
Šodien, 15. maijā, sākas oficiālā peldsezona, kuras laikā Veselības inspekcija (VI) regulāri kontrolēs ūdens kvalitāti oficiālajās peldvietās, informē Veselības inspekcija.
Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks kontrolēts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.
Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki.
Bauskas novada administratīvajā teritorijā joprojām nav nevienas oficiālas peldvietas, taču pašvaldība par saviem līdzekļiem peldsezonas laikā organizē ūdens kvalitātes pārbaudes vairākās neoficiālajās peldvietās. Oficiālas peldvietas statuss normatīvajos aktos izvirza noteiktas prasības un kvalitātes kritērijus – pašvaldībai tad būtu regulāri jākopj peldvieta, jāizpēta un jātīra gultne, jānodrošina glābēju klātbūtne, jāsakārto infrastruktūra utt.

Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska informēja, ka Bauskas apvienības teritorijā peldūdens tiks pārbaudīts desmit vietās: Bauskas pilsētas Mūsas un Mēmeles atpūtas vietā, Ceraukstes pagasta Mūsas peldvietā, Brunavas pagasta Ērgļu peldvietā, Gailīšu pagasta Āžu atpūtas vietā un pie Mūsas mazdārziņiem, Mežotnē – Lielupē pie Cepļa un pie Mežotnes pils, kā arī Vecsaulē – Līrumu karjerā un Dāviņu pagasta Dāviņu dīķī. Peldūdens analīzes tiks ņemtas vienu reizi sezonā, šim mērķim atvēlēts 400 eiro finansējums. Informācija par ūdens kvalitāti tiks publicēta pašvaldības mājaslapā un sociālajos tīklos.
“Neesam plānojuši Bauskas apvienības teritorijā šogad iekārtot oficiālu peldvietu, paredzētas tikai atpūtas vietas,” tā L. Vasiļauska.
Iecavas apvienības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Vilciņš atzīmēja, ka Iecavas pusē oficiālu peldvietu nav, bet iedzīvotāji izmanto atpūtas vietu “Dambis”. “Esam iztīrījuši krūmājus, noņēmuši apaugumu, liekos kokus izvākuši. Šajā sezonā jau ir pļauta zāle, sakārtots arī volejbola laukums. Pagājušajā gadā teritorijā uzstādīti jauni soli un galdi,” paveikto ieskicē M. Vilciņš un papildina, ka ūdens analīzes tiks ņemtas pēc gultnes tīrīšanas darbiem, kas ieplānoti jūnija sākumā.
Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika pavēstīja, ka Vecumnieku apvienībā regulāri tiek ņemtas ūdens analīzes trīs ūdenstilpēs – Vecumnieku Vecajā un Jaunajā ezerā, kā arī Valles ūdenskrātuvē. Paraugi tiek ņemti trīs reizes sezonā, pārbaudes nodrošina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”. Līgums par šo pakalpojumu noslēgts 2022. gadā un ir spēkā trīs gadus. Par katru pārbaudi Valles ūdenskrātuvē pašvaldība maksā 45,13 eiro, Jaunajā un Vecajā ezerā – katrā 40,05 eiro. D. Šileika atklāja, ka maija sākumā dots uzdevums par ūdens analīžu paraugu ņemšanu laika posmā no 26. līdz 30. maijam.
Informācija par analīžu rezultātiem tiks publicēta pašvaldības tīmekļa vietnē un Vecumnieku apvienības sociālajos tīklos. “Šobrīd Vecumnieku apvienības teritorijā nav plānots ierīkot oficiālu peldvietu – tas prasītu papildus finanšu līdzekļus, uzturam labā kārtībā esošās – neoficiālās peldvietas. Pie Vecā ezera Vecumniekos aprīlī jau sākts darbs pie jaunu soliņu uzstādīšanas. Pērn iegādājāmies 19 solus un trīs pludmales zviļņus. Tāpat pagājušajā gadā nodrošinājām niedru pļaušanu un apauguma noņemšanu Vecajā ezerā. Šie darbi izmaksāja 1089 eiro. Šī gada budžetā paredzēts finansējums septiņu pārģērbšanās kabīņu iegādei. Ir noslēgts līgums par to uzstādīšanu Vecumnieku, Stelpes un Valles rekreācijas teritorijās. Stelpē pie daudzdzīvokļu mājām ir atpūtas vieta, kuru pamazām labiekārto, taču ūdens analīzes šajā vietā neņems,” sacīja D. Šileika.
Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš atklāja, ka Pilsrundālē ir atpūtas vieta “Pie vītoliem”, kuru uztur jauniešu biedrība, bet Rundāles apvienības pārvalde nodrošina sadzīves atkritumu izvešanu. Neoficiālas peldvietas ir arī Lielupē, bet tās labiekārtot vai monitorēt ar ūdens paraugu ņemšanu, nav plānots.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks apliecināja, ka tiek apsvērta iespēja par oficiālas peldvietas izveidi pilsētas teritorijā. “Viss atkarīgs no sarunām un iespējama arī zemes atsavināšana. Tas ir sarunu process, jāiegūst visa informācija, jāsaņem atbildes, kā kontrolēt upes līmeni, cik tas izmaksās, vai vajadzēs darbiniekus. Esam vienā kopējā programmā, kas pēta upju piesārņojumus un upju plūsmas regulāciju kopā ar Lietuvas pašvaldībām,” tā A. Mačeks.
Peldsezona ar 4 grādiem pa dienu, suņa aukstumu un lietavām😎😁
Te nu redzam mūsu ierēdņu neaprakstāmo stulbumu.Peldsezonu atklāj nevis pēc ūdens vidējās temperatūras,bet pēc administratīvi noteikta datuma.Baisi paliek kādi nejēgas pārvalda mūsu valsti.
Bauskai oficiālu peldvietu noteikti vajadzētu!Vieta kur upes satiekas,un nebūs savas peldvietas!?Nosaukumu arī vajadzētu smuku izdomāt,piemēram Bauska Palm Beach,vai ja grib pa latvisko-Bauskas ielejas pludmale.Lielu uzrakstu ar košiem burtiem ar vajadzētu uzzīmēt un izstādīt tā ka jau braucot no tilta visi var redzēt.
Tur tak atkal būs par daudz cilvēku vienuviet un radīsies nepanesams troksnis. Bērni šļakstīsies un nejēgā būs viņi jāpieskata kādam glābējam. Traucēs upes putniem ligzdot un sabradās vēl kādu zivi. Tak apdomājat kārtīgi. Labi būt mājās – būt dīvānos un ekrānu bakstot iedomāt, ka peldat. Netiksiet ne pie kāda soda (jo to vietu tak kontrolēs), nebūs izdevumi par pēc normatīvo noteikumu prasībām iekārtošanas vajadzības. Un vēl tā upes pļaušana no niedrēm. Uiiiii….. Ir baseins, peldēt ir kur!
vēl pirms Uzvaras ielas rekontrukcijas, pēc kārtīga lietus gāziena šās ielas un Baznīcas ielas krustojumā, iepretim “pelēkajai mājai”, kāds jaunietis metās peldus, jo ūdens krustojumā bija vienā līmenī ar ūdens līmeni tagad vasarās pie sporta halles. Vienīgi, varbūt, pēc lietus tas ūdens uz ielām bija tīrāks kā tagad upēs.
Grenctālē arī ir pludmale, kas jāsakārto. Ja jaunā pagasta vadītāja gada laikā to nav pamanījusi, lai aizbrauc tālāk par kultūras namu un apskatās.
Elfrīdiņ, tu peldēt proti stilā “ar rokām pa upes dibenu”? Diez vai arī saproti, kādus mēslus un kādā daudzumā iepludina tavās iedomātajās “bīčās”? Jeb, visticimāk, tevi interesē “apgūstamā” nauda, ko vēl iespējams šādā veidā pakampt no budžeta vai ES fondiem?
aizdomājies, sakārtotāj, vai vispirms tev nevajadzētu neatkarīgai ekspertīzei nodot to noturīgo putu kunkuli, aizķērušos piekrastes krūmos, sastāva izanalizēšanai? Ne jau BIORam, tie sadzejos kas viņiem labpatiks.
Labs raksts. Ko nozīmē udens kvalitate un , kada tam visam jega!? Pilseta, kurai garam tek 2 upes un kur nav nevienas peldvietas. Daudzu piekluvi upem bridina uzraksts par privatipasumu…neceru, ka ar esošiem vadoņiem, kāda peldvieta jeb kad būs. Tā arī, katrs peldas, kur pagadās… tam visam vērts pretstatīt Jelgavu…
kā no “ģinterenes” arā, tā mēslu bedrē, upē iekšā….
Aizbrauc vienreiz izbaudit Jelgavu ar sup dēli ar katamarānu, ar kuģīti…tad pārējo sapratīsi.