www.bauskasdzive.lv
Aizejošās valdības kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» – dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās – otrdienas, 12. septembra, rītā bija ieradies, lai apskatītu to daļu «mājasdarba», kas šeit paveikta, gatavojoties mūsu tautas poēzijas dižgara 150. jubilejas gadam.
Nākamais, 2024., ir V. Plūdoņa jubilejas gads (dzimis dzejnieks 1874. gada 9. martā). Līdz tam jāpaveic arī atjaunotās Plūdoņa dzīvojamās ēkas interjera ekspozīcijas iekārtošana. 2023. gadā Kultūras ministrija ir atvēlējusi Bauskas novada pašvaldībai 120 000 eiro jaunās ekspozīcijas izveidei – gan eksponātu restaurācijai, gan iegādei, izgatavošanai un izstādes iekārtošanai. Šis darbs uzticēts uzņēmumam SIA «Intarsija».
Kultūras ministru ar dzejnieka dzīvesgājumu, personības šķautnēm, muzeja izveides vēsturi un nākotnes plāniem iepazīstināja Elīna Kūla-Braže, Viļa Plūdoņa muzeja vadītāja.
Tika apskatīts viss «Lejenieku» komplekss, kur ir saglabāts šim apvidum raksturīgais 19. gadsimta zemnieku sētas plānojums un daudzas tajā ietilpstošās ēkas. Kā piebilda novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs, vēsturnieks Raitis Ābelnieks (NA), «šī ir tipiska vecsaimniecība, bet tepat «Lejenieku» mājām līdzās ir vēl viens pašvaldības īpašums – jaunsaimniecība «Selani», to arī būtu vērts atjaunot, jo daudz kas no ēkām ir saglabājies. Tas arī vērtīgs kultūras mantojums.»
N. Puntulis, kā arī pašvaldības un Bauskas muzeja speciālisti un darbinieki apskatīja arī nupat restaurēto «Lejenieku» dzīvojamo māju, kurā tiks iekārtota jaunā ekspozīcija. Restaurācijas darbus veic SIA «Warss+». Diemžēl pat ar neapbruņotu aci redzamas dažas kļūmes restaurācijā, tika minēts, ka lietus laikā verandā tek ūdens. Šonedēļ būvnieki braukšot skatīt, kā defektus novērst.
Kā minēja Bauskas muzeja darbinieki, nākamais tuvākais darbs esot lielā «Lejenieku» pagalma sakārtošana, stādījumu ierīkošana atbilstīgi tam, kādi tie bija Plūdoņa dzīves laikā. Skujeņi, piemēram, tolaik lauku sētās stādīti netika. Sadarbībai esot uzrunāti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācībspēki.
«Mūsu saknes balstās mūsu kultūras mantojumā, tradīcijās, mūsu dižgaros. Vilis Plūdonis nenoliedzami ir viens no mūsu dižgariem, kurš ir ietekmējis mūsu valodu, cēlis mūsu nacionālo pašapziņu, rosinājis mūsu iztēli,» sacīja ministrs Nauris Puntulis. Viņš tautu bez saknēm salīdzināja ar kāpu, kura no tāluma skaista, bet pēc būtības plūstoša, nenoturīga kā saturā, tā arī formā – bez saknēm. Tāpēc par tām jādomā, tās jāstiprina.
«Esmu gandarīts, ka valsts kopā ar pašvaldību ir veikusi labu mājasdarbu, mēs esam sagatavojuši platformu tam, lai godam nosvinētu Plūdoņa 150 gadus,” teic N. Puntulis.
Nākamā gada svinībām Bauskā un «Lejeniekos» plāni jau ir, dažus no tiem atklājam – kā pavēstīja Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce, 2024. gada 8. martā muzejs rīkos īpašu Plūdonim un viņa daiļradei veltītu konferenci, savukārt Dārzkopības institūtā (P. Upīša dārzā) Dobelē jau selekcionēts un aug ceriņš ar nosaukumu «Vilis Plūdonis», kas tiks nākamgad iestādīts Plūdoņa mājas sētā. R. Ābelnieks rosināja kultūras ministru arī nākamā gada budžetam paredzēt kādus līdzekļus Viļa Plūdoņa jubilejas atzīmēšanai.
Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis aicināja plānot vairāk līdzekļu amatierkolektīvu vadītāju atalgojumam. N. Puntulis bilda, ka šis jautājums sen viņa dienaskārtībā, no valsts budžeta Dziesmu un deju svētku kustībai iedalītie 1,2 miljoni esot nožēlojama dotācija. Viņš esot iesniedzis nākamā gada budžeta pieprasījumā pieteikumu, lai no valsts tiktu dotēti 25 procenti, tas ir – vairāk nekā 4 miljoni, tad 75% paliekot pašvaldībām, kaut gan galamērķis esot, lai finansējuma avots tiktu kristīgi sadalīts starp pašvaldībām un valsti – 50:50 procentu. Par šo jautājumu spriedīšot arī sestdien, Irlavā ministram tiekoties ar Dziesmu un deju svētku virsvadītājiem un virsdiriģentiem.
Ministrs pauda, ka viņš vienmēr esot akcentējis, ka ir atbildīgs par kultūras nozari valstī. Aizejot no amata, tās rūpes tik viegli nebūs nometamas. Tomēr viņš arī bilda, ka ir «drīzāk nedrošs par mūsu tradicionālās kultūras nākotni».
Nauris Puntulis kultūras ministra amatā ir no 2019. gada, ievēlēts 14. Saeimā. Šī bija viņa pirmā vizīte Bauskas novadā ministra amatā, tās laikā apmeklēja tikai Viļa Plūdoņa muzeju Ceraukstē.
Atgādināsim, ka ministrs solīja Bauskas novadu apmeklēt jau šī gada sākumā – martā. Tad bija plānota tikšanās ar Bauskas novada pašvaldības vadību un kultūras jomas struktūrvienību vadītājiem, kuras laikā tiktu pārrunāti ministrijas kompetencē un Bauskas novada kultūras jomā esošie aktuālie jautājumi. Tāpat bija iecerēta došanās uz Rundāles pils muzeju, kur notiktu saruna ar direktori Lauru Lūsi. Plānoto vizīti pēdējā brīdī atcēla.
Vai vārdi “Warss+” un “brāķis” gadījumā nav sinonīmi?
Nu pagalmu jau gan varēja sakopt !
Kas tad šo kops? Nav tak vairs simtlatnieku.
Vai Vilis bija Plūdonis vai Plūdons???
Vispār jau Lejnieks, bet kā pseidonīms lietots gan Plūdonis, gan Plūdons.
Verandā tek ūdens- būvnieki braukšot skatīties, aizejošais ministrs – tāpat jau neko nelems vairs, bet jāparunā ir, skujeņi lauku sētās stādīti netika, bet sastādīti ir – nu kaut kāda skumja un ķeksītis pasākumam pielikts.
Ministra kungam vēlams noregulēt asumu redzei, ne tikai ādai ar ko sajuta ūdeni uz galvas. Iesaku katram aizbraukt aplūkot šo objektu un gūt uzkatāmu mācību, it sevišķi veco ēku īpašniekiem, kā nevajag darīt. Vēršu uzmanību vienam foto, kur kreisajā pusē redzamas durvis, tās ir aizslēgtas, bet ir šķirba, kur lejasdaļā vai iebāzt roku. Pārējās kroplības nav vērts minēt, zudīs pārsteigums un iespēja pavemt no redzētā.
Jāprasa atbildība no projekta vadītājas kalinkas , šogad kārtējo reizi iegrūda gandrīz 500 000 eiras , bet kriša tečot……………
Kāpēc tad Kalinkas? Kur tad mums būvniecības nodaļas speciālisti? Kur būvuzraugi?
Pirms būvniecības uzsākšanas starta summa bija 300000. Par verandu un kādiem stendiem. Bija tautas izbrīns par verandas apzeltīšanu. Ja iedzīvotāji varētu atļauties tā būvēt un remontēt! Ar bezlimita finansēm! Tikai jāpiezīmē, ka bezlimita izšķērdējamā nauda ir iedzīvotājiem atņemtā nauda- nodokļu nauda. Pat ja eiropas nauda, tā ir arī mūsu nodokļu nauda.
kultūras objektu restaurācijas projektiņi, normāla naudas sile nacionālās apvienības tingeļtangeļiem