Krasta ielas posmā gar Bauskas pilsētas stadionu. 20. aprīlī no pulksten 5.30 līdz 19.30 Krasta iela tiks slēgta posmā no Sporta ielas līdz Skolas ielai.

Pilsētas viesiem auto iespējams atstāt stāvlaukumā pretī Bauskas pilsētas stadionam (Pilskalna iela 26) vai kādā citā bezmaksas stāvlaukumā pilsētā. Vietējos iedzīvotājus aicina būt dabai draudzīgiem un uz svētku norises vietu doties kājām.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns atzīst, ka intensīva vimbu cope šajās dienās Mūsas labajā krastā nav pieredzēta, bet zivis noķert var.

«Šogad nav skaidrojuma, kāpēc Bauskas stadiona apkārtnē Mūsā ir maz vimbu. Tie bari, kuri bija te, aizgāja martā uz augšu, bet jauni negrib nākt iekšā Mūsā, bet toties Mēmele ir pilna «piedzīta» ar vimbām,» situāciju ieskicē M. Vaitekūns. Arī vīru blīvums pie upes liecina, ka šajās dienās cope nevedas. Martā stadiona apkaimē bija redzami 20 un vairāk makšķernieku, bet šonedēļ atļautajās makšķerēšanas dienās ne vairāk kā pieci vai seši vimbotāji.

M. Vaitekūns prognozē, ka sestdienas sacensībās visu izšķirs veiksme. «Esmu pārliecināts, ka kaut ko noteikti noķers. Tiesa gan, būs mazāk dalībnieku nekā pērn, arī zivju būs mazāk, taču sportiskais azarts būs klātesošs,» teic M. Vaitekūns.

Viņš pastāsta, ka sacensību dalībnieki pamatīgai kontrolei netiek pakļauti un pieļauj, ka kaut kas no loma nonāks arī pie paša makšķernieka. «Iepriekšējos gadus tā arī darīja, pa gabalu pats vismaz tā piefiksēju, ka noķēra un kaut kur ar maisiņu aizgāja. Automašīnas jau nav, kur tuvumā atstāt, un diezgan labu gabalu nākas nest,» klāsta M. Vaitekūns un papildina, atļauts noķert astoņas vimbas.

Ar ko sudrabainās spuraines šajā reizē cienāt, tas katram pašam jāizspriež. «Tradicionāli no manas bērnības bija baltie tārpi un sarkanie. Pēc tam bija pieejami motiļi. Standarts bija baltais tārps ar motili. Pēcāk parādījās ievestās sliekas, un tās pēkšņi vimbām sāka garšot. Tad sekoja stāsts ar garnelēm, bet tagad ar parasto garneli vēl par maz, veči pērk svaigās tīģergarneles. Jā, izdomai nav robežu! Tagad vēl visi pārcenšas ar piebarošanu. Nekā gan tur dabīga nav – zivis visu neapēd, un tie mēsli upēs nogulsnējas. Ja katrs atbrauc ar spaini, iedomājieties, kas notiek ar upi! Tie, kuri grib baudīt vītinātu zivi, nevar tādu pagatavot. Kad vimba veikalu «mēslus» sarijas, tas viss zivij paliek žaunās un vēderā, bet vītinot zivi atstāj veselu, neuzšķērž un nezina, kas tai vēderā. Kad noteikto laiku nostāvējusi, tā nav ēdama, jo ķīmija kopā ar sāli ir darījusi savu un zivs ir metama ārā,» pavēsta M. Vaitekūns. Viņš uzskata, ka Vimbu svētki ir jāturpina arī nākamos gadus. «Katrs šajā pasākumā atrod kaut ko sev. Bērniem vispār ir aizraujoša diena, jo ir daudz dažādu aktivitāšu. Ir arī izglītojošā daļa, kas nav mazsvarīgi,» tā M. Vateikūns.