Krāpnieki, uzdodoties par «Swedbank», izsūta viltus e-pastus

Vairāki baušķenieki pagājušajā nedēļā ziņojuši par krāpnieku izsūtītām ziņām, kas rakstītas «Swedbank» vārdā. Vēstulē tiek norādīts, ka reģistrēti vairāki pieteikumi internetbankai, un drošības nolūkos aicina pievienoties un nomainīt savu informāciju.

«Swedbank» pārstāvis Jānis Krops skaidro, ka tas, ka šādas vēstules atkal parādās, nav nekāds jaunums. «Te gan jāteic, ka krāpnieku aktivitāte dažādos veidos mainās visu laiku un lielāka vai mazāka interese izmantot vienu vai citu komunikācijas kanālu krāpniekiem ir teju vienmēr. Šādiem e-pastiem notic salīdzinoši maz klientu, jo cilvēki jau kļuvuši zinošāki par šādām vēstulēm, kā arī e-pasti pretstatā telefona zvaniem nerada tik lielu emocionālo satraukumu, lai klients apmulstu un satraukumā uzreiz izpaustu savus datus,» teic J. Krops.

Papildus viņš piebilst, ka atsūtītajā vēstules paraugā var redzēt, ka tā ir veidota ar gramatikas kļūdām un ne «Swedbank» zīmola krāsās, kas acīmredzami neļauj noticēt to autentiskumam, jo banka savā saziņā izmanto literāru un gramatiski pareizu valodu.

J. Krops sacīja, ka «Swedbank» saziņā ar klientiem lieto e-pastus. Krāpnieku aktivitātes augstākajā punktā bija brīdis, kad šāda komunikācija ar klientu no bankas puses tika uz laiku apturēta, lai neradītu lieku sajukumu. Bet atšķirībā no krāpnieku e-pastiem banka savos e-pastos neaicina ievadīt klienta datus. Sekojot «Swedbank» e-pastos iekļautajai informācijai klients nonāks informatīvajā internetbankas sadaļā, kur nav jāievada dati (piemēram, apraksts par pensiju uzkrājumu, apdrošināšanu utt.) Krāpnieku e-pastos parasti zem šīm saitēm slēpjas aicinājums vai nu ievadīt internetbankas lietotāja datus, vai ievadīt maksājumu karšu datus. Banka nekad tā nedarīs, akcentē J. Krops.

Viņš papildina, ka ir dažas nianses, kuras vēl var liecināt par krāpnieku sūtītu e-pastu. Viena no pazīmēm ir no kādas e-pasta adreses atsūtīta vēstule. Paraugā sūtītāji noslēpuši e-pasta adresi. Turpretī «Swedbank» vēstulē saņēmējs uzreiz redzēs, no kādas adreses vēstule sūtīta.

J. Krops mierina, ka klientiem, kas atvēruši šādas saites, nav jāsatraucas tik ilgi, kamēr klients nav ievadījis kādus datus vai arī šī «saites poga» neprasa klientam lejupielādēt kādu programmatūru. Jāatceras, ka dažkārt arī krāpnieki zem saitēm paslēpj programmatūras instalāciju, kuru nevērīgi apstiprinot, klients var uz sava datora uzstādīt programmu, kas ļauj kopēt visu ievadīto informāciju. Ieteikums būtu nelejupielādēt nezināmas programmatūras (vai pirātiskas programmatūras), kā arī neievadīt savus datus. Ja ir interese par kādu it kā bankas pakalpojumu, vienmēr drošāk būs atvērt internetbankas lapu pašam un atrast sev interesējošo produktu.