Antra Ērgle
Noteikums pašvaldībām piederošo zemi apsaimniekot ar iespējami lielāku ienesīgumu sāk apdraudēt lauku apdzīvotību, turklāt šī tendence vērojama ne tikai Zemgalē.
«Bauskas Dzīvei» savu situāciju un bažas par saimniekošanu nākotnē atklāja Ceraukstes pagasta mazās lopkopības saimniecības «Ķemeri» īpašniece Brigita Koltova.
Brigitas īpašumā ir divi hektāri zemes, bet trīs hektārus viņa nomā no pašvaldības. Ar to pietiek, lai izaudzētu lopbarību saimniecības ganāmpulkam.
«Zemi nomāju 13 gadus, nākamgad beigsies līgums. Esmu dzirdējusi, ka tādā situācijā pašvaldība var šo platību likt izsolē. Man nav tādu līdzekļu, lai pārsolītu kaimiņu lielsaimniecību, bet viņiem šī zeme varētu būt iekārojama, jo paņēmām to krūmiem aizaugušu, dangainu, bet gadu gaitā esam iekopuši, ielabojuši un nolīdzinājuši,» stāsta saimniece.
Par nomu un kā nodokli par savu zemi B. Koltova pašvaldībai gadā samaksā ap 500 eiro. 600 eiro viņa saņem kā platībmaksājumu par savu zemi. «Ķemeru» apgrozījums ir ap 10 tūkstošiem eiro gadā. Brigita iegādājusies piemērotu tehniku ar Eiropas fondu projektu atbalstu, lai varētu saimniekot patstāvīgāk.
Ja nāksies atteikties no vairāk nekā puses tagad apstrādājamās platības, saimniecībai tas nozīmēs bankrotu, bažas neslēpj Brigita.
«Es cenšos, apgādāju sevi un plānoju saimniecību nodot dēlam, taču ar diviem hektāriem vien lopbarības izaudzēšanai nepietiks, bet pirkt barību lopiem būtu par dārgu. Ja nāksies saimniecību slēgt, man atliks tikai 500 eiro pensija, no kuras 100 eiro mēnesī jātērē zālēm. Tā kļūšu par sociālā pabalsta prasītāju, ko nevēlos darīt,» uzsver lauksaimniece, «arī pašvaldībai izdevīgāk, ja turpinu patstāvīgi strādāt un maksāt nomu un nodokļus. Tagad nomas maksa par hektāru ir 105 eiro, vairāk maksāt es nevarētu.»
Pēc «Bauskas Dzīves» uzdotajiem jautājumiem par iecerēm ar iznomāto pašvaldības lauksaimniecības zemi domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA) paskaidroja, ka rīcību ar to nosaka 2022. gada 31. martā pieņemtie noteikumi Nr. 3.
«Ir atšķirami pirmtiesīgie nomnieki, kam varētu būt pirmpirkuma tiesības, taču jāredz katra konkrētā situācija. Ja nomniece ir nomājusi zemi vairāk nekā desmit gadus, tur varētu būt pirmtiesīgā situācija. Tas nozīmē, ka šo zemi nevar atsavināt nevienam citam, ja viņa pilda nomas nosacījumus.»
A. Mačeks apstiprina, ka trīs hektāru platību var iznomāt izsolē, bet noteikumu 3. nodaļā izcelti gadījumi, kad zemes nomas līguma termiņu var pagarināt, izvērtējot, vai nomniece ir regulāri maksājusi un vai zemesgabals ir izmantots līgumā noteiktajam mērķim, vai tas ir apsaimniekots un nomniekam nav kādas citas neizpildītas līguma saistības.
Domes pārstāvis iesaka zemes nomniekiem pirms termiņa beigām uzrakstīt iesniegumu pašvaldībai par līguma pagarināšanu. «Lēmumus par mazdārziņiem iznomātu zemi līdz vienam hektāram pieņem apvienības vadītājs. Ja platība ir no viena līdz trijiem hektāriem, par pagarinājumu lemj apvienības komisija. Tādas izveidotas visās apvienību pārvaldēs. Pat ja zemesgabals ir iegūts izsolē, komisija, izvērtējot lietderību un nomnieka darbību, var pagarināt līgumu. Nedrīkst pārsniegt kopējo termiņu – 30 gadus, kas minēts mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā,» skaidro A. Mačeks.
«Jāvērtē katra konkrētā situācija, ja no zemes pārvaldības likuma izriet, ka ir lietderīgi šīs platības apvienot un taisīt laukus lielākus, lai tie nav sadrumstaloti,» vērtē pašvaldības deputāts, «katrā apvienībā zina, kas strādā ar zemi, un situācijas ir dažādas. Piemēram, ir noslēgts līgums, bet uz zemes redz tehnoloģiskās sliedes kopā ar lielo kaimiņu lauku, tātad nomnieks nodarbojies ar papildu iznomāšanu. Nevienam neko speciāli neņem nost. Jāvaicā apvienības pārvaldē, jo gadījumi ir ļoti atšķirīgi.»
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka «Bauskas Dzīve» atzīst – tā nav tikai Zemgales problēma, bet konstatēta arī citur.
«Izsoles nenāk par labu lauku apdzīvotībai, jo tajās zemi pārpērk lielākās saimniecības, kam ir vairāk līdzekļu,» saka A. Hauka, «esmu par to informējusi zemkopības ministru, tomēr ministrijā tikai saka – tāda ir kārtība pašvaldībās.»
Zemnieku pārstāve iesaka gan Brigitai Koltovai, gan citiem mazajiem saimniekiem runāt ar pašvaldību, lai pagarinātu nomas līgumus un, iespējams, vienotos par lielāku nomas maksu, ja viņi var to maksāt.
«Tā ir visas Latvijas kopējā problēma – mēs gribam, lai reģionos dzīvo cilvēki, bet paši nīdējam viņus ārā un mazinām lauku apdzīvotību, kas ir pretrunā noteiktajiem mērķiem,» vērtē A. Hauka, «liekam visādus šķēršļus un sliekšņus, un pēc tam brīnāmies, ka cilvēki aizbrauc. Pašvaldībai tas ir svarīgs jautājums, ja nodokļu maksātājas vietā būs sociālo pabalstu prasītāja. Vēl svarīgāk – ja saimniecības likvidēšanas dēļ nākamā paaudze aizbrauks uz ārzemēm, tā būs zudusi Latvijai.»
Diemžēl prioritāte lielbudzim.
bet man, te Bauskā, jāmaksā vairāk par 0,1 ha privātīpašumā esošas zemes. Piedevām es nekādu biznesu šeit neveicu un “līdzmaksājumus” nesaņemu
Es pati izgāju tam cauri.manu nomas zemi arī nodeva izsolē un bija mazāk par hektāru un pieteicās lielsaimnieks lai gan viņš ar savu tehniku nebūtu ticis klāt un es dabūju pārsolot . diemžēl mazajiem lauksaimniekiem nav tādas iespējas iegādāties savu zemi nomas jo pēkšņi tā zeme tiek novērtēta par astronomisku summu.ceru kaBrigitai atļaus saimniekot un neizliks izsolē.lai gan kungiem vienalga😠
Ja jau saimniecība ir ar peļņu,tad kādēļ neizpērk šo zemi no pašvaldības. Var tad ņemt aizņēmumu banka. Kā to dara visi uzņēmumi kuri vēlas sev īpašumu
pirmkart zeme ies izsole, kas vairak solis tas dabus. Bedigi, ka tiek lobeti tikai lielie zemnieki, Latvija ir korupcijas metropole.
Daļai izsoles objektu ir dīvainas sākumcenas par labiem objektiem zemas cenas par kaut kādiem čuskulājiem augstas!?
Rundālē izsolē zeme bija uz 5.gadiem,pagāja pieci gadi,bija jābūt kārtējai izsolei ,izsoli netaisīja ,tas pats ,kas strādāja, turpināja šo pagasta īpašumu bez nekādas izsoles izmantot ,izsole vienkārši tika apieta,90,tie,turpinās.
“iespējams, vienotos par lielāku nomas maksu, ja viņi var to maksāt” – tas tā baigi ciniski!
Un, ja nevar – bankrotē, dzīvo uz pabalstiem, brauc prom – kaut kā tā??!
nesaprotu, tad kādēļ man būtu jums līdzi jāraud? Vai tad bizness vairs nav bizness?