Līdz ar lapeni Saulainē sadegusi arī piemiņa no tēva mājām; saimnieks pieļauj tīšu dedzināšanu

«Bauskas Dzīve» jau informēja, ka otrdien, 18. martā, Rundāles pagastā ar atklātu liesmu dega lapene 12 m² platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsaukumu uz šo vietu saņēma pulksten 17.12. Pēc aptuveni stundas ugunsgrēks bija nodzēsts.

Lapenes saimnieks par to, ka  namiņš deg, uzzināja otrdiena pulksten 17.10. Viņam zvanīja vietējie iedzīvotāji un ziņoja, ka no lapenes ceļas liesmas. Tūliņ izsaukti arī ugunsdzēsēji. Tāpat vietējie saimniekiem izstāstījuši, ka dedzināšana, visticamākais, bijusi tīša, bija arī versija par vainīgajiem. To, ka dedzināšana bija tīša, apstiprinājuši arī ugunsdzēsēji.  Labi varēja redzēt, ka liesmas īpaši izpostījušas vienu lapenes pusi pie ieejas, tad tās izplatījušās būves iekšpusē. Saimnieks pamanījis, ka no netālu esošajiem nogāzes taciņas stiprinājumiem izrauti vairāki sausie zari, kāds mētājās arī pie lapenes. Tie, iespējams, izmantoti dedzināšanai.

Lapenē bija ierīkots grils, taču tas nebija ugunsnelaimes cēlonis, jo degšanas brīdī tam bija aizvērts metāla vāks.

Par notikumu īpašnieki ziņojuši arī policijai, izstāstījuši viņiem zināmo versiju, ierosināta krimināllieta. Pagaidām vainīgie vēl neesot atrasti.

Lapene atrodas labiekārtotā privātā teritorijā Kaucītes gravā. Neskatoties uz to, tā bija publiski pieejama. Ikviens, kurš vēlējās, varēja tajā atpūsties. Vienīgie noteikumi apmeklētajiem bija – aiz sevis nedrīkst atstāt atkritumus un arī neko bojāt. Līdz šim lieli postījumi nebija novēroti. Pirms kāda laika gan negodprātīgi apmeklētāji bija līdzi paņēmuši divus dekoratīvus, savdabīgas formas akmeņus. Pēc šī atgadījuma saimnieki pieņēma lēmumu liegt teritorijā iebraukt ar automašīnām.

Lapeni pamazām sāka celt kovidlaikā ap 2021. gadu. Sākumā bijušas sienas, jumts, tad ierīkoti arī logi. Īpašniekam ļoti žēl sadegušā kokmateriāla, kas izmantots lapenes būvniecībai. Tam bijusi īpaša emocionāla vērtība – koks nācis no tēva mājām, kuras nu jau nojauktas. Tā bija piemiņa, kas no tām palikusi. Tagad viss izpostīts.

Visticamākais, ar laiku taps jauna lapene, taču skumji arī par to, ka tagad tā vietā, lai turpinātu iecerētos labiekārtošanas darbus, būs jāvelta laiks krāsmatu novākšanai.

Teritoriju, kur atrodas lapene, ne viens vien būs ievērojis, braucot no Lepšām kalnā augšā uz Saulaini. No reiz latvāņu un bebru sagāzto koku brikšņiem tā pārtapusi par ainavisku pastaigu vietu, kur pa takām var izlīkumot līdzi Kaucītei. 

Īpašnieks bērnībā tur dzinis govis ganībās, un jau tolaik vieta viņam ļoti patikusi. Kad pirms aptuveni astoņiem gadiem bija iespēja, iegādājās šo gabalu. Vispirms iecere bija tikai sakārtot teritoriju tā, lai var apstrādāt lauksaimniecības zemi. Taču vieta tā iepatikās, ka uzsākta arī vērienīgāka labiekārtošana. Pirmie gadi pagājuši cīņā ar latvāņiem un kritušajiem kokiem.

Ar laukakmeņu palīdzību izveidoti nelieli dīķīši, nostiprināti brūkošie krasti. Izveidotās krācītes bagātina Kaucītes ūdeņus ar skābekli, līdz ar to tajā parādījušās arī zivis. Akmeņi, kas nākuši no apkārtnes laukiem, veido arī dažādus ainavas elementus. Šobrīd no tiem palēnām top arī lielāks piramidāls objekts.

Saimnieks pastaigu taku veido arī augstāk Kaucītes gravas nogāzē. No tās var lieliski pārredzēt plašo iekopto teritoriju. Taciņas malā izvietots soliņš, lai koku pavēnī baudītu Kaucītes tecējumu.

Teritorija saimnieki ierīkojuši daudz dažādu stādījumu, sākot ar gravām tik piestāvošajām vizbulītēm, beidzot pat ar prāviem ozoliem. Nesen stādījumus papildinājušas eglītes, bērzi. Drīz vien te ziedēs tulpes, forsītijas, spirejas, pēc tam tās nomanīs ceriņi un citi dekoratīvie krūmi. Teritorija sakopta no tilta pār Kaucīti līdz pat Lepšu ceļam. Tā kā vieta ir reljefaina, apkopšanas darbi nav viegli, daudz nākas strādāt ar rokas instrumentiem.

Jācer, ka gan vietējie, gan apkārtnes iedzīvotāji pratīs cienīt citu ieguldīto darbu un spēs atcerēties tik vienkāršus noteikumus kā nemēslot un nepostīt, jo drīz šajā Kaucītes gravas posmā būs skaists pavasara ziedonis.