Latvieši un lietuvieši pirmdien, 22. septembrī, aizdedzot ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās, pieminēja savus senčus un atzīmēja Baltu vienības dienu.
Mūspusē baltu uguņu sasaukšanās notika Rundāles un Vecumnieku novadā. To organizē, lai pieminētu 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni.
Ar prieku šī gada svētku aktivitātēs iesaistījās pilsrundālietis Antons Undzenko. Viņš dziedāja līdzi latviešu tautasdziesmām, ugunskurā cepa maizīti, baudīja zupu, čaklākie no koka dēlīšiem, lupatas un degmaisījuma izgatavoja lāpas, kuras pasākuma noslēgumā rādīja ceļu tumšajās parka taciņās. 76 gadus vecais pensionārs atklāja, ka viņš labprāt lasa par vēsturi, tāpēc viņam patīk arī pasākumi, kas piemin pagātnē būtiskus notikumus.
Pie ugunskura folkloras kopas «Svitene» un Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Laukam pāri» skandināja latviešu tautasdziesmas. Pilsrundāliete Ieva Brašmane stāsta, ka latviešu folklora un daba viņai ir tuva. Pati kādreiz dziedājusi folkloras kopā. Pensionāre Rundāles novadā sāka dzīvot astoņdesmitajos gados, un kopš tā laika viņa nereti mēroja ceļu cauri mežam līdz Mežotnes pilskalnam, kas tajā laikā vēl bija ieaudzis brikšņos, lai gūtu enerģiju no dabas. Tagad te ir sakoptība un aizvien biežāk sarīkojumos pulcējas tuvāku un tālāku vietu iedzīvotāji. Pilsrundāliete stāsta, ka viņas mazbērni dzīvo Rīgā un Ventspilī, bet, ja būtu iespēja, pensionāre aicinātu viņus līdzi, jo ir svarīgi, lai jaunieši pārmanto mīlestību pret latviešu tradīcijām, teic I. Brašmane.
Noslēgumā apmeklētāji piedalījās ugunsrituālā kopā ar folkloras kopu «Laukam pāri». Tās vadītāja Elīna Kūla-Braže stāsta, ka ugunsrituāls ir postfolkloras elements. Pamatā to veido tautasdziesmas, bet katrs rituāls ir unikāls. «Svarīgi, lai tajā dziedātu latviešu dainas un spēka dziesmas un lai no rituāla aizietu ar gaišu enerģiju piepildīti,» uzskata E. Kūla Braže.
Vēstures avotos atrodams, ka senā zemgaļu tauta bija apmetusies Upmales centrā Mežotnē, nēsāja zelta rotas un pielūdza uguni. «Ugunsrituāli ir saiknes veidošana ar vēsturi un senčiem,» stāsta E. Kūla-Braže, kura ir arī zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» pārstāve. Viņa atklāj, ka līdz šim biežāk uguns iekurta un daudzināta pie Mežotnes pilskalna – Vīnakalna svētvietā.
Baltu vienības dienu Rundāles novadā rīko piekto reizi. Tā organizatore Lilita Lauskiniece stāsta, kā šogad pasākums ir intīmāks un mierīgāks. Pirmdienas vakarā Mežotnes pilskalnā pulcējās tie, kuri nebaidījās no rudenīgajiem laikapstākļiem aiz loga. Klātesošie bija nodrošinājušies ar gumijas zābakiem, lietussargiem un lietusmēteļiem.
L. Lauskiniece neslēpj pārsteigumu par brīvprātīgajiem, kas sanākuši un nolēmuši ar domām vairot labo enerģiju. «Pašlaik dzīvojam laikā, kad staigājam pa naža asmeni, tāpēc būtiski apvienoties un visumā sūtīt pozitīvas emocijas,» secina kultūras speciāliste.
Citus gadus Mežotnes pilskalnā sabrauca arī kaimiņi no Lietuvas. Šogad viņi sūtīja sveicienus pa tālruni un ziņoja, ka plkst. 20 vakarā kopā ar pārējiem piemiņas pasākuma dalībniekiem iedegs uguni. L. Lauskiniece atklāj, ka citus gadus pasākumam bijusi plašāka programma, bet šī un arī dažas nākamās Baltu vienības dienas iekrīt darbdienās, kas liedz svētkus svinēt ar uzviju.
