LETA
Latvijas Bankas pārstāvji šodien tiksies ar Zemgales reģiona pašvaldību vadību un vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu ar tautsaimniecības izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Tikšanās notiks Jelgavā, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā Svētes ielā 33. Tajā piedalīsies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Santa Purgaile, Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Reģionālo tikšanos laikā Latvijas Banka iepazīstinās ar tās jaunāko analīzi par finanšu pieejamību, it īpaši reģionos, uzklausīs vietējo līderu viedokli par praktisko pieredzi finanšu pakalpojumu saņemšanā un diskutēs par veicamajiem soļiem situācijas uzlabošanā, tostarp, raugoties no reģionālo uzņēmēju un iedzīvotāju viedokļa.
Finanšu pakalpojumu pieejamība ir Latvijas Bankas šā gada prioritāte, tāpēc darbs noris vairākos virzienos. Latvijas Banka sagatavojusi un īsteno pasākumu plānu, lai sekmētu godprātīgam klientam draudzīga banku sektora darbību. Plāns ietver uzraudzības aktivitātes, dažādu veidu atbalsta un dialoga pasākumus, kā arī regulējuma vienkāršošanu, kur tas vēl ir iespējams. Līdztekus tam Latvijas Banka analizējusi dažādus finansējuma pieejamības aspektus un veikusi virkni pasākumu, lai jaunais ekonomikas cikls tiktu izmantots iespējami pilnvērtīgi.
Latvijas Bankas veiktā analīze liecina, ka 2023.gada beigās mājokļu kredītu portfelis veidoja vien 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas pašvaldībās situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem un atbilst aptuveni 35% no reģiona IKP, bet Rīgā tas ir būtiski zemāks – tikai 11% no galvaspilsētas IKP.
Samērā augsta mājokļu kreditēšanas aktivitāte redzama novados, kuri atrodas ģeogrāfiski tuvu Rīgai – Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novadā un pašā Jelgavā – tur mājokļa kredītu atlikums ir robežās no 12% līdz 33% no IKP. Taču nevienā citā Latvijas pašvaldībā mājokļu kredīti nepārsniedz 10% no pašvaldības IKP. Tas attiecināms arī uz citām pilsētām. Liepājā, Ventspilī un Valmierā mājokļa kredītu atlikums ir aptuveni 7% no attiecīgo pilsētu IKP, savukārt Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – 1-3% no IKP. Kopumā vairāk nekā trešdaļā Latvijas pašvaldību mājokļa kredītu atlikums nepārsniedz 3% no pašvaldības IKP.
Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Arī publiski pieejamā informācija liecina, ka ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātos kredītus komercbankas neizsniedz zem noteiktas summas (ap 15 000 – 20 000 eiro). Proti, ja nekustamais īpašums maksā mazāk par 25 000 eiro un pirmā iemaksa ir 20%, iespējas saņemt standarta mājokļa kredītu ir ierobežotas.
Tam ir nozīmīga ietekme uz kredītu pieejamību reģionos, kur nekustamā īpašuma cenas ir vidēji zemākas, norāda Latvijas Banka. Arī ekonometriskās analīzes rezultāti liecina, ka lielākajā daļā Latvijas pašvaldību kreditēšanas aktivitāte ir zemāka, nekā būtu gaidāms, ņemot vērā to ekonomisko situāciju un citus kreditēšanu ietekmējošus faktorus.
Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei, uzskata Latvijas Banka. Tā novērstu tirgus nepilnību, uzlabojot kredītu pieejamību reģionos un vienlaikus saglabājot tirgu ar nekustamo īpašumu nenodrošinātiem kredītiem remontam un citiem mērķiem.
Latvijas Banka iespējamo risinājumu ir pārrunājusi ar AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, kas turpinās darbu savas kompetences jomā, savukārt diskusijās ar pašvaldību vadītājiem vērtēs pašvaldību risinājumu iespējas.
Šogad 30.maijā plānota Vidzemes reģiona tikšanās Cēsīs, 21.jūnijā – Kurzemē, Kuldīgā, savukārt 12.jūlijā – Latgalē.
Foto: Publicitātes foto
Reklāma